Znaroks: "Rīgas Dinamo spēlē manas kombinācijas..."

Gagarina kausa izcīņas otrās kārtas sērija starp MVD un Rīgas Dinamo solās būt intriģējošas vairāku iemeslu dēļ, taču galvenais – Znaroks pret Šupleru. Gribēju slovaka speciālista vietā rakstīt „Latvijas izlasi”, taču apdomājos – patiesībā tā patiešām būs divu treneru divkauja. Gan tāpēc, ka gan Znarokam, gan Šupleram jāvada faktiski vienādas komplektācijas komandas – arī budžeta kontekstā – gan tāpēc, ka Oļegs ļoti labi atceras, kā patiesībā Jūlis tika pie Dinamo vadīšanas. Niansēs neiedziļināsimies, taču Rīgas Dinamo pirmā gada trenera krēsls tika gatavots Znarokam. Kā jau mūsdienu hokeja virtuvē mēdz atgadīties – intrigas un citas saspēles ņēma notikumu gaitu savās rokās un, tā nu sanāca, ka pie kluba stūres nokļuva Šuplers. Gan tāpēc, ka labāk patika Koziolam, kurš tajā brīdī bija projekta idejiskais iedvesmotājs, gan tāpēc, ka slovaks prasīja mazāku algu. Znaroks bija nikns, ka netika pie šīs iespējas, jo atzīsim – viņam „Dinamo” nozīmēja kaut ko vairāk par vienkāršu trenera darbu. Arī tagad viņš saka:

- Rīga vienmēr būs mana prioritāte!

Atgādinu, ka šajās dienās ir izskanējušas ziņas par Maskavas Dinamo interesi par Znaroka pakalpojumiem, uz ko Latvijas izlases galvenais treneris sev vien raksturīgā manierē atcērt:
- A kurš raksta? Kāpēc viņi neraksta, ka man ir vēl vairāki priekšlikumi no KHL elites klubiem?
Neliekos mierā un paprasu tieši – vai arī Rīga piedāvā?
- Rīga?, - it kā nedzirdēdams jautājumu, pārvaicā Znaroks: - Nē, Rīga nav... Bet, ja piedāvātu, būtu gatavs te būt par divreiz mazāku algu...

Šī nebūs sērija par naudu, tā būs cīņa par hokeja ideoloģiju un pārliecību – šajā ziņā Oļegs nekad nav kompleksojis. Jo faktiski, var būt tā, ka Dinamo uzvar MVD un tad visa Znaroka pašpārliecinātība izkūp pret Šuplera omulīgo vaigu kā sniegs jūnijā. Tad jautājums par viņa atgriešanos Rīgā tiktu ne tikai noņemts no dienas kārtības, bet pārcelts uz citiem laikiem. Bet interesanti, ka Rīgas panākums pret Maskavas miličiem, neko vēl nākamās sezonas sakarā negarantē Šupleram. Lai gan vismaz Znarokam viņš tādā veidā būtu kaktiņu ierādījis, kas priekš Jūliusa nav nemaz tika vienaldzīgi. Nē, Šuplers nav ļauns vai atriebīgs – drīzāk pieklājīgs vecis ar tolerantu attieksmi pret dzīvi. Taču Znaroks arī viņam būtu labs kairinātājs...

- Šuplers? – atkal pārvaicā Oļegs: - Šuplera sistēma uz laukuma? Vai tad viņam pašam ir kāda sistēma? Tās visas kombinācijas, ko spēlē Rīgas Dinamo puiši, tās visas ir manējās... Kur tagad būtu Šuplers, ja Rīgā nespēlētu... eh, ko es te par viņu! Lai viņš pats tiek galā – paskatīsimies.

Znarokam nav jāmeklē vārdi par Dinamo arī pēc svētdienas mača pret SKA, kuru viņš noskatījās klātienē Rīgā:
- Ja godīgi, es neko jaunu dinamiešu spēlē nepamanīju. Mača beigās viņiem vēl spēki izsīka, kas ir loģiski tik saspringtā sērijā... Nu, paskatīšos citu spēļu videoierakstus – tos man SKA iedeva, viņiem tie vairs nebūs vajadzīgi (smejas)...

Šī nav pirmā reize, kad Oļegs pasvītro savu lomu Rīgas Dinamo spēlē – kad pirms olimpiskajām spēlēm kāds krievu kolēģis pavaicāja, kā Šuplers esot sagatavojis Latvijas izlases kandidātus Vankūverai, Oļegs apcirtās ne pa jokam: - Ta kāds Šuplers!? Tie visi ir mani audzēkņi, viņš tur pirkstu nav piedūris, lai kaut ko sagatavotu...

