Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GooglePirms 75 gadiem. Berlīne. Džeimss "Jesse" Ovenss
Tieši pirms 75 gadiem - 1936. gada 9. augustā - Berlīnes olimpiskajās spēlēs savu ceturto zelta medaļu ieguva leģendārais amerikāņu vieglatlēts Džeimss jeb vienkārši Džesse Ovenss. Sešu dienu laikā viņš kļuva par četrkārtējo olimpisko čempionu un ierakstīja jaunu spilgtu lappusi gan vieglatlētikas, gan vasaras olimpisko spēļu vēsturē.
Pirmo no četrām zelta medaļām Džesse Ovenss ieguva 3. augustā 100 m skrējienā. Viņš bija viens no trim pasaules rekorda (10,2 s) līdzautoriem (Berlīnē startēja vēl viens pasaules rekorda līdzīpašnieks, Ovensa tautietis Ralfs Metkalfs). Jau priekšskrējienā Ovenss atkārtoja olimpisko rekordu - 10,3 s. Bez pūlēm Ovenss pārvarēja arī otro kārtu un pusfinālu. Finālā viņš bija līderis jau ar pirmajiem soļiem un uzvarēja - 10,3 s. Otrais, kā jau to arī varēja paredzēt, bija Metkalfs (10,4), bet bronzas medaļas ieguvējs Martinuss Osendarps kļuva par pirmo holandieti, kurš ieguva medaļu individuālajā vieglatlētikas disciplīnā olimpiskajās spēlēs.
4. augustā - nākamajā dienā - Džesse Ovenss kļuva par olimpisko čempionu tāllēkšanā - 8,06 m bija jauns olimpiskais rekords. Ovenss kļuva par pirmo tāllēcēju, kurš uzvarēja olimpiskajās spēlēm ar 8 m tālu lēcienu. Līdz pašam piederošajam pasaules rekordam - 8,13 m, kas tika sasniegts gadu iepriekš un noturējās 25 gadus, pietrūka 6 cm. Otro vietu ieņēma vācietis Karls Ludvigs "Lucs" Longs - 7,87 m, ar kuru Ovenss olimpisko spēļu laikā sadraudzējās un kas bija vēl vairāk nekā Ovensa uzvaras kā dadzis acī Ādolfam Hitleram. Longs pat palīdzēja Ovensam koriģēt ieskrējienu kvalifikācijā. Pēc Longa nāves Otrajā pasaules karā (1943. gadā jūlijā kaujā pie Sanpjetro) Ovenss līdz par savai nāvei 1980. gadā uzturēja ciešas attiecības ar vācieša ģimeni.
Trešo zelta medaļu Džesse Ovenss ieguva 5. augustā 200 m distancē, kur viņš arī sasniedza olimpisko rekordu - 20,7 s - un bija vienīgais, kas finālā izskrēja no 21 sekundes. Ja fināla laikā nedaudz nelītu, tad, iespējams, būtu kritis arī pasaules rekords (20,6 s). Otrā cietas ieguvējs un Ovensa tautietis Metjū Robinsons finālā atpalika par 0,4 s, bet jau pieminētais holandietis Osendarps - par 0,6 s.
Ceturto zelta medaļu Berlīnes olimpiskajās spēlēs Džese Ovenss ieguva kopā ar saviem komandas biedriem 4x100 m stafetē 9. augustā. Sākotnēji ASV izlases treneris Losons Robertsons nemaz negribēja likt Ovensu stafetes kvartetā, uzskatīdams, ka "viņam jau tāpat ir daudz slavas" un ka amerikāņi uzvarēs (tā droši vien arī būtu noticis) arī bez viņa. Divas dienas pirms finālā tika nolemts, ka Ovenss tomēr skries Martija Glikmena vietā. Tas izraisīja protestus, taču ne jau tāpēc, ka amerikāņi baidījās zaudēt, tas jau ir cits stāsts (mainīts tika arī Sems Stollers, viņi ar Glikmenu bija vienīgie ebreji ASV izlasē un vienīgie, kas atgriezās mājās, tā arī nestartējuši - iegansts skandālam rokā...). Finālā amerikāņi uzvarēja ar apmēram 12-13 metru lielu pārsvaru un sasniedza jaunu pasaules rekordu - 39,8 s. Pirmo reizi 4x100 m stafetē tika pārvarēta 40 s robeža.
Var tikai minēt, cik vēl olimpisko zelta medaļu būtu ieguvis Džese Ovenss (Berlīnes olimpisko spēļu laikā viņam bija nepilni 23 gadi), ja pēc trim gadiem nesāktos Otrais pasaules karš...
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
Hitlers tiešām nepaspieda Dž.Ovenam roku, bet ne jau rasisma dēļ. Gluži vienkārši Hitlers sportistus (vācu lodes grūdēju un šķēpa metējas, kā arī somu gargabalniekus) apsveica vien sacensību pirmajā dienā. Toreizējais SOK prezidents viņam norādījis, ka pareizāk būtu, ja fīrers apsveiktu visus, vai arī nevienu no sportistiem. Hitlers izvēlējās otro variantu, un rezultātā neapsveica Dž.Ovenu nevienā no četriem gadījumiem, kad viņš izcīnīja zelta medaļas.
Pēc Olimpiādes pats Dž.Ovens kritizēja presi par melīgajiem apgalvojumiem saistībā ar Hitleru. Dž.Ovens norādīja, ka Hitlers pasveicinājis dižo atlētu brīdī, kad tas soļojis garām ložai, kur fīrers sēdējis.
Ja kāds netic, šo informāciju var atrast pat latviski tulkotajā Hitlera biogrāfijā, ko sarakstījis Dž.Tolands par daudziem angļu valodā izdotiem vēsturnieku darbiem nemaz nerunājot.