Ja valsts hokeja izlasei nedotu naudu startam pasaules čempionātā (raksts par volejbolu)...

Ievadā piesauktās šausmu ainas varbūt tik drīz Latvijas hokeja valstsvienības neskars, jo, lai cik trūkumu nebūtu Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam, kā jāizsit līdzekļi no valsts, būtu jāsūta stažēties visu pārējo Latvijas sporta veidu pārstāvjus. Tā ir augsta meistarība, jo par dalību pasaules čempionātā dabūt no valsts 37 500 latu, par gatavošanos olimpiskajām spēlēm – 147 351 latu, bet pēc Vankūveras – vēl arī 100 000 latu jaunatnes programmām ir jāmāk!

Sliktāk veicas citiem. Jau ilgāku laiku par to raud vieglatlēti, bet volejbolisti pirmsvēlēšanu cīņās nolikti tālu aiz dabas katastrofu piemeklētajiem. Volejbolā tāda dabas katastrofa ir Eiropas čempionāta volejbolā 2. atlases kārta, kurā pretiniekos būs Grieķijas un Somijas izlases, kā arī Azerbaidžānas un Lielbritānijas pāra uzvarētājs, un kura viens no diviem turnīriem notiks Rīgā jau no 21. līdz 23. maijam.

Neba volejbolisti par katru cenu rāvās rīkotāju amatos kā nākamā gada pasaules čempionāta U-19 jauniešiem rīkotāji basketbolā vai dažāda līmeņa hokejisti. Tā lēma izloze jau gandrīz pusgadu atpakaļ. Par to ir informētas arī attiecīgās Latvijas valsts institūcijas, kam pienāktos šos līdzekļus atrast. 2009. gada 28. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 819 „Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās” 6. punkts gan nosaka, ka tamlīdzīgi lūgumi Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz līdz iepriekšējā gada 1. decembrim. Bet ko darīt, ja sporta pasākums „uzkrīt uz galvas” laikā no 1. decembra līdz 31. decembrim? Loģiski būtu paņemt tādu mazumiņu kā 30 tūkstošus latu (10 tūkstošus jau ir sagādājusi pati Latvijas Volejbola federācija) no rezerves līdzekļiem, jo pretējā gadījumā sanāk, ka plūdu ēkām nodarītie zaudējumi ir zaudējumi, bet valsts sporta veida izolēšana no starptautiskām sacensībām par tādiem nav skaitāma.

Līdzekļu gādāšanā volejbolisti tiek sūtīti no vienas institūcijas pie otras (Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, dažādas komisijas, Ministru kabinets utt.), bet naudas pa šo pusgadu pagaidām ir radies vairāk tikai par 10 tūkstošiem, kurus savās finansēs ir atradusi Izglītības un zinātnes ministrija... Trūkst vēl 20 tūkstošu... Turklāt pēc divām nedēļām ir turnīrs!

Labi, nav mums Gundara Celitāna šogad komandā, bet tas nenozīmē, ka nebūs arī nākamgad, kad šāda Latvijas cūcība kā turnīra nesarīkošana var dārgi atsaukties uz Latvijas tiesībām piedalīties nākamajos turnīros. Toties mums ir Agris Leitis, Deniss Petrovs, Austris Štāls, Ingars Ivanovs, Hermans Egleskalns, Armands Celitāns, Jānis Vāvers, Andrejs Zavorotnijs, Toms Šmēdiņš, Aivars Petruševics, Romāns Saušs, Lauris Iecelnieks, pēc pāris gadu prombūtnes izlasei pievienojies Ansis Medenis. Uz Latvijas pusi taisās arī Itālijas šīs sezonas čempions Jānis Pēda.

Manis pieminētajos MK noteikumos 5. punkts vēsta, ka, „lai nodrošinātu valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā gadā paredzētajās sacensībās, valsts finansējumu sadala, prioritāri paredzot finansējumu basketbola, futbola, handbola, hokeja un volejbola valsts izlasēm.” Tad, ja prioritārie sporta veidi ir noteikti, tad viņiem IR JĀATROD līdzekļi startam, jo TIE IR PRIORITĀRIE SPORTA VEIDI.

