43:0. Hokejā. Latvijā...

Pirms 15 gadiem šādi un līdzvērtīgi rezultāti bija, kad Rīgas komandas sacentās ar lauciniekiem, kuri ar ''Zelta ripā'' gūto pieredzi centās stāties pretī ''Latvijas bērza'' un ''Dinamo''/BHS sporta skolu puikām. Tā 1994./1995. g. jauniešu čempionāta 1. grupā (U-16) uz pusēm sadalītais ''Latvijas bērzs-79'' -tolaik jau kā HK ''Rīga I'' un HK ''Rīga II'' pārbrauca pāri ''Smiltenes vanagiem'', kuri uz mākslīgā ledus tika stipri reti.

Grāmatā ''Baldera skalpu man nevajag'' atklāju, ka pats kā hokejists esmu piedalījies tikai vienā spēlē. Bet nepieminēju, ka vienā spēlē esmu bijis arī treneris. Un tā bija tieši tajā - 1994./95. g. sezonā, kad kaut kāda iemesla dēļ treneris Jevgeņijs Linkēvičs uz spēli netika. Bet tā kā tas bija HK ''Rīga II'' mačs ar ''Smiltenes vanagiem'', Žeņa trenera ''godu'' uzticēja man.

Spēles galvenā jēga bija pārspēt rezultātu, ar kādu ''vanagus'' bija izplūkājusi pirmā komanda. Šķiet, vajadzēja vairāk par 28:0 un par to katram puikam piesolīju pa apelsīnu sulas pakai. Pats grūtākais bija 15 gadus veciem puikām iestāstīt, ka... jāļauj smilteniešiem uzbrukt. Lai viņu zonā nebūtu mīcīšanās pieciem pret pieciem, kad ripa var kaut kur arī iestrēgt. Rekordam pietrūka vienas ripas. Uzvarējām ar 28:0, bet sulu puikām nopirku.

Cits būtu lielījies, es tikai atgādinu, ka šajā spēlē biju treneris... Ivanānam, Andrejevam, Vitkovskim, Fiļimonovam, Kardašam, Bartulānam, Gončarukam, savam puikam. Daudz jau viņu nebija - divarpus maiņas, tikpat pirmajā komandā - Mamonovs, Reķis, Siņicins, Avotiņš, Augstkalns, Dārziņš (Dainis). Abās komandās kopā ņemot, rezultatīvākais spēlētājs bija tāds Šmarins (39+16), bet Reķim tikai 32+12. Šmarinam 15 gadu vecumā hokejs arī beidzās.

Lūk, ko raksta Abrags: ''Šodien pavisam netīšām ieskatījos LHF mājas lapas U16 čempionāta sadaļā. Mani ieintriģēja dalījums 3 apakšgrupās: U16A, U16B un U16C - padomāju, redz, "pa kruto" U16 čempim pieteikušās tik daudz komandas, ka pat 3 apakšgrupās jāliek... Kad sāku pētīt apakšgrupas, sajutos nedaudz vīlies - katrā apakšgrupā tikai 3 komandas, kas izspēlē 2 apļu turnīru... OK, nedaudz dīvaini, bet nu labi - gan jau sava ideja tam ir...
Taču tagad pats interesantākais - paskatījos uz rezultātiem - A apakšgrupa: Liepājas Metalurgs grauj Tukuma SS/HK/EVHS ar 21:3 un HS Rīga (ar 26:0 un 27:0)... neko - gana skarbi... skatos, tālāk. Pie C apakšgrupas man atkārās žoklis - skatos uz SK Rīga rezultātiem. Pret Prizma/Pārdaugava 24:1 un 19:2, bet pret Rokišku Sparta 43:0(!!!)... es uz d#$sas...

