Bagāto latviešu padomi nabaga Krievijai

Šajā nedēļā bijis daudz baumu, dzeltenās preses rakstu, kā arī Māras Jansones reportāža no Maskavas TV "Panorāmā". Loģiski būtu, ja mēs par kaimiņa veiksmi priecātos. Un būtu kaut par 100 gramiem praktiskie latvieši, uz ko pirms vairāk nekā 100 gadiem mūs aicināja Krišjānis Valdemārs. Krievija blakus, kazi, Brazīlija vai Argentīna pirms čempionāta gribēs izmantot Staiceles futbola bāzi. Aklimatizācijai un treniņiem. Pēterburga tuvu - varēs mūsu futbola fani vismaz reizi dzīvē izbaudīt īstu futbola atmosfēru.

Jansone reportāžu no Maskavas sāk vārdiem: "Krievijas premjers Vladimirs Putins savai prestižo sporta notikumu kolekcijai var pievienot trešo..." Sočiem un F-1 nu arī futbolu. Bet no 16 stadioniem, kur paredzēts rīkot spēles, derīgs gan esot tikai viens - Lužņiki, bet tas pats būšot jāmodernizē. Būtu diezgan dīvaini, ja septiņarpus gadu pirms turnīra visi stadioni būtu gatavi... Tad taču tos atkal vajadzēs modernizēt.

Vajadzēšot ne tikai stadionus, bet arī divu un trīs zvaigžņu viesnīcas. (2002. gadā Soltleiksitijā lielākā daļa Latvijas žurnālistu divas nedēļas mitinājās mūsu uztverē barakā, šķiet, par 100-150 dolāriem par nakti.) Krievijā vajadzēšot arī apmēram 8000 km autoceļu un 2000 km dzelzceļa būvi/rekonstrukciju. Tas viss izmaksāšot 10 miljardus dolāru, eksperti gan spriežot, ka jātērē būšot piecas reizes vairāk.

Taču Krievijai futbola čempionātu ļoti vajagot, lai spodrinātu spalvas. Redz, Krievijas valdība varot arī būt saaugusi ar organizēto noziedzību.... Un ar futbolu šīs runas varot pieklusināt. Turklāt viedā britu prese norādot, ka Krievija 2018. gada pasaules kausu esot nopirkusi... Ak, tu, mī un žē! Lai taču pērk, ja var atļauties. Tāpat kā amerikāņi nopirka 1996. gada Atlantas olimpiskās spēles, kuru organizācija bija zem katras kritikas. Neatceros vairs kur, bet pēc pāris dienām vai nu TV vai radio dzirdu, ka Krievijā no šī futbola nozagšot vismaz 100 miljonus dolāru. Zagt, protams, nav labi, bet varbūt pirms kaimiņu pamācīšanas vispirms jānoslauka savu durvju priekšu. Lai a. god. Saeimas deputātam Atim Lejiņam nav jāsūkstās, ka Latvijā "..plaukst ofšoru darījumi, masveida objektu un teritoriju privatizācija, izvairīšanās no godīgiem nodokļiem, KNAB ir apzināti novājināts, pretkorupcijas komisija bijusi likvidēta… Paradīze blēžiem.." Un korupcijas reitingos ''Latvijas situācija liekas kļūstam arvien sliktāka."

Nav man Putins ne draugs, ne rads, ne brālis un pat ne bijušais darba biedrs, taču diemžēl jāatzīst, ka viņš dara ļoti daudz, lai ar prestižu sporta pasākumu organizēšanu celtu Krievijas prestižu. Un, kas nav mazsvarīgi: sakārtotu valsts infrastruktūru un ļautu arī biznesmeņiem/valstij kaut ko nopelnīt.

Kā tas bija arī Rīgā, rīkojot 2006. gada pasaules hokeja čempionātu. Latvija (Latvijas Hokeja federācija) pretendēja arī uz 2016. gada hokeja čempionāta rīkošanu. No valsts vajadzēja sīkumu - valdības garantijas, ka būs valsts atbalsts šim pasākumam. Ukrainas delegācija uz IIHF kongresu bija ieradusies ar premjera un prezidenta galvojuma vēstulēm, ka līdz noteiktajam termiņam viss būs OK, Latvijai "sabrauktā ezīša" padomdevēji arī kaut ko bija rakstījuši, bet šā vēstījuma pamatdoma bija nekāda - sak, mēs par hokeju, bet galā tieciet paši! Un LHF prezidents Kirovs Lipmans atsauca Latvija kandidatūru... Vai mēs, latvieši, tiešām esam tik stulbi, ka nesaprotam, ka šādu lielu pasākumu rīkošana valstij un biznesam dod peļņu?

Vēl man nav saprotams, kāpēc mums 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas valstī joprojām nav NEVIENA normāla futbola/vieglatlētikas stadiona. Vai kukuļi bijuši par maziem vai arī ierēdņi pārāk stulbi un neko darīt negriboši?

Nevaru apgalvot, ka 2018. gada futbola čempionātā viss būs piecu zvaigžņu līmenī, taču iepriekšējā pieredze rāda, ka, ja Krievija grib, tā izdarīs visu, lai pasākums tiešām izdotos. Kā 2007. gada pasaules hokeja čempionātā Maskavā un Mitiščos. Kā 2000. gada čempionātā Pēterburgā. Tiem, kas brauc uz šādām sporta sacensībām ar mērķi - pie viena arī iedzert alu - būtu jāņem vērā, ka pasaules un Eiropas čempionātos futbolā aizliegts tirgot alu arēnās. Kā tas bija arī 2007. gadā Hodinkas hallē Maskavā.

2018. gada PK arēnas
1. "Lužņiki", Maskava 89 318 rekonstrukcija
2. "Spartak", Maskava 46 920 2014.
3. "Dinamo", Maskava 45 000 2016.
4. Maskavas piepilsētā 44 257 2017.
5. "Baltika", Kaļiņingrada 44 015 2017.
6. "Gazprom Arena", Pēterburga, 69 501, ceļ, 2013.
7. "Centrālais", Volgograda 44 015 rekonstrukcija, 2017.
8. "Kazaņ", Kazaņa 44 105 ceļ, 2013.
9. "Nižņijnovgorod" 44 899 2017.
10. "Samara" 44 198 2017.
11. "Saranska" 45 015 ceļ, 2012.
12. "Šiņņik", Jaroslavļa 44 198 rekonstrukcija, 2013.
13. "Krasnodara" 50 015 2017.
14. "Rostova pie Donas" 43 703 2017.
15. "Olimpiskais", Soči 46 759 ceļ, 2013.
16. Jelaterinburga 44 000 rekosntrukcija, 2012.
Pilsēta, vietu skaits stadionā, kad jābūt gatavam.