Pirms 10 gadiem. Helmanis, Šneps, Miglinieks, Štelmahers. Plus Kambala?

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 270 (2001. gada 29. janvāris – 4. februāris)

Tiek meklēts basketbola izlases ideālais piecinieks

Pēc tam, kad kombinācija Krauliņš + V. Valters un Muižnieks nebija nesusi vajadzīgos (gaidītos) rezultātus un Valters bija atstājis Latvijas izlases kuģi, otrajā riņķī Krauliņa vadībā izlase atdzima un izcīnīja tiesības spēlēt finālturnīrā Turcijā. „SA” kopā ar treneriem Jāni Zeltiņu, Nikolaju Balvačovu un Igoru Miglinieku veidoja sapņu piecinieku startam Turcijā.

„Iepriekšējos ciklos izlases treneri savā rīcībā varēja dabūt gandrīz visus vajadzīgos spēlētājus un vienīgais izņēmums bija "amerikānis" Kaspars Kambala, kura uzvārds vienmēr tiek locīts sakarā ar "ja izlasē spēlētu Kambala, tad mēs Eiropai pārskrietu pāri, acis nepacēluši". Izņēmums nebija arī 2001. gada cikls, taču šoreiz, lai arī klusāk, viņa uzvārdam blakus parādījās vēl vairāki: Raitis Grafs, Raimonds Jumiķis un Māris Ļaksa. Visticamāk, ka šī trijotne vismaz pagaidām vēl nav tā, kura, iekļūstot sastāvā, ar pirmo piegājienu uztaisīs rezultātu, taču nevar noliegt, ka agri vai vēlu ar viņiem būs jārēķinās. Varbūt jau šovasar, kad tiks komplektēts izlases sastāvs finālturnīram. .. Arī "Sporta Avīze" kopīgiem spēkiem ir iezīmējusi Latvijas izlases septembra vīzijas un nolēmusi izveidot, mūsuprāt, ideālo starta piecnieku.”

„Raimonds Miglinieks. Uz saspēles vadītāja posteni izvēle ir gana liela: Miglinieks, Štelmahers, Valeiko un Valters. Tomēr ārpus kārtas šajā kvartetā ir Miglinieks. Šķiet, ka par šo kandidatūru nevienam nevar būt šaubu. ..

Roberts Štelmahers. Arī saspēles vadītājs, taču vienlīdz veiksmīgi var spēlēt arī kā otrais numurs, un par to ne reizi vien varēja pārliecināties klātienē. Īpaši efektīgi izlase izskatās brīžos, kad laukumā vienlaikus atrodas gan Miglinieks, gan Štelmahers. ..

Edgars Šneps. Starta piecniekā vajadzīgs vismaz viens spēlētājs, kurš sekmīgi prot neitralizēt pretinieku bīstamākos basketbolistus. Šneps šim darbiņam ir kā radīts. ..

Uvis Helmanis. Meklējot optimālo variantu ceturtajam numuram, izvēle palika pie Helmaņa kandidatūras. Pretendentu uz šo vietu nav daudz - Alekss Šturms un Jānis Laksa. Katram ir savi plusi un mīnusi. Šturms ir būdīgāks par Helmani, taču nav tik ātrs, Laksa ir garāks un ar "mīkstu" metienu no jebkuras pozīcijas. Helmanis nav tik drukns kā Šturms, ir drusciņ īsāks par Laksu, taču prot mest tikpat precīzi kā Laksa un ir ātrāks par abiem konkurentiem. Vēl kas - šķiet, ka Uvis ir vienīgais Latvijā, kurš pēdējās ceturtdaļas, uzbrukuma vai spēles sekundēs var iemest tādus "zilos". ..

Kaspars Kambala. Ja Latvijas izlasei būtu tikpat "miesīgs", veikls un nekaunīgs aptuveni 2,15 metru garš centra spēlētājs, tad Kambala būtu "jāpazemina" uz ceturto numuru. .. Kambalas augums, atsperīgums, sportiskā nekaunība, metienu precizitāte, spēle ar muguru pret grozu, pietiekams ātrums, kas atbilst Latvijas izlases spēles stilam, pretinieka nerespektēšana ir pietiekami argumenti, lai tieši Kambala ieņemtu centra spēlētāja vietu.”

