Hokeju Eiropā prot spēlēt ne tikai KHL

Hokeja Čempionu līgas izveidošana (grupu izloze notiks maijā pasaules čempionāta laikā Minskā) bez Kontinentālās hokeja līgas klubiem radīja šūmēšanos vispirms tieši pašā KHL - sak, tas tā par Čempionu līgu bez KHL komandām un viņiem pašiem nevis mums (KHL) ir vajadzīga KHL klubu piedalīšanās, kā arī kam gan var būt interese pat tādu Čempionu līgu, kurā nepiedalās KHL komandas. Kurš kuram vairāk vajadzīgs - par to varētu pastrīdēties, bet attiecībā uz interesi par Čempionu līgu, tad tikai KHL ģeogrāfiskajos rāmjos esošajiem par to patiešām intereses varētu nebūt nekādas vai arī tikai interese "kurš uzvarēja" līmenī. NHL taču arī īpaši neinteresējas par KHL. Ziemeļamerikas hoekeja līdzjutēji dzīvo NHL pasaulē (vēl taču ir AHL un junioru līgas, par kurām arī ir liela interese) un daudzi no viņiem droši vien pat nenojauš, kura komanda ir Gagarina kausa ieguvēja vai arī nemaz nezina, ka pastāv tāds turnīrs. Ja KHL un NHL šķir okeāns, tad KHL un Čempionu līga būs vienā kontinentā, taču tik un tā ir stipri pārsteidzīgi apgalvot, ka Čempionu līga bez KHL klubiem nevienu neinteresēs. Protams, ja nekonkrēto "nevienu" neredzam tikai KHL ģeogrāfiskajā vidē un galvenokārt Krievijas daļā.

KHL pašreiz ir ārpus konkurences bagātākā hokeja līga Eiropā, bet daži klubi dažu hokejistu algu ziņā sit pušu NHL klubus. Sportiskajā - hokeja līmeņa ziņā - KHL arī pašreiz ir pirmā hokeja līga Eiropā, taču tas vairs nav tik viennozīmīgi, par ko liecina, piemēram, Zagrebas "Medveščak" sekmīgā debija (tipiska laba līmeņa AHL komanda), par ko liecina nesenie notikumi Kontinentālā kausa izcīņas finālčetrinieka turnīrā. Starpība nemaz nav milzīga vai pat ir neliela. Ne tikai KHL prot labi spēlēt hokeju (atslēgas vārds - labi) un pat vēl ne tikai Zviedrijas Elitserien, Somijas SM-liiga un Šveices NLA čempionātā. Vairākās valstīs ir stipri klubi, tie varbūt ir tikai daži vai pāris, bet nonicināt, piemēram, Francijas, Norvēģijas, Austrijas un vēl jo vairāk Vācijas klubu līmeni nozīmētu tikai paļaušanos uz stereotipiem - nu, kāds gan tur var būt hokejs... Izrādās - labs hokejs. Kā lai te neatceras Krievijas izlases zaudējumu pagājušā gada pasaules čempionātā "kaut kādai" Francijai ar 1:2.

Var teikt, ka Špenglera kausa izcīņa tāds izklaidējošs pirmssvētku turnīrs vien ir (tā parasti saka tie, kuri zaudē) un tāpēc Maskavas CSKA zaudējumus abās spēlēs (grupā un finālā) Kaspara Daugaviņa pārstāvētajam Ženēvas "Servette" nevar uztvert kā objektīvu spēku samēru. Turklāt tas ir viens no labākajiem Šveices nevis "kaut kādas" Francijas vai Norvēģijas klubs. "Kaut kādas" Francijas vai Norvēģijas labākie klubi savu līmeni parādīja tieši Kontinentālā kausa finālturnīrā, ko nu gan neviens nesauks par izklaidējošu turnīru. Doņeckas "Donbass" ir viena no KHL Rietumu konferences līderkomandām (tātad - viena no pašreiz spēcīgākajām komandām visā līgā) un pēc KHL teorētiķu sprieduma tai vajadzēja būrtiski pārbraukt pāri "kaut kādiem" Itālijas, Francijas un Norvēģijas klubiem. Nepārbrauca. Vēl vairāk - neieguva trofeju.