Pēc citiem – formālajiem principiem volejbolam nauda nepienākas, ja pieteikums nav laicīgi iesniegts, visa nauda jau sadalīta un tā tālāk, un tā joprojām. Protams, hokejs un basketbols ir elitārāki sporta veidi, un uz pasaules čempionātu hokejā jau ir aizbraukuši (un vēl tikai brauks) vesela kaudze ar tā saucamajiem sporta patroniem. Atliek, piemēram, brāļiem Šiciem vinnēt sudrabu olimpiskajās spēlēs, kad par draugiem uzmetas puslatvija, sākot ar valsts prezidentu, premjeru un izglītības un zinātnes ministru. Par tiem, kas iegūst vietas, sākot no ceturtās, Latvijas varas elitei interese ir maza, jo tas nav prestiži – ar lūzeriem pīties.

Varbūt es te dramatizēju, jo nākamās nedēļas sākumā ieplānotas pāris sanāksmes, kurās nauda var tikt atrasta. Vai pirms vēlēšanām var būt vēl labāka reklāma partijām par to, ka tieši mūsu partija ir palīdzējuši sarīkot kvalifikācijas turnīru volejbolā Rīgā (atcerēsimies vien, pasaules čempionāta finālturnīra futbolā rādīšanu televīzijā „Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” jeb bišu izpildījumā pirms pāris gadiem, kad visas televīzijas nožmiedzās maksāt organizatoru pieprasīto pārraižu naudu)? Lai politiķi gūtu atzinību, nepieciešams ilgi strādāt un pieņemt simtus likumu vai arī vienu, piemēram, par 1000 latu izdalīšanu bez atmaksas katram Latvijas iedzīvotājam. Sports ir viena no jomām, kurā tautas mīlestība var tikt iegūta uzreiz.

Akreditācija Eiropas čempionāta kvalifikācijai rit pilnā sparā un trešdien, 12. maijā Olimpiskajā sporta centrā paredzēta preses konference par Eiropas čempionāta kvalifikācijas 2. kārtu. Atklāts paliek jautājums – vai preses konferencē būs jāpaziņo Latvijas izlases sastāvs sacensībām jeb nespēja ar izdalītajiem līdzekļiem sacensības sarīkot? Lieki teikt, ka arī Latvijas izlases spēlētāji šad tad aizdomājas par to, kā tad būs ar spēlēšanu, un par labu nevienam no sportistiem tas nekad nav nācis.

Var būt, ka tāds volejbols Latvijai nemaz nav vajadzīgs, jo kopš neatkarības atjaunošanas sievietes vēl 90. gados tikai trīsreiz pēc kārtas iekļuva Eiropas čempionātu finālturnīros, bet veči tur vispār tikai reizi bijuši un arī tad zaudējuši visiem, kam nav slinkums, ka Latvijas čempionvienība Rīgas „Vildoga-Ventspils Nafta” Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā apakšgrupā tikai sliktākas setu attiecības dēļ palika 3. vietā (no otrās līdz piektajai vietai komandām bija uzvaru attiecība 4-3) un neiekļuva četru spēcīgāko Eiropas komandu skaitā, ka... Varbūt zāles volejbols vairs nav vajadzīgs, jo tāda maza valsts kā Latvija lielākus panākumus var gūt individuālajos sporta veidos (iespējas, ka izaugs 6 pasaules klases atlēti vienā sporta veidā, ir minimālas). Tad labāk spiest uz pludmales volejbolu, kur Samoilovs ar Pļaviņu jau ir bijuši olimpiādē, Samoilovs ar Sorokinu stāvējuši uz Pasaules kausa posma 2. pakāpiena, uz Londonas olimpiādi reāli ir aizbraukt arī Pļaviņam ar Jāni Šmēdiņu un Ingunai Minusai ar Inesi Jursoni. Tikai tad nevajag rakstīt normatīvajos dokumentos muļķības par volejbolu kā prioritatīvo sporta veidu!

Cerams, līdzekļi turnīram kopīgiem spēkiem tiks atrasti, un saprāts beigās uzvarēs, bet ja nu ne? Un ja nu volejbolam vispārējā bardaka valstī dēļ pa skuju taku seko arī basketbols un hokejs? Ko tad?