"Sāpju bērnu" jāsāk ārstēt

Murjāņu sporta ģimnāzija jau sen ir novecojusi un izsmēlusi sevi gan morāli, gan fiziski (materiālās bāzes ziņā). Tas sev vairs nevienam nav jaunums, taču neizskatās, ka kādam būtu vēlēšanās kaut ko mainīt. Runa - atkārtošu vēlreriz - nav par šāda tipa mācību iestāžu lietderību, bet to efektivitāti nemaz nav jāpierāda (viens no pirmajiem darbiem, ko izdarīja vācieši sporta sistēmā, apvienojoties VFR un VDR, bija VDR sporta internātskolu sistēmas pārņemšana un tās pilnveidošana, par pamatu ņemot tieši jau VDR laikā pārbaudīto un apliecināto šīs sistēmas efektivitāti). Runa ir par efektivitāti. Iekļūt un mācīties MSĢ diemžēl vairs nav prestižs, jo tur nevar piedāvāt neko labāku, kā ir citur. Individuālajos sporta veidos droši vien ir citādāk, bet sporta spēlēs un konkrēti rokasbumbā, kas ilgu laiku bija viena no Murjāņu kvalitātes zīmēm, tas sen vairs tā nav. Ja kādreiz bija konkurss, lai tiktu Murjāņos, tad tagad par tādu var tikai sapņot.

Nav jābūt lielam sporta speciālistam, lai iedomātos, ka diezin vai iespējams veidot nevis augsta līmeņa, bet vispār jebkādu treniņdarbu, ja, piemēram, visā rokasbumbas nodaļā ir tikai 14 vietas, turklāt 8 no tām aizņem 9. klases audzēkņi, bet 10., 11. un 12. klasē ir tikai katrā pa diviem audzēkņiem. Kā var trenēt divus sportistus sporta spēlēs? Labi, var apvienot kopā 10.-12. klasi, bet arī tad sanāk tikai seši. Kāds treniņš tur var sanākt? Arī ar astoņiem dalībniekiem nesanāk pilnvērtīgs treniņš, par spēlēšanu nemaz nerunājot. Kā lai, piemēram, mācas spēles taktiku? Situācija ir absurda, ja neteiktu vairāk. Un tāpēc nav brīnums, ka, piemēram, Dobeles TENAX treneris ir neizpratnē par to, "ko viņi tur Murjāņos dara", ja viņa vārtsargs ierodas uz Baltijas līgas spēlēm pilnīgi negatavs spēlēt (savukārt Ludzas handbolists reizi nedēļā iet uz treniņiem pie LSPA komandas, bet nedēļas nogalē trenējas ar savu Ludzas komandu). Bet ko tad viņi tur var darīt un kā viņš bez pilnvērtīgiem treniņiem var būt gatavs spēlēt? Kāda jēga ir šādai handbola nodaļai - to diezin vai kāds spēs pamatot (līdzīga situācija, starp citu, ir arī volejbolam). Murjāņos var būt pamatoti lepni, ka šeit mācījušies un trenējušies ļoti daudzi bijušie un esošie Latvijas izlases spēlētāji, ka šeit par treneri sācis strādāt pašreiz viens no labākajiem handbola treneriem Norvēģijā, pasaules un Eiropas junioru čempions ar Norvēģijas juniorēm Valerijs Putāns, ka uz Murjāņu skolas komandu bāzes ir veidotas Latvijas izlases, gan guvušas medaļas Vissavienības jaunatnes čempionātos, taču ar atmiņām vien nevar dzīvot mūžīgi. Tur jau tā atšķirība, ka savulaik jaunatnes un junioru izlase gandrīz pilnā sastāvā nāca no Murjāņiem, visi kopā trenējās un spēlēja, tāpēc bija medaļas Vissavienības čempionātos, bet meistarkomandās no katra izlaiduma ienāca vai mēģināja iekļūt vairāki spēlētāji. Tagad nekas tamlīdzīgs nav iespējams. Murjāņos rokasbumbas nodaļā pašreiz var strādāt kaut vai pasaulē labākais treneris, bet viņš tur neko neuztrenēs. Starp citu, pirms diviem mācību gadiem rokasbumbas nodaļā bija 19 vietas (10 skolnieki 8.-9. klasēs un 9 skolnieki - 10.-12. klasēs), pagājušajā mācību gadā - 17, bet tagad - tikai 14 skolnieki. Var, protams, strādāt individuāli, bet ne jau visu mācību gadu. Pārāk dārgs prieks sanāk. Turklāt visi vecāko klašu audzēkņi jau spēlē savās komandās virslīgas čempionātā, treniņi šajās komandās (Dobelē un Ludzā) un spēles viņiem sportiskā ziņā ir daudz lietderīgāki nekā atrašanās MSĢ. Kāpēc, piemēram, kādam vajadzētu braukt no Ludzas uz Murjāņiem, ja Ludzā (arī Dobelē, Vaiņodē, Ogrē un citur) treniņu apstākļi ir nesalīdzināmi labāki par Murjāņu "šķūni"? Turklāt Ludzas 2. vidusskolā ir internāts un tur ir iespēja dzīvot tiem, kurus ludzāniešu treneri ierauga tuvākajā reģionā un iesaista rokasbumbas treniņos.

Kāpēc rokasbumba tādā izskatā, kāda tā ir tagad, vispār Murjāņos pastāv un ko tas dod? Vējā izmesta nauda. Latvijas U18 izlasei jau 30. martā jāspēlē Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, bet tā tikai decembra beigās vispār pirmo reizi sanāca kopā (un likumsakarīgi bezcerīgi zaudēja gan Lietuvai, gan Igaunijai). Vai varat kaut ko tamlīdzīgu iedomāties kādā citā sporta spēlē? Varētu domāt, ka pirms tam - jaunākās vecuma grupās - neviens nespēlēja un neviens neredzēja labākos spēlētājus. Tas gan jau ir nedaudz cits temats, bet ar Murjāņiem tam ir tikai tāds sakars, ka MSĢ nedarbojas arī kā jauniešu un junioru izlašu bāze. Nemaz nevar darboties. Grūti iedomāties, kā varētu pašreiz vienkopus sapulcēt Murjāņos (piemēram, uz visām 14 vietām) pilnā sastāvā U18 izlasi (vai kādu citu vecumu) un dažus gadus ar to mērķtiecīgi strādāt. Kādreiz Murjāņu treneri braukāja pa visu Latviju un meklēja nākamos spēlētājus, tādā veidā tika atrasti daži nākamie meistarkomandu un pēc tam arī Latvijas izlases spēlētāji, kādreiz no rajonu sporta skolām labākie nonāca Murjāņos un tad tam bija jēga, bet tikai seši cilvēki trijās vecākajās klasēs... Tas vairs nav nopietni. Saprotams, ka audzēkņu ģimenēm atvases mācīšanās Murjāņos ir būtisks atspaids, ar to arī nevar nerēķināties, bet tad varbūt vajag skaidri deklarēt, kādiem mērkiem MSĢ vispār pastāv.

Nevis tamlīdzīga sporta ģimnāzija nav vajadzīga un rokasbumba tur ir lieka, bet gan tāda tās eksistēšana ir pārāk dārgs prieks. Neesam tik bagāti, lai varētu tādu atļauties.