VEF pret ASK

Tā kā Visvaldis Klintsons ir ticis pie šprices VEF komandā, SA+ izlēma salīdzināt šīs divas nebūt ne krasi atšķirīgās komandas pēc vairākiem gan nopietniem, gan ne tik nopietniem rādītājiem – komandu komplektācijas, treneru štāba, komandu sponsoriem, skatītāju intereses, komandu infrastruktūras, komandu jaunatnes piramīdas, komandu budžetiem, sasniegtajiem rezultātiem un komandu talismaniem.

Komandu komplektācija
Būtu tikai loģiski par pamatu ņemt VEF šī gada modeli un ASK Rīga 2007./08.gada modeli, kad pirmo reizi komandas vadībā atradās Klintsons.
VEF: Dī Brauns, Kristaps Pļavnieks, Ingus Jakovičs, Artūrs Strēlnieks, Rihards Kuksiks, Gatis Jahovičs, Jānis Bērziņš, Kristaps Janičenoks, Antuāns Robinsons, Artūrs Bērziņš, Kenans Bajramovičs, Deriks Nikss, Anžejs Pasečniks.
ASK: Kērtiss Miledžs, Uģis Viļums, Andrus Mažutis, Dairis Bertāns, Sandis Valters, Dveinss Broilss, Ernests Kalve, Rolands Freimanis, Arnis Vecvagars, Aeriks Sanderss, Smiljans Pavičs, Raitis Grafs, Ārons Bramlets.

Apskatot abu komandu sastāvus, skaidri iezīmējas lielais ārzemnieku skaits ASK sastāvā. Vefiņam ir četri ārvalstnieki pret ASK sešiem, bet tas nenozīmē, ka latviešu spēlētāji bija švaki palīgi. Latviešu lielākoties bija pieredzējuši, kuri varēja rezultātu dot tūlīt un tagad (Viļums, Valters, Grafs un Vecvagars). Toties VEF vairāk paļaujas uz latviešu spēlētājiem ar dažiem palīgiem no citām valstīm. Saskaitot, tos spēlētājus, kuri patiešām deva taustāmu pienesumu komandas sniegumā, abām vienībām sanāk pa 12 laba līmeņa groza bumbas meistariem (neskaitot VEF K.Bērziņu). Tas dod iespēju variēt ar sastāvu, nevis uzticēties nelielam rezervistu soliņam. Tāpat nedrīkst aizmirst Butauta faktoru – ļoti bieži Butauts pieaicināja kādu lietuviešu spēlētāju. Šosezon VEF rindās tāds bija Delininkaitis, pagājušajā sezonā – Kavaļausks un Zavacks. Arī ASK laikos lietuvieši nebija retums – šajā gadījumā Mažuta izskatā.
Kopumā vērtējot ir grūti atdot priekšroku kādai komandai – abām ir pa diviem izteiktiem līderiem, kuri varēja uzņemties pēdējo metienu – Janičenoks un Bajramovičs pret Miledžu un Valteru. Tāpat abās vienībās ir virkne pieredzējušo spēlētāju, kā arī daži jaunie latvieši. Vērtējot pozīcijas, ārējā līnijā priekšroka dodama ASK, bet garais maķenīt labāks vefiņam (lai cik dīvaini arī tas neizklausītos). Neizšķirts.

Treneri
Vēl viens iemesls, kāpēc var salīdzināt abas šīs Rīgas komandas, ir galvenais treneris Ramūns Butauts, kurš ir trenējis abas vienības. Laika gaitā Butauts sevi ir pierādījis kā labs speciālists, kam ir pa spēkam izveidot kaujas spējīgu vienību. Tāpat Butauts ļoti labi iepazinis Latvijas basketbola virtuvi. Pie trenera mīnusiem var minēt taktisko vienveidību un spēles galotņu „izgāšanu”. Labs motivētājs.
Ņemot vērā trenera asistentus, šoreiz labāk izskatās ASK, kam par labu nāk pieredzējušāki trenera palīgi – Raivo Otersons un Virgīnijs Mikaļausks.

