Aizbrauca, lai neatgrieztos...

Pieskaršos pārejām, kas, manuprāt, Latvijas čempionāta starpsezonā bijušas "karstākās"! Uzmanības degpunktā - futbolisti, kuri devušies spēlēt uz ārzemēm, nevis no viena Latvijas kluba uz otru (par šiem vīriem parunāsim, kad būs tuvāk virslīgas starts).

Pussargs Aleksandrs Cauņa (23 gadi) no "Skonto" uz Maskavas CSKA (Krievija)
Lai arī "Skonto" pussargs izīrēts tikai uz četriem mēnešiem, šo pāreju var vērtēt ar lielu plusa zīmi. Pirmkārt, Cauņam būs profesionālāki apstākļi. Tas attiecas ne tikai uz iespēju labāk sagatavoties sezonai Eiropas dienvidos, bet arī medicīnu un citām iespējām. Otrkārt, CSKA ir pavisam cita līmeņa komanda ar daudz augstākiem mērķiem, lielākām ambīcijām un arī iespējām - komanda spēlēs UEFA Eiropas līgas 1/16 finālā. Cauņa ne tikai trenēsies ar vīriem, kam paredzēts doties laukumā, bet, iespējams, spēlēs arī pats. Viņš būs pavisam tuvu augstākās raudzes futbolam! Kopā ar meistariem arī pats var progresēt straujāk (lai kļūtu par vilku, starp vilkiem jādzīvo!). Treškārt, no pleciem būs noņemts morālais slogs, jo "Skonto" finansiāli nevar nodrošināt to, ko spēj atļauties CSKA. Ceturtkārt, lai kāds arī būtu armijas kluba lēmums attiecībā uz Cauņu pēc četriem mēnešiem, Aleksandra biogrāfijā būs Eiropā pazīstama zīmola ieraksts. Tad arī citi klubi jau ar citādām acīm skatīsies uz daugavpilieti, jo CSKA tomēr ir komanda, kura kuru katru sastāvā neņem. Paskatieties uz uzvārdiem pamatsastāvā un sapratīsiet, ko ar to domāju... Konkurence, protams, ir ļoti solīda. Viegli nebūs, bet Cauņa ar to rēķinās. Būtiski, ka ir potenciāls un ka to redz vēl kāds bez treneriem Latvijā. Tiesa, tas, ka esi "vecis" virslīgā, vēl neko negarantē. Cauņa tāds bijis jau vismaz trīs gadus, taču dažādu iemeslu dēļ turpināja spēlēt Rīgā, nevis Maskavā, Londonā vai kur citur. Protams, varētu uzskaitīt vēl virkni pozitīvu aspektu (piemēram, valodas barjeras neesamība), taču laiks rādīs, vai līdzīgu meldiņu vilksim arī pēc četriem mēnešiem, gada vai diviem. Gribas novēlēt labu veselību, jo citus šķēršļus, kas liegtu Aleksandram kāpt augšup pa karjeras kāpnēm, es pagaidām neredzu.

Pussargs/uzbrucējs Aleksejs Višņakovs (27) no FK "Ventspils" uz Naļčikas "Spartak" (Krievija)
Uz papīra Aleksejam šis ir plats un vērtīgs solis uz priekšu, jo viņš nonācis solīdā komandā un līgā. Taču ir viens "bet". Situācija krasi mainījusies pēc kluba galvenā trenera maiņas - Aleksejs parakstīja līgumu uz divarpus gadiem vēl pirms Vladimira Ještrekova atnākšanas. Jācer, ka jaunajam trenerim sirds tomēr atmaigs un Aleksejs nonāks pie kārotā darba kārotajā klubā. Citādi, paliekot tukšā, piespiedu atgriešanās virslīgā diezin vai nāks par labu pārliecībai. Situācija ir slidena, bet ticēsim labajam.

