Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleKarls Lūiss panāk Džesiju Ovensu
Pirms 26 gadiem vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā amerikānis Karls Lūiss atkārtoja sava leģendārā tautieša Džesija Ovensa rekordu, ko tas sasniedza 1936. gadā Berlīnā - arī Lūiss vienās olimpiskajās spēlēs ieguva četras zelta medaļas vieglatlētikā.
1984. gada 11. augustā ASV kvartets - Sems Gredijs, Rons Brauns, Kelvins Smits un Karls Lūiss - uzvarēja 4x100 m stafetē un Lūisam šī bija ceturtā zelta medaļas Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs. Amerikāņi sasniedza jaunu pasaules rekordu (37,83 s), kas bija vienīgais pasaules rekords vieglatlētikā tajās olimpiskajās spēlēs, bet Lūiss savu posmu 100 m ar startu gaitā veica 8,94 sekundēs.
Pirmo no četrām zelta medaļām Karls Lūiss ieguva 100 m sprintā. Vieglatlētikas treneru dēls tikai 15 gadu vecumā sāka nopietni trenēties šajā sporta veidā. Pirmais numurs pasaulē 100 m skrējienā Karls Lūiss bija jau 1981. gadā, bet 1983. gada ASV čempionātā - gadu pirms olimpiskajām spēlēm - viņš uzvarēja 100 m, 200 m skrējienos un tāllēkšanā. Vēl pēc diviem mēnešiem viņš uzvarēja 100 m distancē pirmajā pasaules čempionātā Helsinkos. Losandželosā Karls Lūiss bija galvenais pretendents uz titulu trijās disciplīnās un kopā ar citiem amerikāņu sprinteriem arī stafetē.
100 m finālā apmēram līdz 80 metriem līderis bija Sems Gredijs, taču Lūiss viņu ne tikai apsteidza, bet vēl arī uzvarēja ar lielāko pārsvaru (līdz 2008. gada olimpiskajām spēlēm) olimpisko spēļu vēsturē 100 m finālos - attiecīgi 9,99 s un 10,19 s.
Otrā zelta medaļa tika iegūta tāllēkšanā. Savulaik tāllēkšanas smilšu bedre mazajam Karlam (pilnā vārdā - Karltonam) bija viena no rotaļu vietām, kamēr vecāki vadīja treniņus. Kopš zaudējuma Lerijam Miriksam sacensībās telpās 1981. gada 28. februārī Lūiss bija uzvarējis 36 sacensībās pēc kārtas un biežāk nekā jebkurš cits lēcis tālāk par 8,50 m. Losandželosā zelta medaļu Lūiss sev nodrošināja jau ar pirmo lēcienu - 8,54 m. Un tas ir labi, ka tā notika, jo, piemēram, pēdējos lēcienus viņš nemaz nevarēja izpildīt, jo bija jādodas skriet 200 metri...
Trešā zelta medaļa bija 200 m skrējienā. Gadu pirms olimpiskajām spēlēm Karls Lūiss sasniedza rezultātu 19,75 s, kas bija neoficiāls pasaules rekords līdzenumu stadionos (pasaules rekordu - 19,72 s - itālietis Pjetro Mennea bija sasniedzis Mehiko). Jau līkumā Lūiss bija pāris metrus visiem priekšā, bet finišā otrās vietas ieguvēju Kirku Beptistu apsteidza par 0,16 s - attiecīgi 19,80 s un 19,96 s. Šajā finālā skrēja arī pasaules rekordists Mennea, kuram līdz ar to arī atradās vieta vēsturē - viņš kļuva par pirmo skrējēju, kurš četrās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas vienā distancē skrējis finālos (1972. gadā - trešais, 1976. gadā - ceturtais, 1980. gadā - čempions, 1984. gadā - septītais).
[+] [-]