Ēzeļa ausis

Brīdī, kad paklīda runas par komandu stafetes iekļaušanu olimpisko spēļu programmā, Latvijas kamaniņu sporta pārstāvji jau varēja sākt celt rozā pilis. Pirmkārt, Latvijas kamaniņnieku kontā bija iepriekšminētie panākumi. Bez diviem Eiropas čempionu tituliem mūsējiem tikai arī 2006. gada bronza. Pasaules čempionātos vispirms 2003. gadā savās mājās mūsējie tika pie sudraba, tad 2008. un 2009. gadā attiecīgi Oberhofā un Leikplesidā mājās tika vesta bronza, tāpat arī pagājušoziem no Vistleras.

Otrkārt, jau pēdējās divās olimpiādēs esam tikuši pie medaļas – Mārtiņa bronzai Turīnā sekoja brāļu Andra un Jura Šicu sudrabs pirms četriem gadiem Vankūverā. Tas devis „tiesības” sporta veida funkcionāriem vilkt laukā saukli „Mūsu mērķis – olimpiskā medaļa!”. Galu galā iespēju ir vairāk – jau četras disciplīnas.

Tomēr iespējas izmērīt nevar. Var izmērīt padarīto. Saskanot ar pēdējo olimpiāžu medaļām, arī sezonas galvenajās sacensībās – pasaules čempionātā – parasti sekmes bijušas labas. Bez jau minētajām bronzām 2012. gadā Altenbergā bija septītā vieta (Kivlenieks, M. Tīruma, Šici). Savukārt Eiropas čempionātā 2013. gadā Oberhofā Latvija (E. Tīruma, Kivlenieks, Šici) finišēja ceturtā, no uzvarētājas Vācijas atpaliekot 1,107 sekundes. Fiasko piemeklēja 2012. gadā Krievijas trasē Paramonovā, kur sanāca pēdējā sestā vieta.

Pavisam cita bilde paveras, kad aplūkojam panākumus atsevišķos Pasaules kausa (PK) posmos. Ņemot visus PK posmus, kuros kopš 2008./2009. gada sezonas norisinājušās komandu stafetes sacensības, ir izcīnīti 33 medaļu komplekti.

Pasaules kausa medaļnieces

Ja mēs sevi dēvējam par kamaniņu sporta lielvalsti, tabula ar panākumiem komandu stafetē uzskatāmi apliecina lielvalsts statusu. Nav tā, ka galīgi nekas nebūtu vinnēts, taču divas atrašanās reizes uz goda pjedestāla sešu ar pusi sezonu laikā lielvalstij laikam ir pamaz... Turklāt savās mājās augstākā vieta ir bijusi tikai ceturtā, bet . 2009./2010. gada sezonā Īglsā „noplīsa” Vācija, bet 2011./2012. gada sezonā Vinterbergā – Itālija. Ielūkojoties panākumu tabulā, ir skaidrs, ka nez vai trijniekā mūsējie bez konkurentu neveiksmēm būtu. „Noplīst” gan gadās katram, kā pēdējā PK posmā Kēnigszē Austrijas braucējai Raimaijerei, taču arī šajā ziņā ir čempioni, un mēs esam „labāko” trijniekā. Četras reizes no favorītiem nav finišējuši vai trāpījuši pa finiša bumbuli krievi un itāļi, trīs – latvieši, pa divām – Kanāda un Austrija, pa reizei – ASV un Vācija.

Ir vēl viens aspekts. Sočos komandu stafete būs pirmoreiz, un, ja agrāk grandi varēja teikt, ka tie tādi sētas mači, neolimpiskā disciplīna un medaļas izcīnīt individuālajās sacensībās, tagad visi rūpīgi gatavojas arī stafetei. Kā tad ir mainījušies komandu panākumi un kādi bijuši sasniegumi šajā sezonā? Kādas ir bijušas tendences?

Latvijai ar diviem panākumiem par tendencēm runāt grūti, taču var teikt, ka tādu nav – mēs regulāri ieņemam vietas aiz medaļām, bet ne zemāk par septīto. Izņēmums ir pēdējā astotā vieta Vistlerā 2011./2012. gada sezonā. Vācija, kā uzvarēja, tā uzvar un noteikti būs galvenā pretendente uz zeltu arī Sočos. Ar itāļiem ir kā ar bitēm, bet labām bitēm, jo rezultāti kļūst labāki un vietas – augstākas. Šogad pat – viena uzvara un divas trešās vietas. Pilnīgi pretēji – uz leju – tendences ved Austriju. No pirmajām un otrajām vietām apskatāmā perioda sākumā austrieši ir nodzīvojušies līdz trim trešajām vietām šosezon, kas arī nav maz olimpiskajā perspektīvā. Pa reizei uzsprakst Kanāda (šosezon trīs otrās vietas) un ASV (divi sudrabi), bet olimpiādes mājinieki krievi pēc medaļu vakuuma pirmajās divās sezonās pēc tam kļuvuši par regulāriem medaļu kandidātiem. Taču ne šogad – laikam taupās Sočiem, kur palīgos būs arī salīdzinājumā ar konkurentiem vairāk apgūtā trase. Nobeidzot konkurences tēmu, jāatzīmē, ka konkurence arvien saasinās. Ja sākumā PK posmā piedalījās septiņas – astoņas komandas, tagad par vidēju skaitli uzskatāms vienpadsmit.

Tad ko varam gaidīt no mūsējiem Sočos? Ir jābūt perfektam gatavošanās plānam, labākā sportiskā forma jāsasniedz tieši uz spēlēm, pāris treniņbraucienos jāapseglo trase, tehnikai jāskrien kā vēl nekad agrāk un, gribas mums to vai negribas pieminēt, jācer uz konkurentu neveiksmēm un savu veiksmi. PK posmos šie faktori ir sakrituši divreiz 33 gadījumos. Var izrēķināt, kādas ir izredzes Sočos, lai mūsējie brauktu mājās ar ko vairāk par Putina piesolītajām ēzeļa ausīm. Lai runātu par to, ka braucam pēc medaļas, jābūt nelabojamam optimistam vai nelabojamam blefotājam. Jau drīz varēsim pārliecināties par vienu vai otru. Koncentrējoties uz stafeti, vērā jāņem arī atsevišķu komandas dalībnieku sniegums PK posmos šosezon. Un teiksim tā, nekas (pavisam nekas) spīdošs – ne tiešā (medaļu), ne netiešā nozīmē. No otras puses, jau tika minēts, ka Latvijas komanda labi startējusi tieši izšķirīgajās sezonas sacensībās, kad, iespējams, atbildības nasta sit pa nerviem favorītiem. Par likumsakarību Latvijas medaļu (medaļas) nosaukt nevarēs. Ja kāds grib likumsakarības, lai pameklē skeletonā. Tomēr reizēm gadās arī savādāk, un potenciāls Latvijai ļautu braukt mājās arī ar trijām medaļām tikai kamaniņu sportā. Tas gan būtu no zinātniskās fantastikas sērijas, taču reizēm brīnumi notiek. Gaidām!