Uz viņiem cerēja...

Neskatīsimies tālu pagātnē, ņemsim atskaiti no 90. gadu beigām un 21. gadsimta sākuma - proti, tā laika labākie juniori tagad vēl varētu būt starp labākajiem arī lielajā biatlonā. Starp citu, savulaik - 70. gadu sākumā - mūsu Jānis Čaurs bija divkārtējs pasaules junioru čempions individuālajā distancē, taču lielajā PSRS izlasē tā arī netika. Tas gan ir pavisam cits stāsts. Pirmkārt, PSRS izlasē bija nežēlīga (dažādās izpausmēs..) konkurence un, otrkārt, toreiz komandās bija mazāk dalībnieku, jo sacensību programmā bija tikai viena individuālā distance un viena stafete. Vai jūs atceraties un vai vispār ziniet tos, par kuriem atgādināšu?

Jorns Vollšlagers (Vācija). 1998. gada pasaules junioru čempionātā bija pirmais 15 km distancē un stafetē, kā arī otrais sprintā un trešais komandu biatlonā (bija savulaik arī tāda disciplīna). Vēlāk Jorns kļuva par četrkārtēju Eiropas čempionu stafetēs, bet Pasaules kausa posmos startēja 43 reizes un ne ar ko īpašu (izņemot stafetes) neizcēlās. 2008. gadā viņš nolēma beigt karjeru un kopš 2011. gada pavasara ir Šveices izlases trenera palīgs.

Andrejs Prokuņins (Krievija). Tajā pašā 1998. gadā uzvarēja sprintā, bija otrais stafetē un trešais 15 km distancē. Vēlāk piedalījās divos pasaules čempionātos pieaugušajiem, taču augstākais sasniegums ir 4. vieta stafetē. Startēja IBU kausa izcīņas posmos, bija Krievijas izlases tuvākajā rezervē, taču 2009. gadā Krievijas čempionātā tika pieķerts dopinga lietošanā, dabūja diskvalifikāciju uz diviem gadiem un beidza karjeru.

Sīvers Bergs-Domāss (Norvēģija). 1999. gada pasaules junioru čempionātā ieguva trīs zelta medaļas - sprintā, iedzīšanā un 15 km distancē, kā arī "sudrabu" stafetē, bet jau gadu iepriekš bija trešais sprintā. Tālāk? Nekas nav zināms... Nevienā PK posmā nav piedalījies.

Fabians Munds (Vācija). 2000. gada pasaules junioru čempionātā ieguva četras zelta medaļas - visās trijās individuālajās distancēs un stafetē, vēl gadu iepriekš bija trešais 15 km distancē. Tika pat atzīts par 2000. gada Vācijas gada labāko jauno sportistu, bet... Vēlāk pat Eiropas čempionātos ne reizes netika pirmajā sešniekā un 2007. gadā beidza karjeru.

Hannss-Jergs Roiters (Vācija). 2004. gada pasaules junioru čempionātā uzvarēja 15 km distancē un stafetē, pēc gada bija trešais Eiropas čempionātā stafetē, bet jau kopš 2006. gada starpatautiskajās sacensībās vairs nestartēja.

Kristofs Štefans (Vācija). 2007. gada junioru pasaules čempionātā ieguva trīs zelta medaļas (sprintā, iedzīšanā un stafetē). Štefans vēl nav nekur pazudis - 2009. gada pasaules čempionātā viņš bija otrais 20 km distancē un trešais stafetē, veselības problēmu dēļ izlaida 2011./2012. gada sezonu, taču vēl cer atgriezties Vācijas izlasē un piedalīties Soču olimpiskajās spēlēs.

Par ļoti lielu cerību savulaik tika uzkatīts vācietis Mihaēls Rēšs, kura rēķinā ir 7 medaļas pasaules junioru čempionātos (3 zelta). Turīnā viņš kļuva par olimpisko čempionu stafetē, tajā sezonā bija 5. vietā PK kopvērtējumā, trīs reizes uzvarēja PK posmos, bet... Strauji apstājās. Kopš šīs sezonas Rēšs pārstāv Beļģiju, jo zaudēja cerības atgriezties Vācijas izlasē.

Cits vācietis Daniels Grafs junioru čempionātos ieguva 5 medaļas (divas zelta), bija četrkārtējs Eiropas čempions stafetēs, vienreiz bija otrais PK posmā, bet pērn maijā beidza karjeru, tā arī netikdams Vācijas pirmajā komandā.

Slavenā austriešu biatlonista Alfrēda Edera dēls Simons Eders ir starp šā gada pasaules čempionāta dalībniekiem un viņš ir viens no Austrijas izlases līderiem. Savulaik junioru čempionātā viņš ieguva zelta un bronzas medaļas, viņš olimpiskais un pasaules vicečempions stafetēs, 9 reizes kāpa uz pjedestāla PK posmos, bet... 23. februārī Ederam paliks 30 gadu, bet savu pēdējo vārdu biatlonā viņš vēl nav pateicis.