Jānis Zeltiņš: „domāju, piecnieks ir jāizvēlas no šādiem spēlētājiem: Kambala, Grafs, Cipruss, Helmanis, Štelmahers, Miglinieks, Šneps un Bagatskis. Divus spēlētājus no nosauktajiem es noteikti iekļautu starta sastāvā. Tie ir Helmanis un Štelmahers.”

Nikolajs Balvačovs: Miglinieks un Štelmahers - šobrīd tas ir ideāls pāris. Ja ļoti labā formā atrodas Šneps, tad viņam ir vieta piecniekā. Kambala - tas ir centra spēlētājs ar tām īpašībām, kāds Latvijas izlasei sen nav bijis. .. Arī Helmanis iekļaujas šajā piecniekā. .. Teorētiski uz Šnepa vai Štelmahera vietu varētu pretendēt Bagatskis, taču, ja abi ir labā sportiskajā formā, tad Ainārs šajā piecniekā ir lieks, toties viņš ir labs rezervists, kurš jebkurā brīdī var nomainīt gan vienu, gan otru.”

Igors Miglinieks: „Mans variants būtu šāds: Miglinieks, Štelmahers, Kambala, Grafs un trešā numura pozīcija pagaidām ir brīva.”

Sportacentrs.com atkāpe: Tikai spēle parāda, kurš ir kuras vietas cienīgs. Triumfā Turcijā kārtējā „zvaigžņu stunda” sita pašreizējam izlases galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim, kuram vieta ideālajā pieciniekā neatradās...

Vāciešu aizkulišu darbība bobslejā? Kaut kur dzirdēts...

Tas, par ko šodien atklāti runā Dainis Dukurs, nav nekas jauns. „Vācu kārtība” bobslejā ir pastāvējusi jau krietni ilgāk kā pāris sezonas.

„Vācieši un šveicieši bobslejā ir allaž dominējuši. .. Viens no iemesliem, kāpēc tieši šo valstu sportisti nosaka bobsleja modi, ir tas, ka Vācijā un it īpaši Šveicē šis ziemas sporta veids ir ļoti lielā cieņā un valsts čempionātos piedalās vairāk nekā trīsdesmit ekipāžu. Ja šiem vaļiem noteikumi atļautu Pasaules kausa posmos pieteikt pa piecām ekipāžām, tad citu valstu pārstāvjiem būtu problēmas pat ar iekļūšanu pirmajā desmitniekā,” tāda bija situācija bobslejā pirms 10 gadiem. Pašlaik šveiciešiem vairs tik spoži neiet.

„Ja ir panākumi un medaļas, tad atrodas arī sponsori, kas Vācijas līderim Kristofam Langenam, kurš Sanktmoricā izcīnīja sesto pasaules čempiona titulu, sezonā "uzmet" tik lielu naudas maisu, ka no tā visu gadu ar taukiem uz mutes baroties varētu vairākas mazākas izlases kopumā. Piemēram, pirms iepriekšējās sezonas Langens izgatavoja 22 jaunus slieču pārus, un katra pašizmaksa varēja būt vismaz 3000 ASV dolāru (laba līmeņa slieču cena bobsleja tirgū ir 6000 USD). .. Tiek lēsts, ka viena paša Langena programma, kas šo pilotu tehniskajā jomā ir pacēlusi līdz nebijušiem un citiem neaizsniedzamiem augstumiem, šajos gados ir izmaksājusi vairākus miljonus Vācijas marku. ..

