SA arhīvs. 2002.gads. Slēpošanā bez "tūristiem" (Pērc Sporta Avīzi un lasi bez maksas)

Olimpiādē bez slēpojošajiem „tūristiem”

Askolds Uldriķis

Latvijas Slēpošanas federācija nolēmusi vairs nesūtīt uz olimpiskajām spēlēm "tūristus", tāpēc Soltleiksitijā startēs tikai viens mūsu slēpotājs Juris Ģērmanis.

Slēpošana ir ziemas klasiskā disciplīna, un par tās tradīcijām Latvijā tagad vislabāk varētu pastāstīt 95 gadus vecais Alberts Riekstiņš. Savulaik mūsu komanda izcīnīja 13. vietu olimpiskajā slēpošanas stafetē, taču šobrīd Latvijā pat nav iespējams nokomplektēt olimpiādes cienīgu kvartetu. Pēc "tūrisma brauciena" pirms četriem gadiem uz Nagano, kad vairāki mūsu sportisti nepieciešamos kritērijus izpildīja olimpisko spēļu priekšvakarā, Latvijas Slēpošanas federācija noteica stingrākas kvalifikācijas normas. Vēl stingrākas nekā tās, ko prasīja Starptautiskā slēpošanas federācija. Soltleiksitijas ceļazīmi vajadzēja sākt pelnīt jau iepriekšējā sezonā, un tad olimpiskais normatīvs pakļāvās vienīgi Jurim Ģērmanim. Pēc mūsu funkcionāru kļūdas vasarā atklājās, ka arī Jānis Hermanis teorētiski vēl var aizbraukt uz Soltleiksitiju. Tomēr šajā sezonā viņš prasītos rezultātus uzrādīt nespēja, un iepriekšējo triju olimpisko spēļu dalībnieks šoreiz slēpotāju cīņas varēs vērot vienīgi televizora ekrānā. Vēl viens simbols - zemnieks, kura pūliņiem Albervilā izjusti sekoja līdzi gandrīz vai visi latvieši, - ir aizgājis kopā ar savu laiku, kad priecājāmies par katru, kurš izpilda IOC normas olimpiskajām spēlēm. Tagad arī Latvija piesaka vienīgi spēcīgāko pārstāvi mūsu pieticīgākajos ziemas sporta veidos (slēpošana, kalnu slēpošana, ātrslidošana, skeletons).

Lai gan daudziem parastiem sporta līdzjutējiem pazīstamāks joprojām ir Hermanis, pēdējos piecos gados valsts čempionātos neapšaubāms favorīts ir Ģērmanis. Viņam vienīgi pietrūka stabilitātes, lai parādītu savu pārākumu pār pieredzējušāko kolēži arī starptautiskajā arēnā. Nagano jauniņais Ģērmanis iejuka mūsu "tūristu" kopējā masā, vienā no savām divām distancēm pat izstājoties. Pirms aizbraukšanas uz Soltleiksitiju viņš bija apņēmības pilns startēt piecās distancēs, izlaižot vienīgi 1,5 km sprintu un stafeti.

Tomēr arī Ģērmani nevaram saukt par profesionālu sportistu, jo ikdienā viņš strādā Valsts apsardzes dienestā, bet trenējas pārsvarā Latvijā. Sezonā Ģērmanis tērē apmēram 2000 latu (neskaitot inventāra izmaksas), ko nodrošina viņa treneris un sponsors vienā personā Andris Gailītis, kā arī Latvijas Slēpošanas federācija. Ģērmanis sezonas laikā veic apmēram 7000-8000 kilometru, bet pasaules elites vīriem šis skaitlis ir no 10 000 līdz 11 000. Mūsu slēpotāja mīnuss ir arī tas, ka šosezon neizdevās aizvadīt treniņnometni augstkalnu apstākļos, kādos būs jāstartē Soltleiksitijā. Janvārī bija iecerēts brauciens uz Tatriem Slovākijā, taču Juris saslima ar plaušu karsoni. Ģērmanis laikus ieradās olimpisko spēļu mājvietā, tomēr arī tur radās grūtības: lai gan slēpotāji jau pavasarī bija pasūtījuši vietas augstkalnu viesnīcā blakus trasei, Juris tika aizsūtīts uz olimpisko ciematu līdzenumā.

