Karašauska smagā piezemēšanās

Pērn vasarā visai negaidīti Karašausks tika izīrēts Ukrainas premjerlīgas klubam "Dnipro". "Skonto" galvenais treneris Aleksandrs Starkovs norādīja, ka Artūrs virslīgas līmeni ir pāraudzis, tāpēc laiks sevi apliecināt augstākā kvalitātē. Negribas ticēt, ka Starkovs tā tiešām uzskatīja, zinot viņa konservatīvo dabu. No Starkova vairāk pierasts dzirdēt - kamēr spēlētājs acīmredzami nav pāraudzis virslīgas līmeni, spēlēšanu ārzemēs nevajadzētu sasteigt.

Futbola aprindās runāja par konfliktu starp "Skonto" treneriem un Karašausku - viens to ne tā dzirdējis, otrs - ne tā pateicis. Vārdos abas puses konflikta esamību apstiprināt nesteidzās, taču to, ka minētie vīri nesapratās no pusvārda, apliecina kaut vai notikumi UEFA Eiropas līgas 2. kārtas atbildes spēles Rīgā pret "Portadown" laikā. Starkovs jau pēc pirmā puslaika uzbrucēju "norāva" malā, lai gan Artūrs bija viens no redzamākajiem spēlētājiem laukumā. Aizdomas par nesaskaņām pastiprināja arī fakts, ka Karašausks pēc pārtraukuma spēli devās vērot tribīnēs, nevis kā ierasts - uz komandas soliņa.

Sezonas otro pusi Artūrs aizvadīja "Dnipro" kluba dublieru sastāvā, deviņās spēlēs gūstot divus vārtus. Karašausks joprojām ir "Skonto" īpašums, taču Latvijas čempions nesteidz ņemt uzbrucēju atpakaļ, lai gan pēc izmaiņām sastāvā noteikti noderētu. Pagaidām nav atskanējis arī zvans no Ukrainas, tāpēc Artūrs pagaidām ir neziņā, kur sāks nākamo sezonu. Viņš sarunā SA+ atzina, ka nākamā pieturas vieta acīmredzot nebūs Latvijā. Pagaidām viņš trenējas kopā ar "Olimps/RFS"...

"Pagaidām nevaru pateikt, cik ilgi būšu Latvijā, taču tas nenozīmē, ka neko nedaru. Strādāju pie fiziskās gatavības trenažieru zālē, trenējos ar "Olimpu". Ar Ukrainu pagaidām skaidrības nav. Var teikt, nākotne ir miglā tīta. It kā daži piedāvājumi ir, taču īstas skaidrības nav. Mans "aģents" ir tētis (kādreizējais futbolists Jurijs Karašausks - I.K.). Līgums ar "Skonto" man ir līdz šā gada beigām, taču esam vienojušies, ka pats meklēšu citu klubu. Atgriešanās šajā komandā nav paredzēta."

Vai bija konflikts ar Starkovu? "Tā nevar teikt. Pērn mani izīrēja Ukrainā, jo ar Starkovu nonācām pie secinājuma, ka man vajag spēcīgāku klubu. Neteiktu, ka bija konflikts, drīzāk - nesaprašanās. Visā pasaulē taču mēdz būt nesaskaņas spēlētāju un treneru starpā," Karašausks noliedza, ka ar treneriem būtu bijušas nepārvaramas domstarpības.

Par Ukrainā pavadīto laiku Artūram gan nebija iemesla sūdzēties: "Man Ukrainā patika. Skaidrs, ka pirmajā komandā iekļūt ir ļoti grūti, tāpēc nonācu "Dnipro" dublieros. Biežāk spēlēju malējā pussarga pozīcijā, guvu divus vārtus. Ieguvu arī vērtīgu dzīves pieredzi, bet sportiskajā ziņā sapratu, ka man vēl ir daudz jāaug - ne tikai ātrāk jāspēlē, bet arī jādomā. Jāstrādā man vēl ir ļoti daudz."

Pagājušajā sezonā, kad viss vēl bija ar augšupejošu līkni, radās iespaids, ka Karašausksam nedaudz "sakāpis galvā". Pēdējie mēneši, šķiet, ir devuši vielu pārdomām arī šajā aspektā. Tā teikt, veicinājuši atgriešanos uz zemes. Artūrs kategoriski nenoliedz, ka uz brīdi "saskrējies" ar zvaigžņu slimības simptomiem. "Varbūt nedaudz," kautrīgi atzina Karašausks. Vasarā viņš debitēja Latvijas valstsvienībā, tika uzlūkots kā viens no Latvijas U-19 izlases līderiem. Spēlējot kopā ar vienaudžiem trijās Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs Rīgā, Artūram bija daudz labu vārtu gūšanas iespēju, taču viņš negaidīti palika tukšā: "Ļoti gribēju pierādīt, ka Ukrainā neesmu nonācis nejauši. Diemžēl tās man bija vienas no sliktākajām spēlēm jauniešu izlasē." Iespējams, Artūrs vienkārši "pārdega".

Tagad galvenais pēc iespējas ātrāk atrisināt darba jautājumu. "Ceru, ka viss nokārtosies. Viens ir skaidrs - cītīgi jāstrādā. Var teikt, ka esmu atgriezies karjeras starta punktā un man jāsāk no jauna, jāsāk atkal kāpt pa trepītēm augšup. Galvenais pēc iespējas ātrāk atgriezties līmenī, kurā jau biju, un tad, protams, iet tālāk uz priekšu!" Artūrs solīja nenolaist rokas.