Starkovs - prom, "Skonto" - uz leju?

Atbilde būs sezonas beigās. Aleksandra Starkova vietā stājies viņa bijušais audzēknis un palīgs trenera darbā Marians Pahars. Labākais Latvijas futbola leģionārs atnācis ar savu skatījumu uz futbolu, futbolistiem, to audzināšanu, pašu spēli un komandas veidošanu, kas vismaz daļēji noteikti ir atšķirīgi no Starkova uzskatiem, jo tie tomēr ir divu dažādu paaudžu un dažādas pieredzes treneri. Pahars patiesībā vēl nemaz nav treneris, viņš vēl tikai mācās. Tieši tāpat, kā apmēram pirms 20 gadiem sāka mācīties Starkovs. Ar to būs jārēķinās. Paharam būs kļūdas, viņam, iespējams, nāksies mainīt savus uzskatus par dažām lietām, un ne jau tikai no viņa spējām (pagaidām tās trenera lomā nemaz nav īsti zināmas) būs atkarīgs, kur sezonas finišā būs FC "Skonto".

Diezin vai kāds cits treneris būtu spējis tā "savākt" komandu, kā to pagājušajā sezonā izdarīja Starkovs (turklāt, zinot vēl kluba finansiālās problēmas, kad sezonas laikā, arī svarīgāko spēļu laikā, futbolistiem netika maksāta alga, ka vairāki no spēlētājiem bija spiesti domāt par elementāru iztiku) un skaidrs, ka to nespēj izdarīt arī Pahars. Vismaz pagaidām nespēj. Tiesa, cik jau ir dzirdēts no jaunajiem skontiešu futbolistiem, tad ar prasīgumu un stingrību Paharam viss ir kārtībā - vaļoties pie viņa nevarēs. Paharam tas ir arī liels izaicinājums. Līdz šim mēs viņu zinām kā lielisku futbolistu, kuram tikai savainojumi neļāva sasniegt vēl augstākas virsotnes (piemēram, kļūt par kāda Anglijas Premjelīgas granda pamatsastāva spēlētāju un būt savā īstajā līmenī Eiropas 2004. gada čempionāta finālturnīrā), kā labāko no mūsu leģionāriem, bet kurš ir gandrīz kā "balta lapa" trenera darbā. Pahars esot ja ne gluži rāvies galvenā trenera vietā, tad piedāvājis pamēģināt vēl tad, kad galvenā trenera amatā pēdējo sezonu bija Ešvorts, taču kluba prezidents Guntis Indriksons šādu iniciatīvu neatbalstīja ļoti vienkārša iemesla dēļ - Paharam nebija nekādas trenera darba pieredzes. Jau vēlāk Marians pats atzina - pareizi vien tas bija, jo viņš pat iedomāties neesot varējis par daudzām lietām, kas ir trenera darbā un labi vien bijis, ka viņš varējis strādāt un mācīties Starkova paspārnē.

Tas tagad ir Pahara pluss un reizē - mīnuss. Pluss ir iegūtā pieredze, no Starkova pārņemtās gudrības, bet mīnuss... Pahars nav Starkovs. Viņš ņems vērā iegūtās atziņas, taču viņš gribēs iet savu ceļu un šajā ziņā viņam vēl nav pieredzes, viņam ne reizi vien nāksies "apdedzināties". Pluss gan Paharam pašam, gan komandai ir tas, ka treneru amatos paliek pieredzējušie Jurijs Ševļakovs un Aleksandrs Kulakovs, ka blakus būs futbolā un dzīvē pieredzējušais Genadijs Karavajevs, ka blakus būs bijušais cīņubiedrs Vitālijs Astafjevs. Šī dažādu paaudžu treneru komanda (Astafjevs pēdējā sezonā jau arī diezgan daudz piedalījās treniņu procesā ne tikai kā spēlētājs) vismaz teorētiski izskatās perspektīva. Jaunais galvenais treneris tajā ir gados jaunākais treneris, taču Paharam jau ir tas, kā nebija viņa priekšgājējiem - liela Anglijas Premjerlīgas pieredze. Tā ir spēlētāja pieredze, kas jau ir sākusi pārtapt trenera pieredzē un šim procesam ir dziļa augsne ilgi turpināties.

Neatkarīgi no tā, kuri futbolisti paliks "Skonto" sastāvā, nevar viennozīmīgi teikt, ka līdz ar Starkova aiziešanu šai komanda atkal ir nolemta lejupslīde. Marians Pahars ir šā vārda vislabākajā nozīmē ambiciozs cilvēks, tāds viņš bija kā spēlētājs un tāds viņš jau ir kā treneris iesācējs. Katrs sākums, kā zināms, ir grūts. Tagad atliek tikai Marianam novēlēt pēc iespējas ātrāk aizmirst, kāds viņš pats savulaik bija spēlētājs. Tas ir pirmais un svarīgākais punkts, bijušajam spēlētājam sākot trenera karjeru. Jo ātrāk tas Paharam izdosies, jo ātrāk būs pirmie augļi trenera darbā.