Pastiep tik rociņu, punktiņi paši nāks
Pirms Londonas olimpiskajām spēlēm runājos ar LOK prezidentu Aldonu Vrubļevski un mūsu olimpiskā sporta pārraugs atklāja, ka viņam patīkot skaistas uzvaras. Tā kā savulaik uzvarējis angļu vidusdistančnieks Sebastians Ko! Vai cik eleganti skrējusi poļu gazele Irēna Ševinska!
Lielais sports ir arī liela izrāde. Pārsvarā laikam arī izklaidējoša. Visu cieņu Šekspīram un Rainim, bet dzīves drāmu mums tāpat ir gana. Tāpēc vajadzīgi smaidoši un nevis sportā pārmocīti uzvarētāji. Sen neesmu pārlasījis vieglatlētikas sacensību noteikumus. Bija laiks, kad sportists, kuru stādīja priekšā publikai, tikai pacēla roku - tas esmu es. Londonā ļoti daudz vieglatlētu šajā īsajā mirklī izspēlē mazu mizanscēnu, bet Useins Bolts noteikti nav sliktāks aktieris nekā skrējējs. Ja vēl šāds aktieris arī uzvar! Skaisti, eleganti un ar smaidu uz lūpām.
Jau pirmajās reportāžās no Londonas šāds elegances kokteilis pludoja no abiem mūsu bīčvolejbola pāriem. Trenerim Genādijam Samoilovam stāstot, ka bīčvolejbolu vajag izbaudīt. Tad būšot arī uzvaras. Cik es redzēju no Londoas, tad Pļaviņš, Šmēdiņš, Samoilovs un Sorokins to arī darīja. Pirmais pāris varbūt mazliet veiksmīgāk, taču dzīvesprieks un pozitīvisms staroja arī no Sašas un Ruslana.
Kaut sportā abi pāri ir konkurenti, tomēr vismaz uz ārpusi netiek raidīti negatīvi signāli. Tiek Mārtiņš un Jānis pusfinālā, un Saša intervijā dod ļoti labu ceļamaizi: "Londonā Mārtiņš un Jānis var uzvarēt jebkuru. Arī brazīliešus!" Varēja taču Saša būt pieklājīgi objektīvs. Ka Mārtiņš un Jānis gan ir ļoti labi volejbolisti, taču brazīliešiem tas un tas un tas ir labāks. Var jau būt, ka kaut kur zemapziņas dzīlēs arī mīt kāds nenovīdības stāds, taču, ja arī tāds ir, tas publiski netiek izrādīts. Kolēģi teic, ka konkurenti laukumā Pļaviņš/Šmēdiņš, Samoilovs/Sorokins dzīvē esot arī labi čomi. Kuri viens otram ļaunu nevēl. Jā, motivācijas uzvarēt vieniem otrus pietiek, taču tādēļ sāncenšiem tējā purgenu neviens nemetīs un kļauzas uz LOV nerakstīs.
Bīčvolejbolu es neskatos kā sporta žurnālists, taču tādi uzvarētāji kā Vācijas pāris man nav simpātiski. Jo uzvaras dēļ viņi gatavi ne tikai uz mazām blēdībām, bet varbūt pat uz cūcībām. Lai tikai uzvarētu. Skaidrs, ka olimpiskajos apļos neviens negrib zaudēt. Arī Pļaviņš un Šmēdiņš grib uzvarēt. Taču atšķirībā no vāciešiem, mūsu puikas nevienu mirkli nezaudēja eleganci. Bet Jāņa Šmēdiņa padoms partnerim Mārtiņam Pļaviņam: "Pastiep tik rociņu, punktiņi paši nāks!" jau kļuvis par topa teicienu. Var jau būt, ka, uzvarot vāciešu stilā, bez smaida uz lūpām un tikai dragājot, Jānis un Mārtiņš sev rastu plašākas sekotāju rindas, bet man nezin kādēļ liekas, ka "pastiep tik rociņu" stils ir tieši tas, kas mums visiem vajadzīgs. Humors, vieglums, atraisītība, smaids... Un tāda paša stila komentēšana Jāņa Celmiņa un Kaspara Timermaņa izpildījumā.
Un Pļaviņš jau esot apsolījis mazu gabaliņu no savas bronzas medaļas lentītes Celmiņam...
+11 [+] [-]
+12 [+] [-]
Pie 3:8 iespējams pēdējais sets, zaudē jau 5 punktus, bez stresa, mierīgi punkts pa punktam atspēlēja un beigās, kā saka soli pa solim arī izvilka uzvaru!
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]