Olimpiskais liktenis stiprajiem večiem

Ja nu kaut kas šajā mēnesī ir lieks, tad tā ir 10. februāra spēle pret Vāciju – it kā ar domu par pārbaudi pirms Vankūveras. Stulbums. Kāda pārbaude vēl ir vajadzīga hokejistiem, kas 25 dienās nospēlējuši 12 smagus mačus, pārlidojumus neskaitot? Varbūt hokeja federācija gribēja pārliecināties par Reķa un Vasiļjeva gatavību olimpiādei? Šajā vietā smejas pat zirgi... Taču šo rindu autors nebūs tas, kad olimpiādi sauks par Rīgas Dinamo hokejistu liktenīgo sezonas pagriezienu. Patiesībā, jo vairāk iedziļināmies turnīra izspēles formulā un konkrētos datumos, jo skaidrākas paliek debesis, kuras padebešos spīd saule. Uz olimpiādi no RD pamatsastāva nebrauc tikai Ozoliņš, Jēkabs Rēdlihs, Cibuļskis, Pruseks, Karija, Iguldens, Petrovickis, Arnasons. Viņiem šonedēļ iedota brīvdiena, ko katrs izmantos pēc sava prāta – Sandis apciemos ģimeni Amerikā, Martins (Karija) aizbrauks uz Emirātiem uzspēlēt golfu, citi droši vien savu sadzīvi kārtos pēc līdzīga scenārija, lai ievilktu elpu pirms trīs KHL sezonas pēdējām spēlēm. Kas notiek ar pārējiem?

Olimpiskā turnīra formula ir vienkārša: ja atsperamies no Latvijas izlases izredzēm, tad vairāk par četrām, nu labi – piecām, spēlēm mums Kanādā nespīd. Piecas būs tādā gadījumā, ja pieskaitām klāt ceturtdaļfinālu. Grupu turnīrā mēs spēlējam 16. februārī (Krievija), 19. februārī (Čehija) un 20. februārī (Slovakija). Pēc tam 23. februārī ir astodaļfināla spēle, kurā Latvija noteikti piedalās un, ja tiek uzvarēts, tad 24. februārī ir ceturtdaļfināls. Ja esam reālisti, tad 24. februārī mēs jau braucam mājup. Tas nozīmē, ka sliktākajā versijā šīs pašas nedēļas nogalē esam jau pie mammas kotlešu galda Rīgā. KHL čempionātā pēc pārtraukuma pirmā spēle ir plānota 3. martā – Omskā. Domājams, komanda izlidos uz Krieviju 1. martā, bet nekas slikts nenotiks, ja tas būs dienu vēlāk. Lielāks uztraukums varētu būt par pārlidojumiem, kas skars olimpiešus – viņi vālēs apkārt gandrīz visai zemeslodei un tas, protams, nepaliks bez pašsajūtas sekām. Protams, visi cilvēki nav vienādi, tāpēc arī RD sastāvā būs izņēmumi.

3. martā Dinamo spēlēs pret Avangardu – viņi joprojām cer pakāpties turnīra tabulā par vienu vietu augstāk, lai play off pirmajā kārtā dabūtu parocīgāku pretinieku. Tiesa, augstāk par trešo pozīciju savā konferencē viņi tāpat netiks, tā kā izvēle – Ņeftehimik vai Baris – ir bez lielas intrigas. Avangards uz Vankūveru gatavo divus sava kluba pārstāvjus – kapteini Jāgru (Čehija) un aizsargu Kukonenu (Somija). Noskaņojums – pēcsvētku rosols...
5. martā Dinamo spēlēs pret Baris – šobrīd viņi turnīra tabulā savā divīzijā ieņem sesto vietu. Augstāk tikt noteikti nevar, zemāk – teorētiski tāpat. Viņiem Vankūverā būs viens hokejists – slovaku uzbrucējs Štumpels. Noskaņojums – apātisks ar atvaļinājuma piegaršu.
7. matā Dinamo spēlēs pret Salavatu Julajevu – KHL regulārā čempionāta labākā komanda ir pārliecinoši nodrošinājusi sev šo vietu, ar rezervētām domām par play off pirmo kārtu. Taču lielais jautājums paliek sastāvs: uz olimpiādi brauks septiņi Ufas kluba pamatsastāva hokejisti, turklāt četri no viņiem būs Krievijas izlases sastāvā (Kaļiņins, Kozlovs, Radulovs, Zinovjevs), kas noteikti Vankūverā paliks ilgāk nekā Latvija. Pa vienam pārstāvim Kanādā no šī kluba sviedrēsies čehu (Blataks), norvēģu (Toresens) un baltkrievu (Koļcovs) vienībās. Lieki piebilst, ka visi salavata olimpieši spēlē vairāk kā nozīmīgu lomu kopējā spēles zīmējumā. Viņiem tāpat kā lielākajai daļai dinamiešu, vajadzēs pielāgoties pēcolimpiskajiem aklimatizācijas procesiem. Turklāt, nenāk par ļaunu atgādināt, ka arī abi Ufas komandas treneri nebūs kopā ar klubu olimpisko spēļu laikā, jo vadīs Vankūverā krievus. Sīkumi, taču būtiski. Noskaņojums - visticamāk, nervozs. Atcerēsimies, ka pērn, atrodoties līdzīgā vietā tabulā, ufieši izlidoja no play off pirmās kārtas ar lielu blīkšķi. Vēlme laboties par katru cenu var sasiet ne tikai rokas un kājas, bet – arī prātus.

Bet tagad atgriezīsimies pie ievadā minētā teikuma. Jā, slodze būs liela. Bet – kam tā nebūs? Komandas, kas tagad baudīs olimpisko atvaļinājumu, nezina kā sakopot spēkus atlikušajām KHL čempionāta spēlēm. CSKA un Maskavas Dinamo, piemēram, šajā laikā pat izdomājusi pusi no brīvdienām pavadīt augstkalnu treniņnometnē Šveicē. Doma – lai nebūtu lieku kārdinājumu apkārt. Mūsu lielais izaicinātājs Torpedo brauc uz Arābu Emirātiem – arī tur būšot speciāla treniņnometne. Vēl kāds sarunājis sparinga partnerus, lai aizvadītu šajā laikā vismaz divas vai trīs spēles. Klubi nekad nav bijuši tādā situācijā, kā līdz šim, tāpēc treneri patiešām ir apjukuši. Rīgas Dinamo šajā ziņā ir daudz vienkāršāk, lai gan skaidrs – vairāk jau spēka mūsējiem pēc olimpiskajām spēlēm klāt nenāks. Cits jautājums – vai kāds var apgalvot, ka spēki būs mazāk? Janvāris un februāris viņiem vispār bijis kā novārdzināta suņa halucinācijas: aplūkojiet vēlreiz nospēlēto kalendāru, atcerieties, kur mēs bijām turnīra tabulā vēl janvāra sākumā, tad skaļā balsī nosauciet klubus ar kuriem spēlējām un pretī salieciet izcīnītos punktus. Uz papīra mums šodien nevajadzētu būt pat tuvumā labāko astoņniekam, bet – mēs tur esam. Šie veči ir stiprāki, nekā mēs iztēlojamies.