Komandas sponsori
Šeit priekšroka jāatdod vefiņam viena iemesla dēļ – komandas lielākie atbalstītāji nav tik ļoti atkarīgi no valsts, kas jūtami iegāza ASK. ASK lielākie atbalstītāji bija Rīgas dome, “Parex banka”, Nacionālie bruņotie spēki u.c., kuru budžeti tika krietni iedragāti pie pirmajiem ekonomiskās krīzes „uzbrukumiem”. VEF lielākie atbalstītāji ir „Moduls Rīga”, „SMS Credit.lv”, „Nordea” banka, Latvijas dzelzceļš u.c. uzņēmumi. Tāpat jāpiemin, ka VEF nav atkarīgs no viena vai dažiem atbalstītājiem kā tas bija ASK gadījumā, kam bija maz atkāpšanās ceļu.

Komandu budžeti
VEF – 3,2 miljoni latu, bet ASK – 2,5 līdz 3 miljoni eiro (1,7 līdz 2,1 miljons latu), kas ir stipri mazāk, salīdzinot ar VEF šā gada budžetu. Var nojaust, ka vēl pirms gada ASK budžets būtu lielāks, bet 2007./08.gadā jau sāka izpausties pirmās ekonomiskās krīzes radītās problēmas, kas lēnām sāka skart arī ASK un komandas budžeta apmēru.

Skatītāju interese
ASK bija tā laime pastāvēt gan pirms ekonomiskās krīzes laika, gan pirms „Tagad vai nekad” vasaras. Abi šie faktori būtiski ietekmēja basketbola popularitāti Latvijā, kas redzami atspoguļojās "Arēna Rīga” tribīnēs. ASK laikos tribīnes pulcēja vairākus tūkstošus līdzjutēju uz nozīmīgākajām komandas spēlēm. VEF šajā ziņā nespēj pat pietuvoties, jo pat pagājušajā sezonā, kad VEF rādīja teicamu sniegumu „Arēna Rīga” tribīnes bija gaužām skumjas, salīdzinot ar to, kādas tās varēja būt. VEF laikos tikai vienu reizi skatītāju skaits bija lielāks par 5000 (pērn uz Eiropas kausa spēli pret "Valencia"). Savukārt ASK šādu spēļu bija pārpilnēm un ne tikai starptautiskajos mačos. Arī pašmāju fināli bija ļoti labi apmeklēti. ASK visas sava laukuma spēles aizvadīja Rīgā, kamēr VEF klejo pa Latviju un tās nedaudzās LBL čempionāta spēles aizvada tālu no Rīgas.

Komandas jaunatnes piramīda
VEF juniori jau trešo sezonu piedalīsies jaunatnes Eirolīgā, kur visus iepriekšējos gadus nav bijuši nekādi peramie zēni. Ar pašu attīstīto spēlētāju iesaistīšanu lielajā komandā gan ir nelielas problēmas – var minēt Kristapu Pļavnieku, Dāvi Geku, Anžeju Pasečņiku, taču regulāri pie labas spēļu prakses tiek tikai Pasečņiks. Interesanta situācija bija izveidojusies 2011.gadā, kad LBL turnīrā VEF piedalījās kā “VEF Juniors”, nereti LBL mačiem piesakot arī “lielā” VEF spēlētājus, kas izraisīja pamatotu sašutumu citās komandās. Tāpat vefiņš ir izveidojis arī VEF skolu superlīgu, kur spēlē Rīgas vispārizglītojošo skolu komandas. Var minēt arī VEF rīkoto Krastu maču starp Daugavas labo un kreiso krastu.
ASK ieguldījums jauniešu baskaetbolā faktiski ir tikai “ASK/Juniors”, kur savas basketbola prasmes savulaik rādīja gan Dairis Bertāns, gan viņa brālis Dāvis, gan Jānis Timma un Mārtiņš Laksa. Komanda spēlēja tikai LBL, kur ar lieliem panākumiem nevarēja lepoties, bet vismaz neizmantoja “lielās” komandas spēlētāju palīdzību. ASK savulaik sadarbojās ar labi zināmo un daudz apspriesto “Basketbola attīstības aģentūru Rīga” (BAA), no kuras ar lieliem blīkšķiem aizbēga Jānis Strēlnieks un Dairis Bertāns. Tāpat var minēt arī ASK izveidoto ratiņbasketbola komandu 2006.gadā, kas pastāvēja līdz 2008.gadam.
Ņemot vērā “VEF/Juniors” spēlēšanu augstajā līmenī jaunatnes Eirolīgā šeit priekšroku nākas atdot VEF jaunatnes piramīdai, kas ir labi sakārtota un ir labi redzams, ka vefiņam rūp Latvijas jaunatnes basketbols. Ja tikai biežāk un vairāk iespēlētu jaunos...

