Kāpēc jābrauc skatīties Latvijas GP motokrosā Ķegumā?

Ja ārzemju skatītāju skaits Ķegumā pieaug (tā vismaz apgalvo Latvijas GP rīkotāji), tad par pašmāju skatītāju skaitu to gan diemžēl nevar teikt. Patiešām - kāpēc man jādod priekšroka tieši motokrosam Ķegumā, kaut tas arī ir augstākā līmeņa motokross? Par ko man tur būs pārdzīvot?

Savulaik notikums bija kāda Latvijas motobraucēja tikšana pie starta barjeras pasaules čempionāta finālbraucienos. Vēl lielāks notikums un sasniegums bija, ja kādam izdevās iegūt ieskaites punktu. Tagad abi šie notikumi vairs nav ne notikums, ne sasniegums un tas nav tāpēc, ka mūsu motokrosa meistari būtu mūs izlutinājuši ar lieliem panākumiem Eiropas un pasaules čempionātos (runa ir par solomotociklu klasēm, protams). Kā bija agrāk? Nopērc starptautisko licenci, federācija to aizsūta pasaules čempionāta posma rīkotājiem (ja vien esi pienācīgi labs braucējs, protams), saņem apstiprinājumu un dodies uz sacensībām. Ja spēj - tad tiec 70-80, bet dažkārt pat simts dalībnieku konkurencē starp 40 ātrākajiem kvalifikācijā un piedalies finālbraucienā. Pēdējā trešdaļa no tiem, kas tagad regulāri brauc GP posmos, toreiz netiktu pat tuvumā starta barjerai finālbraucienos un paliktu skatītājos. Kopš "Youthstream" rīko pasaules čempionāta posmus MX1 un MX2 klasēs (pieķerot klāt Eiropas čempionātu MX2, Eiropas čempionātu 125 kub.cm jauniešiem, pasaules kausu veterāniem un sievietēm, taču rīkojot tos pēc vecās sistēmas), motokross arvien vairāk pārvēršas par biznesu. Nekā slikta šajā apstāklī nav, pasaules elitē tāpēc nav kļuvis mazāks izcilu meistaru, spēkošanās par titulu un medaļām tāpēc nav kļuvusi garlaicīgāka un motokross mazāk skatāms (turklāt katra komanda GP apritē taču nāk ar lielu dalības maksu, kas katrai komandai ir atšķirīga atkarībā arī no braucēju skaita u.tt., bet sezonas laikā jebkurai komandai saskrien pamatīga summa un tas jau vispār ir atsevišķs temats), taču - ja skatās tikai uz pirmajiem 10-15 braucējiem. Tālāk... Tu vari būt diezgan viduvējs braucējs, bet ja tev ir iespēja ar savu atbalstītāju naudu ienākt kādā GP komandā (nav runa par rūpnīcu jeb lielajām komandām), tad - lūdzu, esi GP braucējs. Spilgts piemērs šajā ziņā ir moldāvs Mihails Koču, kurš pārstāv mūsu pašu "Latvija/Elkšņi/Honda" komandu. Viduvējs braucējs, kurš var lepoties ar to, ka ir vienīgais Moldovas pārstāvis GP posmos motokrosā. Un pagaidām ne ar ko vairāk. Tādi ir vairāki gan MX1, gan MX2 klasēs un būtu muļķīgi vainot pašu braucējus. Gluži otrādi - viņi būtu muļķi, ja neizmantoto radušos iespēju piedalīties motokrosa pasaules čempionāta GP seriālā un pat kādreiz iegūt punktus. Kāds šādā veidā varbūt arī "izsitīsies" un taps ievērots (minētajam Koču ir tikai 19 gadi, viņš pirmo reizi nokļuvis tādā līmenī, tā ka nesteigsimies ar secinājumiem arī attiecībā uz viņu). Cita lieta, ka šāda sistēma degradē pašu GP sacensību dalībnieka statusu un degradē arī viena vai dažu punktu iegūšanu - proti, vietas divdesminieka beigās. Lai tiktu GP sacensībās, piemēram, spīdvejā, tad tev patiešām ir jābūt ļoti augstas klases braucējam, turklāt tev aiz muguras stāv un savu rindu gaida (cīnās par to) vēl vismaz 10-12 tik pat meistarīgi motobraucēji. Nevar iedomāties viduvēju jau pat vāju braucēju salīdzinājumā ar labākajiem arī motošosejas GP posmos.

Tā ka diezin vai "parastam līdzjutējam" ir liela interese (it īpaši ja viņš jau reizi ir bijis un redzējis klātienē pasaules labākos motokrosa meistarus) braukt skatīties, kā kāds no pašmāju meistariem tiks vai netiks pie dalības finālbraucienos (tik un tā taču tiks, jo kvalifikācijas tās būtībā vairs nav - ir tikai jau nodrošinātu starta vietu sadale, kas nav mazsvarīga, taču tā neatsijā vājākos braucējus) vai varbūt pat iegūs punktu. Tas diemžēl vairs nav prestiži. Atskaitot debitantus un pavisam jaunus braucējus, kuri vēl tikai ienāk GP apritē un lielajā motokrosā, atskaitot tos, kuri ar tā saukto wild card piedalās tikai savas valsts GP posmā un kuriem tas ir izaicinājums sacensties ar pasaules eliti, pārbaudīt savu varēšanu u.tt. Tādi braucēji, protams, papildus intrigu vietējos līdzjutējos rada, taču diezin vai būtiski pieaugs pašmāju līdzjutēju skaits un kāps ažiotāža to vidū, kamēr kāds no Latvijas motobraucējiem nespēkosies par augstām vietām - kaut vai par vietu desmitniekā atsevišķos braucienos. Pašreiz to reāli spēj darīt tikai Matīss Karro MX2 klasē (arī viņš startē angļu komandā ar savu atbalstītāju naudas pienesumu, taču viņam arī mērķis nav tikai tikt pie kāda punktiņa vai vienkārši piedalīties). Ko GP posmu sarīkošana (visaugstākajā līmenī!) dod Latvijas motokrosa attīstībai, par to vēl agri runāt, jo tikai trešo reizi Ķegumā notiek GP posms. Iespējams, ka tieši šo sacensību iespaidā kādam jaunam talantam radīsies pavisam cita "garša" nodarboties ar motokrosu un būs arī iespēja to darīt. To visu rādīs laiks. Pagaidām atliek vien priecāties par pasaules labāko motobraucēju sniegumu, sekot Karro cīņai par tikšanu desmitniekā braucienos un pameklēt, kur tad ir pārējie mūsējie - varbūt kāds ir iebraucis divdesmitniekā, ko savā trasē varētu izdarīt pat vairāki, kā arī gaidīt, ka tuvākajā laikā parādīsies jauni un mērķtiecīgi talanti. Kaut neliela, bet tomēr intriga.