Žoltoks visu noliek savās vietās
Devītais un, iespējams, pēdējais Sergeja Žoltoka piemiņas turnīrs beidzies. Ar 4. vietu Latvijas U-20 izlasei. Citkārt tauta par pēdējo vietu pašu rīkotajās sacensībās izšļāktu neapmierinātības žulti, taču 2013. gada novembrī to nevajadzētu darīt.
Kopumā šī komanda, kas drīzāk bija Latvijas U-20 otrā komanda, pelnījusi atzinību. Par to, ka ar diviem galvenajiem konkurentiem pasaules junioru čempionātā Sanokā - Dāniju un Baltkrieviju - spēja spēlēt līdzvērtīgi. Trešais konkurents - Austrija - tomēr reāli nepretendē uz uzvaru 1. divīzijas junioru čempionātā.
Manuprāt no šā turnīra ir vairāki ieguvumi. Pirmo jau nosaucu. Otrais - Latvijas jauniešu/junioru hokejā tomēr ir pietiekami plašas rezerves. Tikai nesāciet salīdzināt ar nesalīdzināmo - ar Kanādu, ASV, Krieviju utt. Pirms desmit gadiem tā Latvijas junioru izlasei būtu milzu problēma, ja uz kādu turnīru vai spēli nevarētui ierasties pirmā, otrā vai trešā maiņa. Šoreiz, spēlējot bez apmēram 18-20 (!) labākajiem šā vecuma hokejistiem, tomēr lielā kaunā nekritām. Tātad kaut kāda vidējās meistarības masveidība ir. Cits jautājums, kur šie otrā līmeņa vidējās meistarības masveidības puikas liksies, kad nebūs vairs vajadzīgi MHL vai MHL-2. Vajadzētu orientēties uz tiem Latvijas klubiem, kas viņus izaudzinājuši un turpināt spēlēt kluba pirmajā, otrajā vai amatieru komandā. Taču Latvijā tādu klubu praktiski gandrīz nav...
Trešais pozitīvais ieguvums no Žoltoka turnīra ir tas, ka tika pārbaudīti ļoti daudzi t.s. otrā ešalona spēlētāji un tagad nevienam vairs nevajadzētu būt sarūgtinājumam, ka manu Pēteri neviens pat nepārbaudīja... Tāpat ceru, ka puiku vecāki, brāļi, māsas un jauno hokejistu draugi šajās trijās spēlēs redzēja, ka t.s. otrajā līmenī neviens nepamanītais briljants aizķēries nav. Saprotu, ka šis sava lolojuma spēka/nespēka apzināšanās mirklis ir rūgts. Puika tā trenējās, atlicinājām no ģimenes budžeta naudu inventāram, ledus īrei, treneru algām, izbraukuma spēlēm, un... Netiek puika pat sava gada Latvijas junioru izlasē!
Tātad nav starp trim sava vecuma labākajiem vārtsargiem, astoņiem aizsargiem un 12 uzbrucējiem. Ko darīt? Kas vainīgs? Kā to pārdzīvot? Ja bērnu/pusaudžu/jauniešu hokejs uztverts tikai kā puikas iespēja fiziski pilnveidoties un nedauzīties apkārt, tad viss ir kārtībā. Bet jo sevišķi puiku tētuki kopš savas atvases pirmā soļa uz ledus ir sapņojuši par NHL, spēlēšanu Latvijas izlasē pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, par profesionāļu līgumiem un iespējamo naudas atpakaļnākšanu...
Bet izlases galvenais treneris Leonīds Tambijevs paziņo, ka "izlasei vēl vajadzīgs viens aizsargs, kā arī centra un malējais uzbrucējs". Tātad, neskaitot abus 1994. gada vārtsargus Punnenovu un Merzļikinu, viņam no Žoltoka turnīrā spēlējošajaiem aktuāli ir tikai trīs. Un nebūt nav izslēgts variants, ka "Dinamo" KHL čempionāta pirmajā spēlē piespēles punktu nopelnījušais Deivids Sarkanis paliek ārpus U-20...
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pats sliktākais, ka mēs paši nespējam savākt labāko uz doto brīdi šī PČ U-20 modeli, jo ja tā globāli ņem, tad cik pārbaudes spēles šīs sezonas U-20 izlase optimālā sastāvā vispār ir aizvadījuši pārbaudes spēles. Nu nav mums tik izteiktu komandas līderu, kas spētu vieni paši izvilkt izlasi izšķirošās spēlēs, tad atliek vienīgi cerēt uz mūsējo kā komandas spēku. Tomēr kur šim komandas spēkam rasties, ja tā optimālā sastāvā tikpat kā nav spēlējusi?
Es to tā saprotu.
[+] [-]
[+] [-]
Mana personiskā pārliecība saka, ka mēnesi pirms PČ izlasei jābūt apzinātai par 95%. Tiesa nepretendēju uz absolūto patiesību.
[+] [-]
[+] [-]
Tikai interesanti par kuru laiku viņš būtu paguvis iepazīties ar to spēlētāju faktisko varējumu,kas spēlē ārpus HK Rīga un Latvijas?
+1 [+] [-]
[+] [-]