Vēl vairāk - Stavangeras "Oilers" pārspēja tikai pēcspēles metienu sērijā (3:2), bet Francijas čempioniem no Ruānas komandas zaudēja izšķirīgajā mačā pēcspēles metienu sērijā (3:4); tikai "Asiago" no Itālijas tika pieveikts pārliecinoši (5:1). Maz ticams, ka doņeckieši neuztvēra nopietni šo turnīru, taču cita lieta, ka kārtējo reizi ietekmēja iesakņojies viedoklis par to, ka mēs taču esam no KHL, bet viņi... Tikai "kaut kādi". Bet varbūt Itālijas, Norvēģijas un Francijas čempioniem sastāvā ir vairāki izcili hokejisti? Nav. Pat bijušos NHL spēlētājus var saskaitīt uz rokas pirkstiem (visās trijās komandās kopā!), turklāt dažiem ir tikai dažas vai pat tikai pa vienai spēlei NHL...

"Asiago" komandā, ko "Donbass" uzvarēja ar 5:1, spēlēja divi kanādieši, 7 naturalizēti itāļu izcelsmes kanādieši un viens amerikānis. Kanādiešu itālietis uzbrucējs Sīns Bentivoljo un kanādietšu uzbrucējs Leins Ulmers aizvadījuši katrs pa vienai spēlei NHL, abi spēlējuši galvenokārt AHL, pa sezonai aizvadījuši vācu DEL, bet Ulmers vienu sezonu arī Somijas SM-liiga. 2009. gada U20 pasaules čempions Kanādas izlases rindās bija uzbrucējs Kriss Didomeniko, kurš līdz NHL tā arī netika.

Ruānas komandā ir vairāki Francijas izlases spēlētāji (vēlreiz atceramies Krievijas 1:2 pret Franciju), tās rindās spēlēja 8 leģionāri no Kanādas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas un pat Igaunijas, kā arī divi naturalizēti franču kanādieši, taču izceļami ir tikai trīs no viņiem visiem - tikai 22 gadus vecais vārtsargs Gabriels Žirārs 2012. gadā bija Memoriālā kausa ieguivējs (prestižākā Ziemeļamerikas junioru hokeja trofeja) un šā turnīra labākais vārtsargs, čehu aizsargs Miroslavs Gurens aizvadījis 34 spēles NHL, ir spēlējis arī valsts izlasē, bijis QMJHL čempions, bet kanādiešu uzbrucējs Marks Andrē Tinēls jau iepriekš divas reizes bija Kontinentālā kausa izcīņas labākais uzbrucējs (tagad kļuva par rezultatīvāko), bet Ziemeļemarikā augstāk par AHL netika.

Trofejas ieguvējas Stavangeras "Oilers" rindās arī ir 8 leģionāri - no Kanādas, ASV, Somijas un Zviedrijas, kā arī naturalizēts vārtsargs no Lielbritānijas, ir arī vairāki Norvēģijas izlases spēlētāji. Izceļami ir četri hokejisti - kanādiešu aizsargs Treviss Ērhards spēlēja AHL un 17 spēles aizvadīja SM-liiga čempionātā, amerikāņu aizsargs Niks Šauss arī divas ar pusi sezonas spēlēja AHL, kanādiešu uzbrucējam Žanam Mišelam Dustam ir trīs arpusi sezonas AHL un viena sezona DEL, bet somu uzbrucējam Juham Pekam Loikasam ir Somijas čempiona tituls (2006. gadā).

Visās trijās komandās ārzemnieki ir spēlējuši Ziemeļamerikas junioru līgās un ECHL, daudzi spēlējuši un bijuši starp labākajiem NCAA čempionātā (ir arī čempioni), viens 37 gadus vecs slovāks spēlējis savas valsts izlasē pasaules čempionātā, taču diezin vai kaut vienu no visu triju klubu ārzemniekiem varētu likt vienā rindā ar Doņeckas "Donbass" labākajiem ārzemniekiem.

Tā ka nevajag uz visiem pārējiem skatīties no liela augstuma, jo tas var izrādīties, ka tas ir tikai šķietami liels augstums.