Šveices izlases trases treneris... Jānis Ķipurs uzskatīja, ka viņu galvenie konkurenti izmanto arī negodīgas metodes:
- Vācieši kamanās ir atraduši un izdomājuši kaut ko jaunu, un šogad viņiem ir izdevies pārliecinošs lēciens uz priekšu. Firma, kas Langenam un vāciešiem taisa kamanas, nodarbojas ar brutālu spiegošanu. .. Mums vēl tagad nav atdoti atpakaļ slieču pulējamie papīri, kurus Tehniskās komisijas pārstāvji paņēma pēc sezonas pirmajām sacīkstēm. .. pirms sacīkstēm žūrijas locekļi katrai ekipāžai izdala tikai trīs dažāda rupjuma smilšpapīrus, un tikai ar tiem starp pirmo un otro braucienu var apstrādāt slieces. Pēc tam šie papīri ir jāieliek speciālā aploksnē, jāuzliek paraksts un jāatdod atpakaļ žūrijai. Savukārt tai pēc noteikta laika tie mums ir jāatgriež atpakaļ. Visos mačos, izņemot pirmos, tā ir noticis. Minētās firmas vadītājs Nīčs ir arī Tehniskās komisijas vadītājs. Kad pēc pirmajiem mačiem tika pārbaudīts Prūša jaunais bobs, pārējie Tehniskās komisijas pārstāvji paveica savu darbu un devās prom, bet vācietis vēl kādu pusstundu vienatnē rakājās Sanda bobā. Vai tad tā nav brutāla spiegošana! Kāpēc tika ieviesta jaunā sistēma ar smilšpapīriem un kāpēc Nīčs vēl joprojām mums nav atdevis atpakaļ sezonas sākumā paņemtos papīrus? Tāpēc, ka ar tiem tika veikta slidu spektrālā analīze un iegūta informācija par mūsu slidu materiāliem.

Arī ASV izlases treneris Jānis Skrastiņš uzskata, ka pašreizējā situācija, kad Tehniskajā komisijā ir citu valstu izlašu treneri vai ar bobu būvniecību saistīti cilvēki, ir nepieņemama: "Ja jau Nīderlandes trenerim ir tiesības apskatīt citu bobus, tad es domāju, ka arī man ir jādod šāda iespēja kā ASV izlases vecākajam trenerim." .. Tehniskajā komisijā ir arī Kanādas izlases treneris un jau minētais Nīčs, kā arī vēl viens vācietis Hope: "Kaut kādam vienlīdzības principam ir jābūt. Es nesaku, ka visiem treneriem ir jāļauj piedalīties tehniskajās apskatēs, jo tad sāktos kolhozs. Taču tādā gadījumā ir jāizveido neitrāla komisija." ..

Pirmkārt, starptautiskajā federācijā (FIBT) pie varas ir vācieši. Otrkārt, FIBT ir izdevīgi, ka Tehniskajā komisijā vairumā ir treneri un cilvēki, kas savām komandām brauc līdzi uz visām sacīkstēm, un tāpēc federācijai par šīs institūcijas uzturēšanu ir jāizdod tikai graši. Treškārt, būtu grūti pret FIBT sakūdīt pietiekami lielu skaitu citu valstu pārstāvju, kuri federācijas kongresā varētu iesniegt un balsojot aizstāvēt kādus jauninājumus. Pret Vāciju galvu pacelt varētu amerikāņi, itālieši, francūži un varbūt arī šveicieši, kurus bijušie sabiedrotie pēdējos gados ir nobīdījuši sāņus un, kā var noprast no Jāņa Ķipura teiktā, sākuši apbižot. Taču lielākā daļa no bobsleja nācijām ir pārāk mazi gariņi, kas "lielā brāļa" priekšā pieraduši klanīt galvu. Turklāt vācieši šajos gados ir ieguvuši pārāk daudz, lai kaut kādas pārmaiņas iespaidotu viņu sportiskos rezultātus un varenību (tāpat, atņemot varu vāciešiem, nevarēs atņemt sponsoru miljonus, kas veido Vācijas bobsleja saimniecību). ..

