Dinamo mazākuma "ražotāji"

lūdzu jūsu "likmes" - uz mazākumu vai vairākumu?

atsevišķām komandām, īpaši tādām, kurās nav individuālo meistaru ar daudzciparu kontraktos fiksētām varēšanām, īpašs trumpis un dzīvības avots ir spēle nevienādos sastāvos. runa nav tikai par lielām prasmēm izspēlēt "lieko" un tikt pie vārtu guvuma vairākumā. skaitliskā sastāva pārsvars ļauj hokejam vismaz uz konkrētajām divām minūtēm kļūt demokrātiskam - t.i., atstrādājot vairākumu, arī mazāk turīgas, jaudīgas un meistarīgas komandas, ja tās spēj būt disciplinētas, var pacīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu vai pat uz tām pašām pāris minūtēm dominēt pret līgas grandiem, "oligarhiem" un Gagarina kausa tuvākajiem pretendentiem. arī Rīgas Dinamo komandai vairākums ir tas, kas liek uztraukties pretinieku komandu vadoņiem un ļauj rīdziniekiem būt diezgan neērtam pretiniekam. protams, ne vienmēr vairākuma izspēle ir tik krāšņa kā dienās, kad pirmajai maiņai spēle "iet no rokas". tomēr 23,1% īstenotu vairākumu arī pēc līgas 10. decembra spēlēm ļauj rīdziniekiem ieņemt 1. vietu līgā. tas nenoliedzami ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc Rīgas Dinamo ir tik augstu, cik ir. acīmredzot, bez vērā ņemamā, lai neteiktu - lieliskā, vairākuma izspēles elementa, dinamiešiem būtu jāmeklē citi varianti, lai turētos play off zonā.

otrs, ne mazāk svarīgs elements, ir mazākuma "nogalināšana", kur nepieciešams vēl vairāk disciplīnas, lielāka atdošanās un "akna". līgas labākā vienība šajā komponentē ir Maskavas CSKA, kas notur 90,1% visu savu mazākumu un kas atrodas Rietumu konferences tabulā turpat, kur rīdzinieki (punktu skaits pēc 2011-12-09 spēlēm - identisks). acīmredzot, savai būšanai izslēgšanas spēļu zonā "armijniekiem" ir jāpateicas savai mazākuma spēlei. pretējā gadījumā Šuplera padotajiem klātos vēl švakāk. otri labākie mazākuma izturētāji ir Znaroka un Vītoliņa uzraudzītie OHK Dinamo, kas neitralizē 88,2% pretinieku vairākumu. savukārt, Rīgas Dinamo ir "apmēram pa vidu" - 82,8% un 14. vieta līgā. trauksmes zvanu dimdināt būtu pāragri; tomēr, ja "bezzvaigžņu" un ne pārāk turīga, kā ineteresentiem tiek stāstīts, komanda kaut ko grib sasniegt, tad mazākuma izturēšana ir viens no pamatelementiem, pie kā sākt strādāt.

vēl viens elements, kas mazāk "biezām" komandām varētu palīdzēt tikt galā ar ikdienas problēmām nevienādos sastāvos, ir prasme nenoraidīties. tas attiecas gan uz "skaidro" noraidījuma laiku, gan bezskaidrajiem disciplinārajiem 10 un 20 minūšu sodiem, kas komandām ar ne pārāk garu rezervistu soliņu dzīvi neatvieglo. piemēram, ja vieni no līgas līderiem SKA ar vidēji 20 minūtēm (20:08) spēlē var atļauties būt otra noraidītākā jeb "nepieklājīgākā" komanda līgā, tad tālāk sekojošiem - Ņeftehimik (15:54), Lev (15:11) - tas par labu nenāk noteikti. savukārt, viena no Amur vai Torpedo panākumu atslēgām ir salīdzinošā disciplinētība un tieksme uz nenoraidīšanos. vidējos ciparos tas nav tik uzskatāmi; vien 1-2 minūtes vai pat 5 - "turpu šurpu"... bet, ja noreizina ar sezonas 54 spēlēm, tad katra "vidējā" minūte pavelk uz pilnu stundu tīrā spēles laika...

KHL komandu TOP pēc vidēji spēlē nopelnītām soda minūtēm (pēc 2011-12-10 spēlēm):

kas "ražo" Dinamo mazākumus?

nedisciplinētākais Rīgas Dinamo spēlētājs šosezon ir Fredriks Varjs, kuram ir iekrāta 51 soda minūte un ir lielākā soda minūšu attiecība pret savu aizvadīto kopējo spēles laiku. tomēr jāņem vērā, ka ne visas Varja saņemtās soda minūtes ir "pārtapušas" par mazākumu; t.i., lauvas tiesa no Fredrika Varja noraidījuma ir disciplinārie sodi. 2. novembrī pret Magņitogorskas Metallurg Varjs nopelnīja 2+10 minūtes, bet divas dienas vēlāk - 4. novembrī pret Avangard saņēma 2+5+20 minūšu noraidījumu.

otrs noraidītākais uzbrucējs ir Ainars Podziņš, kuram ir tikai 17 soda minūtes, bet salīdzinot ar viņa spēles laiku, tas ir otrs "labākais" rādītājs Dinamo uzbrucēju rindās. Ainars Podziņš ir arī starp tiem spēlētājiem, pret kuriem pretinieki "salasa" noraidījumus. kopumā Dinamo leģionāri soda minūtes pelna biežāk nekā pašmāju "kadru audzētavās" koptie uzbrucēji. jāpiebilst, ka Mārtiņam Karsumam divas trešdaļas (20 minūtes) no sakrāto soda minūšu apjoma nāk no disciplinārsodiem - 10 minūtes 1. decembrī pret Salavat Julajev un 10 minūtes 9. decembrī pret Ņeftehimik. viens disciplinārsods 2+10 minūšu apjomā (21. oktobrī pret Lev) ir arī Aleksandra Ņiživija rēķinos. savukārt, tīrāko spēli Dinamo ierindā ir piekopis Roberts Bukarts - 12 spēlēs nevienas soda minūtes.

savā spēles laikā visvairāk noraidītais aizsargs ir Kristaps Sotnieks, kurš par tādu kļuva jau sezonas pirmajā spēlē - 13. septembrī pret Ak Bars, kad Sotniekam piešķīra 25 minūšu sodu. interesanti, ka oficiālajā statistikā Sandim Ozoliņam ir uzskaitītas tikai 32 soda minūtes, kas sakrātas spēļu laikā, bet nav "ieskaitītas" tās disciplinārsoda 20 minūtes, ko KHL Sporta-disciplinārā komiteja "izsniedza" nākamajā dienā pēc 9. oktobra spēles pret Vitjaz.

Rīgas Dinamo spēlētāji pēc noraidījumu biežuma; kritērijs: "noraidījumu koeficients" - soda minūtes pret kopējo spēles laiku (pēc 2011-12-09 spēles):

P.S. "noraidījuma koeficienta" aprēķins: absolūtais saņemtais soda laiks sekundēs dalīts ar kopējo spēles laiku sekundēs (noreizināts ar 100, lai samazinātu daļskaitļa nulles aiz komata).

izziņām: KHL Sporta-disciplinātās komitejas papildu sodi pēc 2011-10-09 spēles pret Vitjaz
Континентальная Хоккейная Лига -...