Ja nopietni - pasaki man, lūdzu, tur federācijā tiešām idioti sēž??? Tiešām jau pirms sezonas nav skaidrs, ka LM jaunā maiņa ir 3 galvas tiesas pārāka par Tukumu un SK Rīga un Rokišku mazos leitēnus tuvumā nevar laist??? Bet nē, viņi vēl 2 apļu turnīru uzrīko... Pasaki, lūdzu, kam tas vajadzīgs - kas no tā iegūst? Ne tur LM, ne SK Rīgas jaunā maiņa, ko iegūst, spēlējot pret krietni vājākiem, ne jaunie tukumnieki, kad Liepāja viņus drāž kā Sidora kazu... par leišiem vispār neizteikšos... ''

Kā komentēt šādu situāciju? Varētu atkārtot Nikolaja Ozerova vārdus, ka ''nam takoi hokej ņe nužen...'', bet mēs taču jau 19 gadus esam prom no padsavienības un citēt padomju klasiķus esot slikts stils. Esam gandrīz katrā miestā uzbliezuši pa hokeja hallei. Bet joprojām 26:0 un 27:0. Kāpēc?

Kā mīlēja atkārtot Mihaila Tāla treneris Aleksandrs Koblencs: ''Larčik atkrivajetsas prosto.'' Tiem, kas skolā vai uz ielas nav apguvuši krievu valodu, mēģināšu pārtulkot jēgu - proti, viss ir ļoti vienkārši. Mūsu gadījumā: ar ''Liepājas metalurgu-95'' strādā Aleksandrs Cicurskis (tiešām labs treneris šāda vecuma jauniešiem), turklāt Liepājā ir labi darba apstākļi un tur jau kādu laiku piejaucēts rīdzinieks Golovkovs, nu arī divi jelgavnieki - Maslovskis un Aploks, bet SK ''Rīga'' (treneris Vjačeslavs Nazarovs) būtībā ir Rīgas šī gadagājuma izlase, šķiet, kopā vākta jau pērn. Nu un šie abi superklubi Latvija loģiski visus ''drāž''. Konkurenti ir ''noslaukti'' un iznīcināti un pašu mājās vairs nav ar ko spēlēt.

Padomju/krievu laikos abu Rīgas sporta skolu apvienošanu arī sāka 15 gadu vecumā: lai labākajiem būtu vairāk ledus un viņi kopā augtu PSRS jauniešu/junioru čempionātā. SK ''Rīga'' to izdarīja gadu agrāk... Un praktiski visiem tiem, kas nav ''LM-95'' vai SK ''Rīga'', būtu lielāka vērība jāpievērš mācībām skolā un jāgatavojas spēlēšanai kādā no Latvijas daudzajām amatieru līgām. Diemžēl tāda ir realitāte. Par skolu cieti jo cieši jādomā būtu arī 80% to puiku, kas spēlē Leonīda Tambijeva ''Rīgā'' Krievijas jauniešu līgā.

Federācijā idioti gluži nestrādā - viņi vienkārši mēģina iziet no situācijas. Ja šīs deviņas komandas savā starpā spēlētu divus apļus (kas būtu loģiski: kurš tad gribēs nespēlēt mājās, ja ir tikai viens riņķis!), šo lielo rezultātu būtu vēl vairāk. Tagad abiem superklubiem Latvijas čempionāts ir ķeksītim - izņemot divas savstarpējās spēles sešu labāko komandu finālturnīrā -, īsto hokeju viņi spēlē Baltkrievijā.

Kopā ar Minskas ''Junostj'', Minskas BJSS, Mogiļevas, Brestas, Vitebskas un Viļņas komandām. Rīdzinieki ar 13:3 un 15:3 uzvarējuši Minskas BJSS, ar 9:3 un 13:0 Viļņas vienību; liepājnieki ar 9:1 un 16:1 to pašu BJSS, kā arī ar 5:4 uzvarējuši un ar 6:7 zaudējuši ''Junostj''.

P.S. Pusaudžu un jauniešu hokejā zaudējums ar desmit ripām tiek uzskatīts kā atpalikšana no uzvarētājiem par gadu, ar 20 ripām - par diviem gadiem, ar 43- ...