Pussargs Jurijs Žigajevs (25) no FK "Ventspils" uz Lodzas "Widzew" (Polija)
Ietaupīja daudz nervu šūniņu, jo sekmīgā sezona Latvijas virslīgā poļiem neradīja šaubas, ka ilūkstietis jāņem uzreiz, citādi vēlāk var arī nedabūt. Vēsu prātu varēja atvilkt elpu atvaļinājumā, atpūsties bez spriedzes, jo līgums jau bija kabatā. Patīkami, ka guvis vārtus vienā no pārbaudes spēlēm, kam vajadzētu pozitīvi atsaukties uz iejušanos komandā un arī pārliecību par saviem spēkiem. Polijā līmenis nav tik augsts kā Krievijas premjerlīgā, tāpēc tas pakāpiens, uz kura Žigajevs nolēmis kāpt, nav tik augsts kā Cauņam un Višņakovam. Tajā pašā laikā Polijas ekstralīgas līmenis noteikti ir tāds, kas ļaus progresēt. Žēl, ka par sevi atgādinājis ceļgala savainojums, taču Jurijs ir optimists un drīz cer būt ierindā. Žigajevam vairs nav vecums, kad varētu teikt - "pirka perspektīvā". Tas, visticamāk, nozīmē, ka Jurijs pirmajās spēlēs var rēķināties ar stabilu laiku laukumā. Ja spēlēs labi, tiks pie vārda arī turpmāk.

Uzbrucējs Deniss Rakels (18) no "Liepājas metalurga" uz Ļubinas "Zaglebie" (Polija)
Jauns, talantīgs un perspektīvs - tā var raksturot Rakelu. Dažs teiks, vēl nav gatavs augstākam līmenim par virslīgu, taču 18 vārtus pērn Latvijas čempionātā jau neviens par skaistām acīm neuzdāvināja. Daļu no tiem viņš guva ļoti meistarīgi un eleganti. Dotības ir, tikai jāprot tās noslīpēt. Poļi ar Rakelu saista lielas cerības, tāpēc var prognozēt, ka arī uzticības kredīts būs visai liels. Ja neizdosies šogad, gan izdosies vēlāk! Deniss ir ambiciozs puisis, tāpēc par motivāciju sevi apliecināt droši vien nav īstais brīdis runāt. Vai "nesakāps" galvā? Pēdējos pāris gados arī medijos par to tik daudz runāts un rakstīts, un arī viņam pašam tik bieži vaicāts... Ja vien galva būs uz pleciem - pats sapratīs, ka līdz futbola virsotnei vēl kāpt un kāpt. Nekad neuzzināsim, kā būtu bijis, ja Deniss janvārī būtu pievienojies vēl spēcīgākam klubam Kazaņas "Rubin". Domāju, ka pāreja uz Poliju bija prātīgs solis tādēļ, ka līmeņa atšķirība, salīdzinot ar Latvijas virslīgu, nav tik krasa. Denisu dažs kolēģis Polijā nosaucis par "zelta puisēnu". Lai būtu, jo Oliveram Bīrhofam taču vajadzīgi sekotāji...

Uzbrucējs Daniils Turkovs (22) no "Skonto" uz "ZTE" (Ungārija)
Turkovs labi aizvadīja iepriekšējās sezonas otro pusi, tāpēc, ja nebūtu beidzies līgums ar "Skonto", diezin vai klubs viņu tik viegli laistu prom. Daniilu noskatīja Ungārijas "ZTE", kurā spilgti iepazinām Artjoma Rudņeva talantu. Protams, ungāri cer, ka izdosies "nošaut vēl vienu zaķi". Daniils parakstījis ilgtermiņa līgumu uz četriem gadiem un sevi jau paguvis sekmīgi apliecināt pirmajās pārbaudes spēlēs. Par reālo spēles kvalitāti varam tikai minēt, jo mums nav iespēju redzēt, taču uzbrucēja labākais kvalitātes rādītājs ir gūti vārti. Pagaidām šajā ziņā Turkovs nepieviļ. Ungārijas līmenis droši vien ir maķenīt augstāks nekā Latvijā. Galu galā diezin vai viens no flagmaņiem "Debrecen" pagājušajā sezonā tikai ar veiksmes starpniecību vien aizkļuva līdz UEFA Čempionu līgas grupu turnīram, kur divreiz stipri lika panervozēt slavenajam Anglijas klubam "Liverpool"...