Gaiļi raujas uz laktām perēt...

Kad saņēmu savā email vietnē Rīgas Dinamo akcionāru kopsapulces preses atskatu, pirmajā brīdī iedomājos, ka esmu aizmirsis piespraust pie žaketes atloka komjauniešu nozīmīti... Zinātāji šo daudznozīmīgo alegoriju sapratīs, citiem iesaku meklēt atbildes rakstos, tviteros, feisbukos utml. Štrunts par atbildīgo personāžu krēsliem, kas tagad ir mazliet pie Dinamo galda pamainīti. Sajūsmu raisīja rindkopa, kurā akcionāru pilnsapulce uzklausīja komandas ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, kas ziņoja par „komandas un katra atsevišķa spēlētāja sniegumu šīs sezonas pirmajā daļā”. Ne tikai uzklausīja, bet arī publiski sprieda.
Citēju tālāk –
„Uzklausot ziņojumu, tika izdarīts secinājums, ka ne visi Rīgas DINAMO komandas hokejisti ir attaisnojuši uz viņiem liktās cerības. Normundam Sējējam kopā ar komandas vecāko treneri tika dots uzdevums sagatavot un iesniegt akcionāriem priekšlikumus par komandas snieguma uzlabošanu un sastāva pastiprināšanu ar jauniem spēlētājiem. Kā pozitīvs tika novērtēts Rīgas DINAMO sniegums sezonas sākumā, bet kā neapmierinošs tika novērtēts komandas sniegums pirmā etapa pēdējās spēlēs, kad tika piedzīvoti vairāki nepatīkami zaudējumi.”

Ko tas atgādina? Ja skaidri un konkrēti, tad - āži taisās par dārzniekiem. Saprotu akcionāru vēlmi izprast nianses, kas skar uzņēmuma izmaksu vai peļņas sadaļu. Proti, apstiprinātais budžets, ieņēmumu un izmaksu attiecību plāns jeb finanšu disciplīna, mārketinga aktivitātes, sponsoru piesaiste, līdzjutēju programmas utml. Droši vien viņi par tām lietām arī runāja, vētīja, sprieda, taču – pavej, publiskoja tikai sadaļu, kas attiecas uz kluba sportisko rezultātu. Turklāt, ar secinājumiem...Līdz šim biju domājis, ka akcionāri sporta jautājumus pilnībā ir deleģējuši Sējējam un galvenajam trenerim Šupleram. Tagad izrādās, ka tā nav. Ne visi hokejisti ir attaisnojuši uz viņiem liktās cerības! Vai mēs pirms tam zinājām, kādas cerības akcionāri attiecībā uz vienu vai otru spēlētāju loloja? Ja nezinājām, tad priekš kam mums publiskajā telpā tagad nodod saplosīšanai šos noslēpumainos bezcerīgos gadījumus ar neko neizsakošo „ne visi ir attaisnojuši”... Tātad – viņu ir vairāk par vienu! Kas tā par partijas sapulci? Pozitīvi tiek vērtēts sezonas sākums, bet galīgi neapmierinošs ir komandas sniegums pirmā etapa (latviešu valodā – posms) pēdējās spēlēs. Laikam runa ir par daiļslidošanu, jo tur arī vērtē sniegumu... Apskatos KHL tabulā – tur Rīgas Dinamo joprojām atrodas atbilstoši sezonas izvirzītajam mērķim. Tā ir cīņa par labāko astoņnieku Rietumu konferencē, kas garantē spēlēšanu Gagarina kausa izcīņā. Šobrīd esam septītie – līdz ceturtajai vietai teorētiski divas uzvaras (6 punkti), līdz devītajai divi zaudējumi (5 punkti). Kas dod pamatu teikt, ka sniegums ir neapmierinošs? Ak, zaudējumi! Turklāt ar piezīmi – vairāki nepatīkami zaudējumi... Kāpēc nekas šajā preses ziņojumā nav teikts par tiem zaudējumiem, kas akcionāriem ir šķituši patīkami? Zinu, zinu, piesienos izteiksmei, klūpu lielajām bonzām krāgā...

