"Dinamo" izgāžas, Sanhosē izcīna Stenlija kausu?

Kā olimpiskās spēles var ietekmēt klubu lietas un sportiskās ambīcijas? NHL apritē valda zināmas bažas un rosība, lai saprastu – kas notiks pēc Vankūveras? Vai komandas spēs noturēt savu mērķtiecību arī sekojošajā Stenlija kausa izcīņā, jo vēsturē ir bijis dažādi. KHL aprindas par to runā mazāk, varbūt tāpēc, ka nav pieredzes un – atskaites punkta. Piesardzīgiem vajadzētu būt Rīgas „Dinamo”, kam pēc Vankūveras būs jāizvada trīs atlikušās regulārā čempionāta spēles. Iespējams, tieši tajās var izšķirties play off turnīra ceļazīme.

Uz olimpiskajās spēlēm Vankūverā savus pārstāvjus sūta visi 30 NHL klubi – visvairāk olimpiešu būs Sanhosē Sharks sastāvā (8), vismazāk – Ņujorkas Islanders rindās (1). Saprotams, šīs olimpiādes absolūtais rekords pieder Rīgas „Dinamo”, kura piecu apļu pasākumam akreditējusi 15 savus spēlētājus. Atskatoties vēsturē – nevar viennozīmīgi agalvot, ka olimpiskais starts piespiež klubus pie sienas sezonas turpnājumā. 1998. gadā Nagano spēlēs piedalījās deviņi Kolorodo Avalanche hokejisti un treneris Marks Kraufords. Stenlija kausa pirmajā kārtā, arodoties sērijā vadībā ar 3:1 pret Edmontonas Oilers, viņi tomēr pamanījās zaudēt nākamās trīs spēles un bija brīvi... 2002. gadā Detroitas Red Wings uz Soltleiksitiju komandēja 11 savas komandas hokejistus – pēc trīs mēnešiem klubs svinēja uzvaru Stenlija kausā. 2006. gadā Detroita un Kolorado uz Turīnu sūtīja katra pa desmit vīriem, Ņujorkas Rangers sastāvā tādu bija deviņi. Vēlāk Stenlija kausa izcīņā tikai Avalanche vinnēja pirmo kārtu...

Ja meklējat kopsakarības, tad pamanīsiet, ka laika joslām ir liela loma. Gados, kad olimpiskās spēles notika Ziemeļamerikā, tas priekš NHL klubiem tika pavadīts ar vismazākajām sāpēm jeb pārsteigumiem – favorīti necieta. Pretēji scenāriji vērpās, kad olimpiāde notika citā kontinentā. Speciālisti šajā sakarā jau ir izdarījuši secinājumus, norādot – Sanhosē Sharks, kam Vankūveras olimpiādē būs astoņi hokejisti (visvairāk no visiem NHL klubiem), ir ļoti labas izredzes vinnēt arī Stenlija kausu. Kluba ģenerālmenedžeris Dags Vilsons ir pārliecināts par šīm priekšnojautām: „12 dienu turnīrs, kas atrodas tikai dažu stundu attālumā no Kalifornijas – tā būs Sanhosē sistēmas hokejistiem kā laba treniņnometne.” Vai to pašu varēs teikt arī par Rīgas „Dinamo” hokejistiem? Izmantojot jau iepriekš minēto prognožu nosacīto metodiku, var domāt, ka turnīrs Ziemeļamerikā no tālāko labsajūtu un sportisko plānu viedokļa ar rožlapiņām nebūs kaisīts. Tas varētu nozīmēt: ja „Dinamo” savu play off izvēli būs atlikuši uz pēcolimpisko nedēļu, kur paredzētas trīs izbraukuma spēles, viņi visticamāk tur varētu izgāzties, nekā iegūt. Pretsvaram mierinājums varētu būt fakts, ka arī pretinieku rindās (mums būs jāspēlē pret Avangard, Baris un Salavatu) varēs atrast pa kādam olimpietim – īpaši jau Ufas klubam - un viņus varētu mocīt līdzīgi nespēka vai noguruma sindromi. Tomēr, salīdzinot ar „Dinamo” olimpisko resursu apjomu, krievu komandām tie varētu būt fragmentāri vājumi, kamēr mums – kolektīvais cēliens. No visa izklāstītā varētu secināt: ja „Dinamo” grib spēlēt Gagarina kausa izcīņā (play off), tad par to vajadzētu parūpēties tajos divpadsmit mačos līdz olimpiskajām spēlēm. Ja cīņa tiks atlikta pēc Vankūveras, iznākums visticamāk būtu ierakstām gaļasmašīnas rokasgrāmatā... Apmēram tā varētu justies dinamieši pēc atgriešanās no Kanādas.

Olimpieši Vankūverā