- Šveicieši nav labāki par vāciešiem, un šie abi vaļi ir gan vareni un viltīgi, gan blēdīgi. Tas, ka vieni un tie paši cilvēki nodarbojas ar bobu būvēšanu un vienlaicīgi ir Tehniskajā komisijā, protams, nav godīgi, - runājot par šo tēmu teica Sandis Prūsis. - Piemēram, ja es taisītu bobu un man par kaut ko rastos šaubas, tad, pārbaudot konkurentu tehniku, kas "iet" ļoti ātri, varētu rast atbildes uz daudziem mani interesējošajiem jautājumiem. Tur jau ir tā atšķirība, ka vācieši un šveicieši manu bobu redz, bet es pie viņu tehnikas klāt netieku. Protams, var teikt, ka vācieši paši ir tik tālu tikuši, ka viņiem nav nepieciešamības kaut ko nošpikot no citiem. Taču tā tas ir vilcies daudzus gadus, kuros daži cilvēki ir tikuši pie informācijas, kas nav bijusi pieejama citiem. Kaut vai, marķējot tās pašas slieces, var veikt materiālu analīzi un, filmējot ar digitālo kameru, iegūt nepieciešamos ģeometriskos parametrus. Tāpat arī, gadu no gada ķidājot citu bobus, var savākt daudz informācijas, lai pašiem mazāk būtu jālauza galva. ..
- Vai tev ir zināmi gadījumi ar Tehniskās komisijas locekļu negodīgu rīcību?
- Es nezinu, kā ir šobrīd. Taču esmu dzirdējis par negodīgiem darījumiem iepriekšējos gados. Austrietim Apeltam, kurš četriniekos uzvarēja Albervilas olimpiādē, neatļautā vietā bija ievietota gumija. Acīmredzot toreiz vācieši un šveicieši uz to pievēra acis, bet Austrijas pārstāvis Tehniskajā komisijā vēlāk viņiem atdarīja ar to pašu.”
Sportacentrs.com atkāpe: Kam daudz dots, tas grib vēl vairāk...

„„Skonto” – čempions!” Gandrīz... Taču zaudējumi...

Maskavā devīto reizi notikušajā Sadraudzības kausa izcīņā futbolā „Skonto” pirmo reizi Latvijas klubu vēsturē iekļuva šī turnīra finālā. Tur gan nācās piekāpties Maskavas „Spartakam”.

Maskavā Latvijas čempionvienība "Skonto" septīto gadu pēc kārtas iekļuva četru labāko komandu skaitā, kvalificējās finālam, uzvarēja Kijevas "Dinamo", tomēr vienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs atzīmēja... "Skonto" un arī Latvijas futbola izlases fiziskās sagatavotības trenera Kārļa Īviņa pēkšņo nāvi: "Mums galvenais ir tas, ka šajā turnīrā zaudējām treneri Kārli Īviņu. To pārdzīvo visa komanda - spēlētāji, treneri... Kārlis strādāja mūsu treneru kolektīvā sešus gadus un ļoti labi darīja savu darbu. Viņa pēkšņā aiziešana viņsaulē šokēja visus."

Tāpēc īpašu prieku par iekļūšanu finālā komanda neizjuta un 26. janvārī spēlē pret "Spartak" devās laukumā ar melniem apsējiem uz rokas - rīta pusē bija pārstājusi pukstēt Kārļa Īviņa sirds. Vieglatlētikas speciālists, kurš pēdējos desmit gadus strādāja ar futbolistiem, deva neatsveramu ieguldījumu mūsu spēlētāju sagatavošanā.

Treneris Starkovs ar mūsu komandas rezultātiem Maskavā palika apmierināts: "Uzskatu, ka iekļūšana finālā mums ir liels sasniegums. Pirms turnīra mēs uztraucāmies, jo jau otro gadu pēc kārtas starpsezonu periodā bijām zaudējuši vairākus komandas līderus. Tomēr izrādījās, ka, par spīti tam, varam parādīt stabilu rezultātu. Atklāti sakot, man pat mazliet jocīgi šķiet tas, ka šogad iekļuvām finālā, jo turnīrā bija vairākas spēcīgas komandas: Kijevas "Dinamo", "Zimbru", "Kopetdag", "Slavia"... .. Pateicoties taktiskajām iecerēm, spējām katrā spēlēm pret šiem pretiniekiem "izspiest" maksimumu." ..

