Gada tops bez Verpakovska

Dažam liksies, ka šāda nominācija nav lietderīga, jo "pārklājas" ar "Latvijas gada labākais futbolists". Tomēr varu atgādināt, ka ne vienmēr Latvijas gada labākā futbolista balvu izpelnījies tas, kurš spēlē ārzemēs. Pēdējais piemērs ir pussarga Vitālija Astafjeva uzvara 2007. gadā, kad viņš virslīgā pārstāvēja "Skonto". Ja dodam balvu labākajam virslīgas spēlētājam, kāpēc gan nevaram sumināt labāko ārzemnieku? Arī tad, ja viņš ar vienu šāvienu noliek plauktā divas trofejas.

1. Kaspars Gorkšs (29 gadi). Novembra beigās ar rakstu SA+ jau izdarīju kontrolšāvienu, līdzjutējiem pajautājot - kurš šogad ir Latvijas labākais futbolists? No 125 aptaujas dalībniekiem 90 futbola cienītāju savu balsi atdeva Gorkšam. Man nav iemesla nepiekrist tik pārliecinošai centra aizsarga uzvarai. Kaspars šogad spēlējis nozīmīgu lomu ne tikai Latvijas valstsvienībā, kur veic arī kapteiņa pienākumus, bet arī spēcīgajā Anglijas "Championship" līgā, kur "QPR" sastāvā ir stabils starta sastāva spēlētājs. Pēc 20 no 48 spēlēm "QPR" ir līgas līderi, un tas nozīmē, ka mūsu aizsargs pārstāv komandu, kas reāli pretendē uz iekļūšanu vienā no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē - Anglijas premjerlīgu!

2. Artjoms Rudņevs (22). Labs sniegums Ungārijā nepalika nepamanīts. Daugavpils futbola audzēkni pie sevis aicināja Polijas čempions Poznaņas "Lech", un Rudņevs šo iespēju garām nelaida. Ne tikai nelaida, bet arī teicami izmantoja. Pēc trim gūtiem vārtiem UEFA Eiropas līgas mačā pret Turīnas "Juventus" Rudņeva vārds tika locīts vairākas dienas visā Eiropā. Saprotams, ka visās spēlēs šādu rezultativitāti gaidīt nevar, taču galvenais, ka Rudņevs joprojām ir bīstams, kad vien ir laukumā. Treneri uzticējās Artjomam arī oktobrī, kad patrāpījās astoņu "sauso" spēļu sērija. Rudņevs rāda labu sniegumu, un galvenais, ka ir sajūta, ka var spēlēt vēl labāk. Jāpieslīpē bumbas apstrāde presinga brīžos, un tad nevajadzēs sarkt, ja interesi izrādīs Eiropas top 5 līgu komandas.

3. Andris Vaņins (30). Ja būtu jāizvēlas Latvijas izlases labākais futbolists, Andris būtu favorītu pulkā. Aizvadījis vēl vienu sekmīgu gadu Šveicē. Var tikai izteikt līdzjūtību pārējiem "Sion" vārtsargiem. Lai Andrim veselība, jo citādi neredzu veidu, kā tuvākajā laikā ilūkstieti dabūt prom no vārtiem. Tā vien šķiet, ka pārējie tiks pie vārda vienīgi tad, kad Andris pārcelsies uz vēl spēcīgāku līgu... Ja ņemam vērā UEFA nacionālo čempionātu koeficientu, tad Šveices čempionāts kotējas augstāk nekā Polijas ekstralīga, taču uz to visu var skatīties dažādi. Piemēram, Šveices superlīgā spēlē 10, bet Polijā - 16 komandu. Droši vien līmenis ir visai līdzīgs. Šosezon "Sion" 18 spēlēs zaudējis vismazāk vārtu visā līgā (18). Tas ir arī liels Andra nopelns.

4. Deniss Ivanovs (26). Sezonas sākumā bija stabils starta sastāva spēlētājs. Treneri turpināja uzticēties, lai arī "Sivasspor" zaudējumi krājās gandrīz straujāk nekā punkti tabulā. Komandai ir viena no caurākajām aizsardzībām Turcijas čempionātā, un pienāca arī Ivanova kārta apsēsties uz rezervistu soliņa. Prieks, ka ne uz tā tālākā gala. Pēdējā spēlē Ivanovs atkal bija laukumā un komanda svinēja uzvaru. Būtu konkurētspējīgāka komanda, arī Ivanovs varētu būt augstāk šajā rangā. Nekas, lai rūdās!

5. Aleksandrs Koliņko (35). Vārtsargam vecums nav šķērslis, jo galvenais ir meistarība. Koliņko tās arvien pietiek, tāpēc nepārsteidza, ka tik solīdi atgriezās savulaik jau iepazītajā Krievijas čempionātā. Ārzemēs spēlēja mazāk nekā pusi sezonas, taču kvalitāte bija arguments, lai Koliņko sniegumu novērtētu augstāk par dažiem citiem kandidātiem uz vietu top 6, kas tajā neiekļuva. Naļčikas "Spartak" ar Koliņko vārtos Krievijas premjerlīgā noslēdza labāko sešinieku. Kluba aptaujā par sezonas labāko spēlētāju līdzjutēji balsojuši arī par Koliņko.

6. Oskars Kļava (27). Piepildīja sapni par spēlēšanu ārzemēs. Domāju, ka sākums ir izdevies. Apliecināja, ka ir starta sastāva cienīgs aizsargs Krievijas premjerlīgas komandā "Anzhi". Jā, šis Mahačkalas klubs vairāk domāja par vietas saglabāšanu elitē, nevis cīņu par augstām vietām, taču beigu beigās komanda 16 vienību konkurencē ieņēma 11. vietu. Protams, ne jau kā rezervistu Oskaru aicināja uz Mahačkalu, taču lietderība pamatsastāvam vēl bija jāpierāda. Liepājnieks komandai pievienojās augustā, un nospēlēja vairāk nekā desmit spēļu - par dažām vairāk nekā Koliņko Naļčikas komandas sastāvā. Kļavam līgums ar komandu vēl nav galā, tāpēc acīmredzot būs iespēja slīpēt meistarību solīdā līgā arī turpmāk.

Ārpus labāko sešinieka atstāju futbolistus ar vārdu - piemēram, Māri Verpakovski (kluss gads Grieķijā, lai gan līgai nav ne vainas), Andreju Rubinu (noplaka sezonas otrajā pusē Azerbaidžānā, turklāt līga, ko pārstāv, nekotējas uz Eiropas skatuves), Ģirts Karlsons (līdzīgi kā Rubinam...), Juris Laizāns (nolaidies līdz Krievijas 1. līgas līmenim), un arī tos, kam sava vieta zem futbola saules vēl jānopelna - Ivans Lukjanovs, Edgars Gauračs, Sergejs Kožans, Raivis Hščanovičs un citi.