Itālijas biatlona kārtējai lielajai cerībai Lukasam Hoferam 2009. gada pasaules junioru čempionātā izdevās uzvarēt gan sprintā, gan iedzīšanā, viņam ir tikai 23 gadi un no viņa vēl var daudz gaidīt. 2011. gada pasaules čempionātā vioņš bija trešais 15 km distancē ar kopēju startu.

Vācietim Tomam Bartam ir tikai 22 gadi un viņš 2011. gada pasaules junioru čempionātā ieguva trīs medaļas (divas zelta). Jaunie krievu talanti Maksims Cvetkovs (21 gads; četru medaļu ieguvējs un tajā skaitā divkārtējais pagājušā gada junioru pasaules čempionātā) un Aleksandrs Loginovs (21 gads; šogad junioru pasaules čempionātā ieguva trīs medaļas un kļuva par divkārtējo čempionu, turklāt trijos junioru čempionātos tikai vienreiz netika pirmajā sešniekā), norvēģa Terjei Bē jaunākais brālis Johaness (tikai 19 gadu; šogad junioru pasaules čempionātā pirmais iedzīšanā un otrais sprintā) vēl ir pārāk jauni un viņu laiks vēl tikai pienāks. Vai pienāks? Tas jau cits jautājums. Pēdējā laikā PK posmos vai pasaules čempionātos nereti debitē 24-26 gadu veci biatlonisti, tā ka viss atkarīgs no paša pacietības, uzņēmības un no iespējām turpināt strādāt profesionālā līmenī. Starp citu, pašreizējais PK izcīņas līderis un pērnā gada trīskārtējais pasaules čempions Martens Furkads junioru čempionātos ieguva tikai vienu bronzas medaļu un to pašu stafetē, kamēr viņa vecākais brālis Simons bija trīskārtējs pasaules junioru čempions. Cita lieta, ka Martens allaž bija starp labākajiem un netālu no goda pjedestāla.

Džemmija Adlere (Vācija). Viņu laikam var uzskatīt par lielāko nepiepildīto biatlona cerību. Junioru pasaules čempionātos vāciete ieguva kopā 10 medaļas un piecas no tām bija zelta. Divreiz bija otrā Eiropas čempionātos, vienreiz - trešā, bet PK posmos startēja tikai 15 reizes un ieguva tikai 2 punktus... 25 gadu vecumā nolēma beigt karjeru.

Džemmijas tautietes Sabīne Flatšere un Ute Niciaka lielajā biatlonā arī sevi nerealizēja. Flatšere bija divkārtējā 1999. gada junioru čempione, Eiropas čempionātā vienreiz bija pirmā stefetē un trešā iedzīšanā un tas arī viss. Niciaka junioru čempionātos ieguva 7 medaļas (divas zelta), bija divreiz otrā Eiropas čempionātos stafetē un vienreiz iedzīšanā, bet PK posmos ne reizes netika kaut vai starp 20 labākajām un 26 gadu vecumā beidza karjeru.

Trīskārtēja junioru čempione bija vāciete Sabrina Buholce, viņa ieguva 5 medaļas Eiropas čempionātos, bija pat 2008. gada pasaules čempione jauktajā stafetē, bet pa īstam biatlona elitē tomēr netika un pērn beidza karjeru.

Nikole Vētcele (Vācija) 2009. gada junioru čempionātā uzvarēja sprintā un individuālajā distancē, kā arī bija trešā iedzīšanā. Viņai ir tikai 23 gadi un viņa vēl nav atmetusi cerības tikt pirmajā Vācijas izlasē.

Gaidīsim, ko rādīs pieckārtējā junioru čempione itāliete Dorotea Vīrere, pērnā gada divkārtējā junioru čempione holandiete Čardine Sloofa, šā gada junioru čempionāta triju medaļu ieguvēja (divkārtējā čempione) vāciete Laura Dālmeijere, kura jau iekļauta kā rezerviste Vācijas izlasē pasaules čempionātā Nove Mesto, krieviete Olga Podčufarova, kura šogad junioru čempionātā bija otrā sprintā un pirmā iedzīšanā (Dālmeijere - otrādi).

Ir vēl virkne puišu un meiteņu (arī, piemēram, no Ukrainas, Polijas, Rumānijas, Igaunijas...), kuri uzvarējuši, guvuši medaļas vai bijuši tuvu goda pjedestālam un kuri pēc pāris vai dažiem gadiem cer ielauzties biatlona elitē. Diemžēl starp labākajiem vai kaut to tuvumā nav atrodami Latvijas jaunie biatlonisti... Viņu vārdi meklējami tuvāk rezultātu sarakstu beigām vai - labākajā gadījumā - vidū. Vai nav viela pārdomām un iemesls rīcībai? Panākumi starp junioriem vēl patiešām neko negarantē, taču vietas astes galā jau nu noteikti nedod iemeslu gaidīt augstus rezultātus vēlāk.