Nu, labi, pieņemsim, ka komanda sezonas sākumu ir aizvadījusi štruntīgi. Tātad – akcionāri starpsezonā izdarīja visu, lai kluba sniegums būtu izcils, taču – algotņi neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Ja reiz īpašnieki spēj pēc menedžera ziņojuma izdarīt šādus secinājumus, tad kāpēc no komandas vēl neviens nav padzīts, vai – vismaz palūgts aiziet? Kāpēc tas šajā ziņojumā netiek uzsvērts? Jo lasiet rūpīgi, ko viņi sagaida no Sējēja turpinājumā – (..)priekšlikumus par komandas snieguma uzlabošanu un sastāva pastiprināšanu ar jauniem spēlētājiem.(..) Tātad – tiek prasītas konkrētas spēlētāju maiņas. Ja spēlētājus netriec ratā, tad viņus laikam domā krāmēt uz plauktiņa. Kur viņus liks? Vēl vairāk – starp akcionāriem tagad laikam ir tādi, kas pratīs novērtēt iesniegtos priekšlikumus par darba uzlabojumiem hokeja komandā, kas nesīs rezultātu. Tad jāvaicā – priekš kam viņiem Sējējs un vēl mazāk – Šuplers? Prese ziņojums nepārprotami stāsta par īpašnieku kompetenci – viņi zina un saprot, kā jāspēlē un kādai jāizskatās profesionālai hokeja komandai, vienīgā nelaime – jāsagaida tagad priekšlikumi... Kāpēc viņi ir nolīguši kaut kādu štrunta bijušo hokejistu, kas kopā ar vēl bezcerīgāku treneri nespēj sagatavot komandu sezonas pirmajam „etapam”? Piekritīsiet, visnotaļ dzirdēti smilšu kastes vai kūts stāsti, turklāt, pasaulē tā nav pirmā reize, kad gailis māca vistu perēt... Kā viņam tas patīk!

Ja akcionāru kopsapulce arī turpmāk izvērtēs un publiski komentēs Rīgas Dinamo sniegumu uz ledus, tad sezonas izskaņā droši vien Ulmanis mācīs viņiem izspēlēt skaitlisko vairākumu, Kalvītis strādās ar vārtsargiem, Savickis atbildēs par uzbrukumu, Freibergs (ir tāds akcionārs) trenēs iemetienus, Pauniņš (ir tāds akcionārs) trenēs fizisko sagatavotību... Neatbildēts paliek lielais jautājums - kur likt Rāvi? Lai gan – ja tagad Ulmanis būs deputātos, varbūt Skonto būvniekam piedāvāt darbu nevienādos sastāvos...
Ja bez ironijas - akcionāriem jāprasa profesionālisms ne tikai no hokejistiem, kas šajā gadījumā ir darba ņēmēji, bet - arī no sevis. Turklāt, tādā vienkāršā lietā - kā komunikācija... Nesaku, ka nav jārunā savās sapulcēs par hokeja lietām, taču padomājiet - ko nesiet ārā no šīs virtuves. Arī tas liecina par prātu un izpratni.

P.S. Bet – šodien, ielūkojoties pēcpusdienas Dinamo treniņā, redzu sekojošo: visi atgriezušies no brīvdienām spirgti un veseli. Ar aizsargiem viss skaidrs – kā ceturtais pāris tika iesvīdināti brāļi Rēdlihi. Uzbrukumā nemainīgs ir tikai Hartigana trijnieks. Blakus Troteram skrēj Bukarts un Karsums, kopā ar Spruktu bija Miķelis un Lauris, bet ceturtajā maiņā mīcījās Ankipāns, Mikušs un Meija. Zaļajos kreklos, kas nozīmē rezervi, slidoja – Štāls, Džeriņš, Podziņš, Karamnovs, Andersons (vēl sāp sadauzītās ribas). Vārtsargi – vecie, arī Lūsiņš nav nekur aizsēdējies, centās gar maliņu... Jā, Šuplers arī svilpoja.