Protams, Znaroks mazliet pārspīlē, taču šajā attieksmē var sajust viņa vēlmi apliecināt savas kvalitātes un, kur nu vēl labāks fons, ja uz blakus soliņa stāv viņa slovaku izaicinātājs. Pret Rīgas Dinamo viņš savu komandu gatavos kopā ar Hariju Vītoliņu – citu (otro) Latvijas izlases treneri. Abi ir strikti sadalījuši lomas – Oļegs atbild par uzbrukumu, Haris – par aizsardzību. Gagarina kausa pirmajā kārtā viņu sagatavotie mājas uzdevumi atstāja jaņos CSKA, lai gan – ielāgojiet! – regulārajā čempionātā Balašihas komanda divreiz Sarkanajai Armijai zaudēja:
- Tam var nepievērts uzmanību, jo tad mēs zaudējām bullīšos... Mums soda metieni nepadodas, bet play off laikā tos nevajadzēs mest...Sērija pierādīja – mēs CSKA nevis vienkārši uzvarējām, bet apspēlējām. Trijās spēlēs!

Interesanti, ka sērijas laikā MVD ģērbtuvē esot bijuši izlikti CSKA hokejistu saraksti ar pretinieka vājajām vietām – tā esot bijusi trenera jaunrade. Zem katra hokejista vārda un uzvārda bijis pierakstīts, kas tieši laukumā nepadodas konkrētajam spēlētājam. Vaicāju, vai par Rīgas Dinamo būs tāda pati uzskatāmā aģitācija, Oļegs nosmejas – protama lieta. Kuri trīs ,viņaprāt, no dinamiešiem ir tie bīstamākie?
- Ozoliņš, Ņiživijs... Trešais? Tagad viņu ir vairāk – Lauris, Miša, mazais Karija, Sorokins...
- Kas ir Miša? – pārvaicāju.
- Miķelis Redlihs. Karsums paliek labāks... Janka (Sprukts).
Vai tas ir labi, vai slikti, ka Znaroks zina mūsu hokejistus un – vai nav tā, ka arī mūsējie zina pietiekami daudz par Znaroku un Vītoliņu, lai šo informāciju izmantotu savā labā:
- Es viņus zinu, viņi – mani. Vai viņi zina manu komandu? Šaubos...
Oļegs lepojas ar savu MVD, kas Rietumu konferencē šogad izcīnīja otro vietu – aiz varenajiem, bet, nu jau apraudātajiem SKA. Viņš uzskata, ka rezultāti ir atbilstoši ieguldītajam darbam, turklāt puiši viņa treniņa metodikai uzticas pilnībā:
- Man treniņos svilpe nav vajadzīga – viņi visu paši... Sākumā mazliet vajadzēja izskaidrot, parādīt – kāpēc man ir tādas prasības. Kad bija uzvaras, hokejisti saprata, ko gribu panākt. Viņi ir disciplinēti un tas ir mūsu spēles pamatā.

Pavaicāju Znarokam par leģionāriem, kam komandās parasti tiek ierādīta tā sauktā dubultā loma – vai viņi MVD ir divas galvas tiesas labāki par krieviem?
- Nē, divas gan nav, bet – viņi ir komandas spēlētāji, viņi nav egoisti vai individuālisti. Man te Garnets jau krieviski sācis runāt, Elisons mācās... (sirsnīgi smejas)
MVD tiek uzteikti par disciplīnu laukumā un pamatoti tiek saukti par stabilāko līgas komandu. Znaroka puiši arī sezonas izskaņā prata principiāli nosargāt otro vietu konferencē, lai gan tieši regulārā čempionāta pēdējā spēlē viņi šo pozīciju varēja zaudēt. MVD spēles mehānisms nenodrebēja:
- Psiholoģiski mums tagad ir vieglāk, jo sezonas uzdevumu esam izpildījuši. Mums vairs neko nevajag pierādīt, tagad – tikai uz priekšu, ar maksimāliem apgriezieniem un pašatdevi.
- Bet Rīgai jau tāds pats noskaņojums! – iemetu pa vidu.
- Jā, viņiem arī – tāpēc būs interesanti. Atceros, pērn ap šo laiku jau biju uzlicis uz galda atlūgumu, jo neredzēju iespēju turpināt – nebija sajūta, ka kluba vadībā ir izpratne. Viņi man atlūgumu atdeva atpakaļ un iedeva brīvākas rokas – redz, kas tagad sanāca, ja abas puses bauda savstarpēju uzticību.

KHL regulārajā čempionātā Rīgas Dinamo zaudēja MVD abās tikšanās reizēs – 1:2 savā laukumā un 2:4 viesos. Guvuši par 14 vārtiem mazāk nekā rīdzinieki, miliči savukārt pratuši par divdesmit ripām mazāk arī zaudēt:
- Ko tu par to regulāro čempionātu – play off ir cits stāsts, saproti?
- Saprotu.
- Nu, tad tā arī raksti, ka MVD pretiniekus nešķiro – man viņi visi... mīļi (indīgi smejas). Arī Šuplers. (nopietni)