Trīs Jūrmalas komandas futbola virslīgā - optimistisks absurds

Trīs Jūrmalas komandas virslīgā nebūt nenozīmē, ka kūrortpilsēta kļuvusi arī par futbola pilsētu, ka šajā pilsētā ir tik daudz labu spēlētāju. Tas drīzāk liecina par vietējās futbola saimniecības nesakārtotību un par vienotas futbola politikas trūkumu Jūrmalā. Nav pat tik svarīgi, ka visās trijās Jūrmalas komandās kopā ir tikai daži vietējie futbolisti, kuri varētu spēlēt virslīgā. Tas nav arguments. Cik ventspilnieku ir Latvijas čempiona FK "Ventspils" rindās? Turklāt runa nav par ārzemniekiem, bet gan par Latvijas futbolistiem. Patīk tas vai nepatītk, bet piederība tai vai citai pilsētai, kluba patriotisms un citas tamlīdzīgas lietas kļūst ja ne gluži vecmodīgas, bet arī vairs ne īpaši svarīgas. Pārspēles par tiesībām nākamsezon spēlēt virslīgā ar JFC "Olimps" tikai apliecināja jau dzirdēto - proti, spartakieši ar tādu sastāvu, kāds viņiem ir tagad, nepazustu arī virslīgā (to jau, starp citu, varēja nojaust arī kausa izcīņas mačā pret FK "Ventspils"), bet viņu četri kolumbieši izceltos arī tur (divi no viņiem - noteikti). Jautājums tikai, vai kolumbieši nākamsezon vēl būs Jūrmalas spartakiešu rindās... Par "Spartaka" turpmāko likteni pašreiz droši var teikt tikai to, ka komanda nākamsezon būs. Tas jau vien nav maz. Tā ir spēlētāju un treneru darba vietas. Starp citu, visos trijos Jūrmalas klubos pašreiz galvenie treneri ir tieši pašmāju treneri (vismaz viņi pabeidza sezonu).

Pat par sevi fakts par vēl vienas jaunas komandas ienākšanu virslīgā priecē. Latvijas futbols būtu tikai ieguvējs, ja virslīgā atkal būtu Rēzeknes un Valmieras komandas, ja tikai ar vienu komandu tajā nebūtu pārstāvēta Rīga (tas jau gan ir absurds bez optimisma). Var pasmīnēt, piemēram, par "Jūrmala V.V." komandu, taču diezin vai taisnīgi būtu teikt, ka tāda komanda virslīgā nav vajadzīga vai lieka. Ir vajadzīga kaut vai tāpēc, ka tajā spēlē daži talantīgi futbolisti, ka - kaut vai šādā komandā spēlējot - viņi un arī gados vecāki futbolisti šo sezonu nezaudēja, ka dažiem tā bija iespēja sevi apliecināt un, cerams, tikt pamanītiem, lai spertu savā karjerā nākamo soli vai kaut vai to nebeigtu. Tad jau drīzāk vajag pateikt paldies Daidim Deglim, kurš tikai sev zināmā veidā prata saglabāt komandu. Jā, nevar nepiekrist, ka šādai komandai "bez idejas" nav ilgas nākotnes, taču varbūt labāk tomēr censties saglabāt to mazumiņu, kas ir, nevis vieglu roku nosaukt šādu komandu par nevienam nevajadzīgu. Tā ir necieņa pret futbolistiem, kas šajā komandā spēlēja un centās to darīt pēc labākās sirdsapziņas par spīti apstākļiem.

Var gadīties, ka nākamsezon "Jūrmala V.V." vairs nepastāvēs, taču tas nemaina lietas būtību - proti, jau vairākus gadus tiek runāts par Jūrmalas futbola klubu spēku apvienošanu, taču tālāk par runām nav tikts. Kāpēc? Viss ir ļoti vienkārši - katrs grib būt piramīdas virsotne nevis kaut vai tās otrais līmenis. Var mest akmeņus Jūrmalas sporta vadības dārziņā un pavisam bez iemesla tie nebūs mesti. Galu galā - kādam taču ir jāveido un jānosaka sporta attīstība un tās stratēģija pilsētā. Taču, no otras puses, ja pilsēta uzturētu nevis tikai atbalstītu katru no trim komandām, tad tā arī varētu diktēt savus noteikumus, tad varētu noteikt vietējo komandu rangu (piemēram - kurš no trim Jūrmalas klubiem nākamgad virslīgā ir augstāk, tas arī būs pilsētas pirmais klubs jeb Jūrmalas futbola piramības virsotne) un tās "regulēt". Kamēr tā nav... Un ja vēl pilsētā tik bieži mainās vara... Katra no trim Jūrmalas komandām - FC "Jūrmala", "Jūrmala V.V." un JPFC "Spartaks" - ir patstāvīga komanda ar saviem atbalstītājiem un katra grib būt pirmā Jūrmalas komanda vai vismaz saglabāt savu patstāvību. Latvijas futbola federācija arī nevar pavēlēt vienai komandai būt par galveno, bet pārējām divām tai pakārtoties. Veidojas gandrīz vai apburtais loks un izrauties no tā var tikai jūrmalnieki paši. Pašreiz - ne tikai augstākas vietas dēļ Latvijas futbola rangā - par pirmo Jūrmalas komandu veidojas FC "Jūrmala" (iespējams, ka arī pilsētas vadības acīs, jo gandrīz visās komandas spēlēs Slokas stadiona VIP telpā ir arī pilsētas vadības pārstāvji). Tieši līdz ar šo komandu futbolā atgriezies Aleksandrs Bašarins, "uz papīra" kārtējo reizi ir jaunā stadiona projekts un šoreiz tas ir tuvāk realizēšanai nekā jebkad agrāk. Tā ka nākamsezon atliek vien savu neoficiālo Jūrmalas pirmās komandas statusu apliecināt. Galu galā - ja reiz ir iespējas trim atšķirīgām komandām Jūrmalā pastāvēt, tad kāpēc no vajadzētu ar varu nepieļaut vai ierobežot?

Tamlīdzīgos gadījumos mēdz teikt, ka dzīve jeb laiks visu saliks pa vietām. Droši vien, ka tā notiks arī šoreiz, vienīgi žēl pazaudētā laika un laika, kas vēl droši vien tiks zaudēts. Pats par sevi fakts, ka Jūrmalai nākamsezon būs trīs virslīgas futbola komandas, nav nosodāms, kaut gan nedaudz absurds tas ir. Tiesa, ar zināmu optimisma piedevu, ka varbūt tieši trešās virslīgas komandas rašanās palīdzēs ātrāk salikt visu pa plauktiņiem, ka aiz lielajām komandām (vismaz aiz divām no trim - noteikti) ir arī kaut dažas bērnu un jauniešu komandas, bet tajās jau ir tikai Jūrmalas zēni. Daudz vairāk par Jūrmalas komandu skaitu virslīgā uztrauc kas cits - proti, visas trīs Jūrmalas komandas spēlē vienā laukumā un tagad tās visas būs vienā līgā. Jau tagad neapskaužu spēļu kalendāra sastādītāju un vēl mazāk tos, kuri kopj un uztur kārtībā Slokas stadiona laukumu... Trīs virslīgas komandas ar vienu spēļu laukumu - tas vairāk nekā triju virslīgas komandu pastāvēšanas fakts daudz ko liecina par Jūrmalas futbola saimniecību... Tāda vispār reāli pastāv vai Jūrmala būs tikai triju (vai vienas, vai divu - skaitam nav nozīmes) virslīgas komandu "pieraksta vieta"?