Augsta ranga sacensībās slēpotājiem distances tiek iekārtotas arvien grūtākas, un Soltleiksitija nebūs izņēmums - sagatavoti vairāki posmi ar gariem kāpumiem. Ģērmanim vairāk patīk slēpošana klasiskajā stilā, taču labākos rezultātus FIS punktu izteiksmē viņš uzrādījis brīvajā stilā.

Ģērmanis Soltleiksitijā

Latvijas slēpotāji iepriekšējās olimpiskajās spēlēs

1924. gadā Šamonī
50 km
Roberts Plūme izstājās

1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē
18 km
50. Pauls Kaņeps 1.31:44
58. Herberts Dāboliņš 1.34:20
67. Alberts Riekstiņš 1.42:16
69. Kārlis Bukass 1.42:57

4x10 km stafete
13. Latvija 3.26:08

1992. gadā Albervilā
10 km K
88. Jānis Hermanis 35:49,8

Kombinācija (10 km K + 15 km B)
78. Jānis Hermanis +32:47,9

30 km K
77. Jānis Hermanis 1.44:43,2

50 km K
66. Jānis Hermanis 2.37:24,3

1994. gadā Lillehammerē
5 km K
61. Ineta Kravale 17:21,5

15 km B
52. Ineta Kravale 49:37,7

30 km K
48. Ineta Kravale 1.38:41,8

10 km K
85. Jānis Hermanis 30:57,3

Kombinācija (10 km K + 15 km B)
72. Jānis Hermanis 1.15:17,5

30 km B
69. Jānis Hermanis 1.34:10,5

50 km K
61. Jānis Hermanis 2.36:11,1

1998. gadā Nagano
5 km K
71. Ināra Rudko 20:56,1
78. Anžela Brice 21:39,2

Kombinācija (5 km K + 10 km B)
66. Anžela Brice 54:44,5
67. Ināra Rudko 54:57,3

15 km K
61. Ināra Rudko 56:07,8

30 km B
53. Anžela Brice 1.37:08,4
57. Ināra Rudko 1.43:22,8

10 km K
65. Jānis Hermanis 31:12,1
77. Juris Ģērmanis 32:05,8
83. Roberts Raimo 33:09,9

Kombinācija (10 km K + 15 km B)
63. Jānis Hermanis 1.17:19,1
Juris Ģērmanis nefinišēja
Roberts Raimo nestartēja

30 km K
Jānis Hermanis nefinišēja

50 km B
60. Roberts Raimo 2.30:49,9

Ģērmanim 60.vieta

Uģis Mālnieks

Latvijas slēpotājs Juris Ģērmanis savā pirmajā Soltleiksitijas olimpiskajā startā 30 km distancē ar kopējo startu no 70 finišu sasniegušajiem dalībniekiem ierindojās 60. vietā, uzvarētājam Johanam Mīlegam (Spānija) zaudējot 13 minūtes. Tādējādi Ģērmanis apsteidza tikai divus konkurentus, kuriem pirmsolimpiskajā rangā bija augstākas vietas.

Atbilstīgi šosezon nopelnītajiem punktiem Jurim Ģērmanim bija 62. numurs, un distancē uz starta viņš stājās pirmspēdējā sestajā rindā. Jau pēc pirmajiem kilometriem lielā grupa izšķīda un mūsu slēpotājs turējās tai pašā sešdesmit otrajā pozīcijā. Pusdistanci viņš turējās kopā ar vēl trim slēpotājiem, taču beigu beigās palika viens pats un 60. vieta bija augstākais, uz ko viņš varēja cerēt. Turklāt tā bija itin droša, jo tuvākais sekotājs atpalika par gandrīz minūti. Jāpiebilst, ka Ģērmanis principiālā cīņā zaudēja lietuvietim Vladislavam Zibailo, kurš finišēja vienu vietu augstāk un bija ātrāks gandrīz par divām minūtēm.

Taču neoficiālajā Baltijas čempionātā olimpiskajā trasē Ģērmanis par divām vietām pārspēja igauni Pāvo Raudsepu. Un tas ir vēsturisks fakts, jo šī bija pirmā reize, kad olimpiskajās spēlēs kāds Igaunijas slēpotājs paliek aiz latviešiem.