Sasniegtie rezultāti
Pavisam vienkārši – viens LBL zelts un ceturtdaļfināls FIBA Eiropas Kausā “ASK Rīga” pret trīs zelta godalgām, kā arī ceturtdaļfinālam Eiropas Kausā “VEF Rīga”. Protams, te var ņemt vērā spēku samēru līgā kopumā un var droši teikt, ka ASK laikā Latvijā bija trīs spēkos līdzīgas komandas, kuru starpā katru reizi šķīda dzirksteles. VEF ir vieglāk – viena pati "Ventspils" ar ievērojami mazāku budžetu nekā VEF. Lai cik viegli vai grūti ir nākuši tituli, skaitļi nemelo. 3:1 VEF labā.

Mājas sienas un infrastruktūra
Mājai bez pamatiem nav nākotnes... Nedz VEF, nedz ASK nav vai nebija savas infrastruktūras, kur varētu droši attīstīties. Kaut vai mājas spēļu arēna – abas komandas iztērē milzīgas naudas summas par “Arēna Rīga” īri, ko varētu novirzīt jebkur citur. VEF gadījumā, ja komanda patiešām vēlas spēlēt Eirolīgā, tai ir vajadzīga liela, reglamentam atbilstoša sporta būve, nevis ceļošana pa mazajām Latvijas pilsētām LBL finālu laikā, kas bija absurds. Varētu būt variants savām vajadzībām uzbūvēt mazāku halli, bet uz Eirolīgas spēlēm izīrēt “Arēna Rīga”. Bet tā ir tikai SA+ izteiktā varbūtība un cerība, jo nav nekas dzirdēts par kādu virzību šajā lietā. Protams, ir vajadzīgas atbilstošas investīcijas, taču bez pašu idejām nekas uz priekšu nevirzīsies.
Tā kā nevienai komandai nav savas bāzes, abām šeit var likt apaļu nullīti.

Talismani
Tagad pie mazāk nopietnās kategorijas. Talismanu cīņā SA+ vērtējumā uzvar ASK talismans – lauva. Visu cieņu VEF pandai, bet „melnajai nāvei” ir jābūt „melnajai nāvei”. Ja VEF talismans būtu vīrs ar izkapti, tad visu cieņu – tas būtu fantastiskākais talismans pasaulē un lielisks pretinieku komandas iebiedētājs. Prieks, ka vefiņš domā par mazajiem līdzjutējiem, bet lauva ir atbilstošāks sporta komandas talismans, kas simbolizē spēku, ātrumu un graciozitāti.

Kopvētējums
Abas komandas un to struktūras ir līdzīgas, kas arī apstiprinās kopējā rezultātā – VEF ir priekšā četros rādītājos, bet ASK – trijos. Kaut arī VEF diezgan nopietni strādā pie zīmola popularizēšanas un komandas attīstības, ir skaidrs, ka vēl ir tāls ceļš ejams līdz kaut vai apmierinošai darbībai. Komandu nevar vērtēt pozitīvi, ja komandas mājas spēles ir pustukšas un ir dzirdamas diezgan daudz negatīvas replikas no līdzjutēju puses. Komandai pat nav savs atbalstītāju klubs, un tas ir skumji. Šajā abu komandu duelī jeb salīdzinājumā uzvar VEF, kas ir pelnīti, kaut vai ņemot vērā sportisko pusi un rezultātus, taču kā jau minēts – vēl ir jāpieliek ļoti daudz pūles (un investīciju) komandas attīstībā.