Pirms diviem gadiem "Skonto" treneru rīcībā bija tādi futbolisti kā Pahars, Bleidelis, Astafjevs, Babičevs, Silagadze, pirms gada - Koļiņko, Stepanovs, Rubīns, bet tagad viņi visi ir atstājuši mūsu čempionvienības rindas. Starkovs nesūrojas, bet gan lepojas ar padarīto: "Jau pērn mums parādījās jauni līderi: Rehviašvili, Laizāns, Mentešašvili, Buitkus... Šogad viņi vēl vairāk ir uzlabojuši savu spēli. Rehviašvili turnīrā Maskavā bija labākais pussargs. Laizānam tika pievērsta liela uzmanība. Koļesņičenko spēlēja labi. Buitkus darbojās ļoti sekmīgi. Piedels veiksmīgi aizstāja Koļiņko."” Uz labākajiem kā parasti acis meta ne tikai Krievijas klubu pārstāvji. „Mūsu komandas kapteini Rehviašvili, par kuru interesējās Kijevas "Dinamo", ieradās pavērot aģents no Itālijas, kas viņam šajā valstī pat esot atradis piemērotu klubu.” Un viņš nebija vienīgais.

Sportacentrs.com atkāpe: „Spartak” „Skonto” vienību uzvarēja tikai pagarinājumā – 2:1. Vēlākajos gados turnīra prestižs kritās, Ukrainas un Krievijas klubi startēja ar dublieru sastāviem, dažreiz pa komandai no kādas no valstīm neatbrauca vispār, tomēr, lai kāda arī būtu turnīra izspēles formula un komandas, Latvijas vienības turnīra nobeigumā pārsvarā bija augšgalā. Un tas ir daudz, jo tie, kas atbrauca, arī gribēja uzvarēt.

Pārējās tēmas

Pirms pasaules čempionāta biatlonā Slovēnijas pilsētiņā Pokļukā Latvijas biatlona izlase kā parasti izlaidusi vienu no Pasaules kausa posmiem un pabijusi augstkalnē Antholcā. Amerikānis ar latviešu saknēm basketbolists Alekss Šturms stāsta intervijā „SA”, ka nekad savā dzīvē nebija iedomājies, ka viņam būs iespēja spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā, kā arī prognozē, ka Latvijas izlase varētu tur sagādāt kādu pārsteigumu, jo ir laba komanda. Latvijas izlases basketbolisti iegūst ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, lai gan atlases cikla sākumā nekas tāds pie apvāršņa nerādījās. "Skonto" futbolisti Sadraudzības kausā prata iekļūt turnīra finālā, kur spēkojās ar Maskavas "Spartak" (1:2). Latvijas izlases biatlonisti "maizes mačos" Eiropas mērogā aizstāvējuši valsts policijas godu un izcīnījuši vairākas medaļas. Trekists Ainārs Ķiksis izcīnīja 3. vietu Vācijā notiekošās komercsacīkstēs. Bobslejists Gatis Gūts pasaules čempionātā divnieku ekipāžām ieguva augsto 15. vietu. Sandim Ozoliņam NHL par spīti pirmajam rezultativitātes punktam pēc savainojuma izārstēšanas Karolīnas "Hurricanes" treneris samazinājis Ozoliņa spēles laiku. Latvijas daiļslidotājai Valerijai Trifancevai pirms Eiropas čempionāta izoperēts apendicīts, un šī sezona jau norakstīta. Pitsburgas „Penguins” rindās atgriezies Mario Lemjē mačā pret Monreālas „Canadiens” 40. reizi karjerā pretinieku vārtos iemeta 3 ripas. Vairāk reižu to pašu bija iespējis tikai Veins Greckis (50). 31 gada vecumā sportot beidzis titulētākais sumo meistars – Akebono, kurš savulaik kļuva par pirmo ārzemnieku – nejapāni, kam tika piešķirts Neuzvaramā čempiona tituls.