Juris Ģērmanis ir Latvijas labākais slēpotājs, un nevar teikt, ka uz olimpiādi viņš aizbrauca kā tūrists. Savām otrajām olimpiskajām spēlēm viņš gatavojās gana nopietni, lai nepaliktu kaunā un nevarētu teikt, ka atbraucis tikai piedalīties un bijis nolemts neveiksmei. Tiesa, diezgan droši varēja prognozēt, ka Ģērmanim klāsies visai grūti un viņa startam nevarēs veltīt atzinīgus vārdus. Proti, sacīkstes notiek augstkalnē, un, ja sportists pirms tam šādos apstākļos nav aizvadījis nevienu treniņnometni, tad viņš olimpiskajām spēlēm vienkārši nav gatavs un nevar ne uz ko cerēt. Līdz ar to šobrīd atliek vien zīlēt, kāds ir mūsu slēpotāja īstenais potenciāls, jo Soltleiksitijā tas noteikti neatklāsies un Ģērmanis savā otrajā olimpiādē būs tikai atzīmējies - vismaz šajos startos nepierādot, kādas ir viņa perspektīvas, un nepanākot to, ka olimpiskajā kontekstā par mūsu slēpošanu neviens nesmīkņās. Katrā gadījumā pirmajā startā Ģērmanim īpaši neizdevās izkliedēt to auru, kas ap Latvijas slēpošanu izveidojās pēc Nagano olimpiādes.

J. Ģērmanis:
- Trase ir ļoti smaga. Visu sareģžī tas, ka šeit ir maz koku un tāpēc ir lielāks skābekļa trūkums. Vienkārši trūkst gaisa. Pirmajā aplī "pārķēru", jo sākumā pirmos trīs kilometrus visiem turējos līdzi. Manuprāt, tur jau bija tā kļūda. Otrajā aplī ar trim slēpotājiem braucu kopā, bet trešajā "pieplīsu". Ceturtajā braucu viens pats un cīnījos pats ar sevi.

- Kāds bija tavs mērķis pirms sacīkstēm?
- Pēc starta protokola un punktiem - izcīnīt to pašu vietu. Tā bija minimālā programma. Par divām vietām to uzlaboju. Tas ir par maz - vajadzēja vēl vairāk uzlabot. Taču nesanāca... Nevajadzēja sākumā uz urrā braukt līdzi baram, bet gan slēpot savā tempā.
- Arī Elofsons centās tikt līdzi Mīlegam un beigās izstājās...
- Nu, man līdz Elofsonam pagaidām vēl stipri tālu.

- Ko nozīmē "pagaidām"?
- Skatīsimies, kā vēl uz priekšu būs. Vēl jau būs nākamās olimpiādes. Viss būs atkarīgs no veselības un finansēm.

- Kurā no nākamajām distancēm plāno uzrādīt rezultātu, ar kuru pats atšķirībā no šodienas starta varētu būt apmierināts?
- Šodien rezultāts bija stipri viduvējs. Katrā gadījumā - nekā pozitīva nebija. 15 kilometros, varbūt desmit plus desmit 10 km klasiskajā stilā un pēc tam iedzīšanas brauciens 10 km brīvsolī. - U.M.... Labāk neko neteikšu. Pateikšu "desmit plus desmit", un visi rezultātu gaidīs tur. Nezinu, skatīsimies, kur būs labāk...

- Vai piedalīsies arī 50 km sacīkstē?
- Tas ir zem jautājuma zīmes, jo nedaudz ir problēmas ar menisku.

- Vai tev uz olimpiādi ir izdevies sasniegt maksimālo fizisko kondīciju?
- Nē. Pietrūkst treniņdarba augstkalnē, jo šeit ir 1700 metru virs jūras līmeņa. Ja būtu bijusi viena treniņnometne kalnos, tad viss būtu citādāk. Par to, kas būtu, ja būtu, ir grūti spriest. Ar tām gatavošanās iespējām, kas bija, ir izdarīts viss maksimālais. Mana vieta olimpiādē parāda to, cik daudz var panākt, gatavojoties Latvijā un Igaunijā, kas ir viens un tas pats.

- Kāpēc neaizvadīji nevienu treniņnometni kalnos?
- Finanšu dēļ, un bija arī problēmas ar veselību.

SA+ piebilde:2006.gada olimpiādē Juris Ģērmanis vairs nestartēja, toties šobrīd ir Vankūverā - jau kā treneris.