Basketbola tunelis. Mēģinām saskatīt gaismu

Slikti, slikti, slikti, slikti... Vienalga ar kuru basketbola sabiedrībā parunā, lai kādas tēmas pacilā - visur priekšā paveras bēdu ieleja! Reputācija sačakarēta, skatītāji nenāk, Latvijas līga - švaka, Baltijas - vispār karājas mata galā, klubi cīnās par izdzīvošanu, leģionāriem - bēdīga sezona ārzemēs, veču izlase prāto par izkrišanu, jaunatnes sistēmā - krahs, bet basketbola savienības stratēģija - baltiem diegiem šūta... Garš un ellīgi tumšs tunelis. Taču nekas nav mūžīgs (un basketbols, kam pirms dažiem gadiem pašam bija desmit tūkstoši Arēnas tribīnēs, to lieliski zina...) - kādreiz beidzas kā labie, tā sliktie laiki. Galvenais, lai būtu, uz kā atsperties. Tāpēc SA+ versijā - 10 pozitīvu lietu, ko šobrīd tomēr var pateikt par Latvijas basketbolu, kaut vai īstermiņā un dažkārt tikai teorijā.

1. Atsvaidzinošā realitātes duša. Viss, kas noticis pēdējā pusotra gada laikā, licis basketbola sabiedrībai pārvērtēt šī sporta veida spēku un lomu Latvijā. Kopš basketbola rozā brilles sašķīda zem "Dinamo" buldozera, augstprātība pamazām ir izplēnējusi, un nu jau arī pašiem spicākajiem skaidrs - nekas nav pašsaprotams. Viss jānopelna pašam un izdzīvos labākais. Ļoti veselīga terapija. Uz jaunajiem pamatiem gatava balstīties arī Latvijas izlase.

2. Basketbola infrastruktūra. Latvijā pēdējo gadu laikā palicis daudz vairāk vietu, kur ērti un kvalitatīvi iespējams spēlēt basketbolu. Visā valstī uzceltas vairākas zāles, ir reģionālie sporta centri, par kuru sniegtajām iespējām mūs daudzi apskauž - Rīgā, Ventspilī, Cēsīs, Valmierā, Daugavpilī. Brauc treneri no bijušās Dienvidslāvijas un visiem atkaras žoklis... Kontekstā ar šo - bērni joprojām nāk trenēties basketbolā. Bet, kur kvantitāte, tur priekšnoteikums kvalitātei.

3. Sieviešu izlase. Ja valstij ir komanda, kas spēlē Eiropas pusfinālā un olimpiskajās spēlēs, un pēc 7. vietas Eiropas čempionātā sūrojas par neveiksmi - tā tomēr ir basketbola ziņā bagāta valsts. Turklāt nule kā pašu rokām sarīkots par visu laiku labāko atzītais čempionāts.

4. Jaunatnes izlases - līmenī. Latvijas jaunatnes vecuma izlases uz Eiropas vienaudžu fona izskatās ļoti solīdi, un regulāri pat pamanās pārvest no meistarsacīkstēm pa kādam medaļu komplektam. Tas nozīmē, ka materiāls ir, un nākotne nav papīrgrozā izmetama. Meiteņu komandas spēj pildīt savu tiešo uzdevumu un pastāvīgi gādā lielajai izlasei kvalitatīvu papildinājumu (svaigākais - Sabīne Niedola, Elīna Babkina), puišiem - ir vēl iespējas progresēt, taču aina arī nav tik bēdīga.

5. Jaunatnes basketbola kritēriji. Basketbola savienība deklarējusi principus, kādus pieprasīs jau no bērnu un jauniešu vecuma, lai neatkārtotu iepriekš pieļautās kļūdas. Tas, ka basketbolam jāsākas ar sekmēm mācībās, ir labs pirmais solis un signāls, ka vārdiem sekos darbi.

6. Perspektīvi jaunie treneri. Aug jaunu un strādāt gribošu treneru skaits ne tikai plašākai publikai redzamajā frontē (Roberts Štelmahers, Gatis Melderis u.c.), bet arī neredzamajā.

7. Anete Jēkabsone-Žogota. Mums ir viena no Eiropas un pasaules labākajām spēlētājām, kas turklāt nedomā apstāties pie sasniegtā un iekaro jaunas karjeras virsotnes pasaules spēcīgākajos klubos - Krievijā un tagad arī WNBA.

8. Beigušās dolāru kaujas. Dabiskā ceļā izbeigusies nepamatotā skriešanās starp vadošajiem klubiem, kurš kuram nocels krutāku spēlētāju un piesolīs tam lielāku dolāru kaudzi. Algas atkal ir adekvātas meistarībai, spēlētāju konkurence - dabiskāka, un tirgus - loģiskāks. Domājams, tik drīz 20 vai 30 tūkstošus eiro mēnesī nevienam vairs nemaksās.

9. VEF mērķtiecība VTB līgā. Ir lietas, par kurām šajā sakarā var diskutēt, varbūt īstermiņa risinājums, taču - Latvijai ir vajadzīgs vismaz viens klubs, kas domā par augsta līmeņa basketbolu un sportisko rezultātu tajā. Citādāk basketbols Rīgā skatītājus atpakaļ tribīnēs nedabūs. VEF ir mērķis, apņēmība un nauda. Tas nav maz.

10. "Ventspils" uzvara pār "Žalgiri". Ja arī pie pašreizējās situācijas varam uzvarēt Eirolīgas Top-16 komandu un pielikt savu roku tam, lai atlaistu tik leģendāras komandas treneri - nav nemaz tik slikti! Ja vēl izdosies to atkārtot aprīlī...

Numerācijas secība nav apzināta un ar kādu nodomu.