Ko pie Dinamo darīs ...Viktors?

Vienubrīd šķita, ka Sējējs tā arī atstās Šupleru un Ābolu pie ruļļiem divatā – vispārējās taupības nolūkos, trešais treneris tika iezīmēts kā lieka greznība. Tad parādījās baumas, ka Normundam pašam vajadzēs līdz ar sezonas sākumu apvienot menedžera un galvenā trenera palīga pienākumus. Arī nekādi brīnumi, ja zina, ka Dinamo budžets ir pieklājīgs, taču viens no pieticīgākajiem līgā. Mazums kādi untumi akcionāru galvās. Tagad redzam, ka Dinamo tomēr neizgudros savu hokeju. Šorīt pie komandas bija manāma kāda labi zināma seja. Dažas stundas pēc nodarbības Dinamo oficiāli apstiprināja - par kluba trešo treneri jaunajā sezonā strādās Viktors Ignatjevs. Tas pats bijušais Latvijas izlases aizsargs, kuru savulaik savos sarakstos paņēma Sanhosē Sharks, bet Nacionālajā hokeja līgā iespēlēja Pitsburgas Penguins. Lai gan hokejista karjera priekš Ignatjeva parametriem un meistarības varēja izvērsties daudz sekmīgāka nekā tā sanāca – apstākļu sakritība – tomēr, nevarētu teikt, ka viņš savus aktīvos gadus izniekoja. Latvijas izlasē viņš allaž bijis viens no redzamākajiem spēlētājiem, turklāt, kas zīmīgi – izteikti domājošs stratēģis, inteliģents. Starp citu, pat reizēs, kad izlasē aizsākās konflikti, kas deviņdesmitajos bija visai normāla parādība, Ignatjeva loma tajos bija skaidra. Viņa viedoklim bija autoritāte. Cita lieta, kurā pusē un kāpēc Viktors katrā no gadījumiem nostājās, taču var ar pārliecību apgalvot – galva viņam strādāja labi. Ko ar viņu iesāks Dinamo?

Vispirms ir acīmredzama visu trīs treneru pievienotā vērtība: Šuplers galvenais, ar visām no tā izrietošajām sekām. Ābols kā bijušais uzbrucējs attiecīgi redz frontes artilērijas priekšrocības, savukārt Ignatjevs kā bijušais aizsargs noteikti spēj atbildēt par savas aizmugures bastioniem. Viktors noteikti nav Šuplera cilvēks, taču ar to nedomāju, ka starp viņiem jau izskrējis bullis. Te drīzāk būs interesanti pavērot, kā abi palīgi sadalīs ietekmes un atbildības lauciņu, lai pēc tam galvenajam noliktu uz galda atbilstošu redzējumu par noteiktiem spēles risinājumiem. Neizliksimies – tāpat kā ikvienam trenerim, arī Šupleram ir savi mīluļi komandā un, ir arī tie, kas viņam gluži vienkārši nesimpatizē. Manuprāt, līdz ar Ignatjeva iesaistīšanu, te mazliet varētu pamainīties attieksmes akordi. Galavārds, protams, vienalga piederēs galvenajam trenerim, taču, man gribētos domāt, ka Ābols kopā ar Ignatjevu var noteiktos jautājumos iegūt iniciatīvu un, kas svarīgi – argumentēti pārliecināt Šupleru par kāda hokejista, vai spēles plāna lietderību. Nav mazsvarīgs faktors, ka Viktoram ar komandas kapteini Sandi Ozoliņu ir labas personiskās attiecības - viņi ir vienaudži un domājams, daudzas lietas saskata vienādi. Te Šuplers, ja vien būs apķērīgs, varētu izspiest priekš komandas lielu labumu.

Kāpēc izdarītie uzsvari treneru jautājumā nav mazsvarīgi priekš komandas panākumu pūralādes? Pārsvarā jau minēto iemeslu dēļ. Ja Šuplers kādu ir iezīmējis ar mīnusa zīmi, tad noteiktos gadījumos šī attieksme tāda arī paliek. Tas pats Krišjāņa Rēdliha dzejolis ir ļoti tipisks, Mārtiņam Cipulim arī neklājās viegli, bet Juris Štāls gluži vienkārši Dinamo pirmajā gadā tika norakstīts. Varbūt, ka tā bija pareizi darīts, taču laiki mainās – amizanti, ka Štālam šogad tiks dota vēl viena iespēja pie Dinamo durvīm. Aprunājoties ar tiem puikām, kas Rīgas galvenajā hokeja komandā ir vietu izkarojuši bez variantiem un, kuri šajā vasarā jau ir sākuši kopīgus ledus treniņus, visi kā viens atzīst – Jurka (Štāls) ir ļoti labs... Par to mēs pārliecinājāmies arī Latvijas izlases sakarā. Kā viņš iepatiksies Šupleram – tas jau ir cits stāsts. Pirmajā reizē nepatika... Tā paša Štāla jautājuma kontekstā varam mazliet apviļāt sastāva kontūras. Iztēlosimies, ka pirmajā maiņā centrā spēlēs Hartigans, bet pa malām – Ņiživijs un ļoti ticami – slovāks Surovijs. Otrie varētu būt ar centru Spruktu, kur malās zobus rādītu Ankipāns un, ja izdosies vienoties – Karsums. Ja nav Mārtiņš, tad kāds no leģionāriem, kam uzdots izturēt treniņu nometnes konkurenci (runā, ka vēl divi slovāki un viens zviedrs būšot šādā statusā, ko sauc par try out). Trešie būs Dārziņš un Miķelis pa malām, kur centra loma mierīgi varētu uzticēt Andrim Džeriņam. Ja ceturtajā maiņā noteikti ir jāiespēlē juniors un par tādu kļūst Podziņš, tad kopā ar viņu vajadzētu būt Štālam un Bukartam. To mēs sauktu par enerģijas trijnieku, kurš, ja ne ceļ spārnos, tad vismaz liek pretiniekam pasvīst. Kur likt Meiju? Varbūt pie Sprukta un Ankipāna, jo Gints noteikti ir ar ātrākām kājām nekā abi nosauktie partneri. Bet tad, tā atkal ir zobu sāpe Šupleram, jo viņš katram leģionāram redz par pusotru reizi baltākus zobus, nekā tie ir latviešiem. Ar aizsargiem ir skaidrāk – nez vai leģionārus tur sezonas sākumā ieraudzīsim. Ozoliņš-Reķis, Galviņš – Laviņš, Cibuļskis – Jēkabs Rēdlihs, Krišjānis Rēdlihs – Andersons. Vārtos pagaidām tiek gatavots amerikānis Holts, kas jau ir ieradies Rīgā, un tiek meklēts vēl viens mūris, kam ar savu ķellīti mūspusē vajadzētu parādīties ap jūlija divdesmitajiem datumiem.

P.S. Šodien neoficiālajā treniņā uz ledus bija trīs vārtsargi - Holts, Lūsiņš un Žurkovs (dz. gads 1990)...