Divdiennieka pienesums - Hartmanis, Ozollapa un... gandrīz Ozoliņš

No malas varēja šķist, ka treniņš kā treniņš - aizsargi tāpat tērpti melnās formās, uzbrucēji slidoja ar dažādu krāsu krekliem, taču tā bija iespēja kādam no 13 iekrist Nolana acīs un saņemt uzaicinājumu turpināt trenēties kopā ar izlasi. Vingrinājumi kā parasti - viens pret vienu, divi pret divi, trīs pret trīs un, protams, spēle 2:2 un 3:3. Kopējais secinājums: ja lielāko daļu spēlētāju nepazītu vaigā, tad fundamentālas atšķirības starp uzaicinātajiem un tiem, kas ar vienu kāju jau jūtas izlasē, nebija redzamas. Jā, Pujacs un varbūt Bērziņš no izlašniekiem izcēlās, bet viņi šoreiz vairāk uz ledus bija aicināti tāpēc, ka atkopjas no savainojumiem.

Pārējie izlašnieki - Jakovļevs, Porejs, Saviels, Andersons, Biezais, Bičevskis, Upītis, Bajaruns, Pavlovs, K. Jass un Džeriņš vismaz šajos divos treniņos nebija galvas tiesu pārāki par Hartmani, Ozollapu, Jāni Ozoliņu, Zembergu, Straupi, Vilkoitu, Pečuru, Hvorostiņinu, Robertu Lipsbergu, Gipteru, Apeli, Ralfu Freibergu un Ēriku Ševčenko.
Un, ja līdz pasaules čempionātam nebūtu tik maz laika, daļu no pirmajiem ar mierīgu sirdi varētu nomainīt otrie. Taču šoreiz pirmajiem ir divu nedēļu priekšrocības, viņi jau vismaz tik ilgi darbojas Nolana vadībā, zina viņa prasības un nomainot viņus tagad - tā būtu tikai lieka laika šķērdēšana.

Uz pirmdienas treniņu no jaunpienācēju velna duča Nolans uzaicināja divus uzbrucējus - sezonu Vācijas trešajā spēcīgākajā līgā aizvadījušo Ēriku Ozollapu un Tomu Hartmani, kurš sezonu iesāka Kazahstāna, bet pabeidza Lielbritānijas spēcīgākajā līgā EIHL. Izvēle uz šiem diviem krita tāpēc, ka abi ir pietiekami pieredzējuši (1987.) un pietiekami fiziski attīstīti, lai radītu konkurenci ceturtajai maiņai. Viens otrs no klāt bijušajiem pat domā, ka maiņa Ozollapa, Hartmanis un Koba Jass nebūtu nemaz tik slikta... Acs kaktiņā Nolanam ieķērās vēl viens EIHL uzbrucējs - Jānis Ozoliņš (1989.). Ja izlases process jau nebūtu pusceļā, Jānis arī turpinātu treniņus...

Kā atzīst viens no šā divdiennieka iniciatoriem Ēriks Miļuns, šādu caurskati Nolanam vajadzēja noorganizēt jau vasarā, kad uz vietas ir visi ārzemnieki. Kādreiz, kad vēl nebija "Dinamo", bet tuvāk Kurta Lindstrēma laikiem, tā bija ierasta prakse, ka vasarā ārzemēs spēlējošie mūsu leģionāri trenējas kopā, federācija apmaksā ledus izmaksas, bet izlases galvenais treneris redz darbībā arī tos, kuri sezonā uz vietas nav. Tagad it kā šādas vajadzības vairs nav, ir taču "Dinamo" nometne... Un, kas gan mums tur aiz viņiem ir? Nekā ievērības cienīga...
No otras puses šāda nometne, nu kaut vai uzaicinājums uz diviem treniņiem, dod dubultefektu - t.s. otrā ešelona spēlētāji dabū atziņu, ka Latvijā vēl nav aizmirsti, kā arī tiek radīta konkurence izlases t.s. astes galā.

Un nu arī Nolans būs redzējis gandrīz visus spēlētājus, kuri varētu pretendēt uz spēlēšanu Latvijas izlasē. Par 1992., 1993. un 1994. gada puišiem viņam ir priekšstats no šā un pērnā gada pasaules U-20 čempionātiem. Žēl, ka Kazahstānā vēl notiek "play-off" un aizņemti Edijs Brahmanis un Andrejs Smirnovs (Raitumu un Artūru Ozoliņu Teds redzēja turnīrā Francijā). Varbūt vēl vērts ir apskatīties, ko prot Gricinskis, Leitāns, Krišs Grundmanis, Enkuzens...

Lai kādreiz nerastos pārsteigumi. Kā tad tā? Mēs par viņu neko nezinājām, bet puika izsities līdz sapņu līgai KHL. Ja nenotiks nekas ārkārtējs, tad rudeni KHL var iesākt... Vitālijs Hvorostiņins. Doņeckas "Donbass" vienībā. Pavasari Hvorostiņins sagaidīja "Donbass-2", kļūstot par Ukrainas čempionu, taču ir gados jauns (1992.) un Doņeckas komandai būs noderīgs kā t.s. jaunais spēlētājs...
Izlases divdienniekā pabijušie