Trefilovs? A mums pie kājas! Vihrovs? A mums...
Otrdien Latvijas vingrotājs Dmitrijs Trefilovs kvalificējās olimpiskajām spēlēm. Tas nav hokejs, nav basketbols, tomēr tas ir sporta veids, kurš Latvijai Igora Vihrova personā atnesa pirmo zelta godalgu neatkarīgajai Latvijai. Tomēr izskatās, ka Latvijas Vingrošanas federācijai vienalga!
Otrdien Dmitrijs Trefilovs Londonā piedalījās daudzcīņas sacensībās, kas bija pēdējā atlase olimpiādei. Viņš ar summā sasniegtajiem 83,448 punktiem savāca labāku punktu summu kā 2011. gada pasaules čempionātā un kvalificējās olimpiādei. Normāli laikam būtu, ja Latvijas Vingrošanas federācija (LVF) par to paziņotu ja ne preses konferencē, tad savā interneta mājas lapā vai preses pārstāvis izsūtītu šo prieka vēsti ziņu aģentūrām un portāliem, laikrakstiem, televīzijai un citiem masu medijiem, jo, zinot, ka kvalificēties olimpiādei vingrošanā mūsu valsts sportistiem ir ļoti sarežģīti, tas ir notikums. Atcerēsimies, kādas dilemmas priekšā pirms Sidnejas olimpiskajām spēlēm bija vingrošanas federācija, kad medaļu individuālajā veidā bija nopelnījis Jevgēnijs Saproņenko, bet ceļazīmi uz Austrāliju ar veiksmīgu sniegumu daudzcīņā bija nopelnījis Vihrovs. Varbūt vakar pēcpusdienā joprojām tika saskaņota triju rindiņu preses relīze, taču izskatās, ka sportista panākums (un Latvijai kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm tāds jau ir) nevienu, atskaitot viņu pašu, īpaši nesatrauc. Zinot, ka sacensības notikušas otrdien, nevienu rakstu galu latviski ne internetā, ne rakstītajā presē tā arī neatradu... Varbūt slikti meklēju. Laime, ka ir arī citas iespējas, kā uzzināt par notikumiem Latvijas sportā.
Otra iespēja, ka nevis sportista liktenis ir vienaldzīgs, bet vienaldzīgs ir sporta līdzjutēju liktenis, jo tie, kas interesējas, varēja taču atrast kvalifikācijas sacensību mājas lapu, izpētīt atlases sacensību mudžekļa noslēpumus (atzīšos, pats ticu uz vārda, ka Dmitrijs ir kvalificējies) un pāris stundu laikā izskaitļot, kuras valstis brauks uz Londonu ar pilnām komandām, kuras kā medaļnieki no pasaules čempionāta un, visbeidzot, kuri sportisti no atlikušajiem ir kvalificējušies četru gadu svarīgākajam pasākumam.
Kā tas (meklēšana) būtu jāveic parastam līdzjutējam (arī sevi šajā sporta veidā tādiem pieskaitu)? Loģiski, vispirms droši vien priecīgā ziņa būs LVF interneta mājas lapā. Roku, nav... Ir ziņas par nākotnes sacensībām... 2010. gadā... Roku tālāk, lai noskaidrotu, kam var pazvanīt un noskaidrot, vai Dmitrija tikko Londonā ieņemtā 44. vieta ir olimpisko spēļu cienīga. Tur, kur normāls cilvēks meklētu telefonu, - „Kontaktos”, var atrast telefonus – LVF... juridisko biedru telefonus. Atceros, ka ir taču Latvijas Sporta federāciju padomes mājas lapa internetā, kur taču noteikti būs kāds telefons. Jā, ir! LVF prezidenta Gunta Rāvja, viceprezidenta Ilmāra Seiļa (starp citu, atbildēja Ventspils sporta skola), un ir norādīts, ka kontaktpersona/ģenerālsekretārs ir Vera Lobanova BEZ TELEFONA NUMURA! Zemāk vēl vispārēji kontakti ar telefonu, uz kuru zvanot, neviens neatbildēja, bet nekādās attiecībās ar faksu ielaisties negribējās. Nav grūti pa aplinkus ceļiem uzzināt kontaktpersonas telefonu, bet cienīsim citu laiku! Kontaktpersonas uzdevums ir karāties telefona klausulē, žurnālista – rakstīt par iegūto informāciju. Nav informācijas, nav raksta sporta līdzjutējiem...
Jautājums – kam olimpiskais čempions Igors Vihrovs audzina bērnus, ja viņiem pēc tam tiks veltīts tik maz uzmanības, it kā liekot saprast, ka sportisti domāti funkcionāriem, nevis otrādāk, un tiek pieciesti tikai tāpēc, lai funkcionāri varētu ieņemt amatus? Gribētos redzēt, ka Trefilovu, atgriežoties mājās no sacensībām, kāds vismaz apsveic, nemaz nerunājot par preses konferencēm, kas simts gadus vingrošanas sportā nav bijušas. Esmu nedaudz vairāk iekšā volejbolā, bobslejā, skeletonā, un tur nekautrējas izmantot sabiedrības iepazīstināšanu ar notikumiem kā instrumentu atgriezeniskās saites veidošanai, sporta veida popularizēšanai. Vingrošanai laikam tas nav vajadzīgs – mums bija(ir) olimpiskais čempions, mums bija(ir) pasaules sudraba medaļnieks, visiem tāpat jāzina, ar ko viņi un pārējie vingrotāji šodien nodarbojas. Varbūt kļūdos, un bezdarbība saistīta ar nezināšanu. Tad steidzami jāsāk mācīties, jo ar bezdarbību atbalstītājus (finansiālos) nesameklēt. Bet varbūt nebija spēka pāris rindiņām par Trefilovu (galu galā tikai 22 sportisti no 2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju pagaidām ir kvalificējušies Londonas olimpiādei), jo tika svinēts panākums? Jau otro dienu.
P.s. Vienu brīdi pēc kvalifikācijas sacensību rezultātu izpētes nospriedu, ka Trefilovs nav kvalificējies olimpiskajām sacensībām un ka tāpēc Latvijas vingrošanas amatpersonas ir tik klusas. Kļūdījos, bet kam gan negadās?
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
Starp citu būtu interesanti, ja autors papētītu cik šī un šai līdzīgās federācijas ir saņēmušas ziedojumus un valsts finansējumu un cik no šīs summas ir aizgājušas adminisrācijas izmaksām.
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
tāda kā cīņa pret neredzamu ienaidnieku, kuru nojaušam, bet izdarīt neko nevaram...
kaut gan no otras puses, visiem gribas dzīvot, pelnīt utml, kādēļ gan lai mēs - tauta tādiem nesametamies
+1 [+] [-]
Jeb SC augtākās ambīcijas tikai info pārkopēšanā?