Iesārtie velni un viņu galva

Nesadzirdētie trauksmes zvani

Sezonu „Manchester United” iesāka vareni, demonstrējot simpātisku un rezultatīvu futbolu. Jau 2. kārtā tika sabradāts „Tottenham Hotspur” (3:0), nedēļu vēlāk arī Londonas „Arsenal” (8:2), vēl pēc divām – Londonas „Chelsea” (3:1). Fērgusons spēļu laikā sēdēja omulīgs kā runcis uz mūrīša, jo tobrīd nekas neliecināja, ka sezona varētu apmest kūleni. Tomēr ķieģeļi no stingrā mūra sāka krist ārā viens pēc otra.

Ķieģelis Nr. 1 (10. septembris): Anglijas premjerlīgas 4. kārtā ar 0:5 viesos tika uzvarēta „Bolton” vienība, kas tobrīd tabulā bija starp līderiem. Tomēr tieši šajā spēlē savainojuma dēļ laukumu nācās pamest Tomam Kleverlijam – jaunajam centra pussargam, kura atrašanās sastāvā pamatīgi samulsināja „Barcelona” futbolistus, pirms sezonas dalot treniņu laukumu, kurš negaidīti, taču pelnīti bija ieņēmis stabilu vietu pamatsastāvā, aukstasinīgi pildot centra pussarga pienākumus. Tieši Kleverlijs bija vienā no galvenajām lomām teātra izrādē, ko „Manchester United” demonstrēja laukumā savos iknedēļas seansos. Veselības problēmas vajā vēl aizvien, Kleverliju ātrāk par februāri laukumā neredzēsim. Pirmais ķieģelis, kas izkrita no sarkanās, šķietami nesagraujamās sienas.

Ķieģelis Nr. 2 (14. septembris): Pirmā apakšgrupas spēle UEFA Čempionu līgā, kad „Manchester United” viesojās Lisabonā, mērojoties spēkiem ar „Benfica”. Tas, ka Fērgusons Čempionu līgas sākumposmā mēdz ar sastāvu mazliet eksperimentēt, ir ierasta parādība. Taču, sezonas sākuma panākumu apdullināts, Fērgusons pamatsastāvā sūta rezervistu armiju, no iespēlētā pamatsastāva atstājot tikai trīs. Pārliecība ir laba lieta, pašpārliecinātība – bīstama. „Manchester United” tovakar aizvadīja sezonā pirmo neizteiksmīgo spēli, ar lielām pūlēm nosargājot neizšķirtu – 1:1. Atziņa, ko pēc spēles vajadzēja gūt – tik strauji raujot stūri, mašīna paliek grūti vadāma. Tomēr sezonas turpmākie mēneši parādīs, ka Fērgusons – savainojumu spiests un profesionālas intereses vadīts – šo atziņu ignorē.

Ķieģelis Nr. 3 (24. septembris): Izbraukums uz Stoku nesolīja neko ļaunu. Tā bija 6. kārtas spēle, pirms nedēļas tika piesmiets „Chelsea”, uz brīdi izkliedējot tumšos mākoņus, kas sāka vilkties pār komandas galvu Portugālē. Sastāva izvēlē atkal bija pa kādai odziņai. Tobrīd nelielā savainojumā bija iedzīvojies Rūnijs, kuru tika nolemts pietaupīt. Pamatsastāvā vieta tiek atvēlēta Ferdinandam, kurš tobrīd ir tālu no optimālās kondīcijas un Valensijam, kuram Fērgusons piemēra jaunas drānas – labās malas pussargs, kurš nevar izkonkurēt Nani, tiek apžēlots, ieņemot vietu aizsardzībā, kur aizvada pavāju spēli. Spēle noslēdzas ar 1:1, vārtus ielaižot, ak, kāda sagadīšanās, tieši pēc Ferdinanda nevīžības aizsardzībā. „Manchester City” izraujas vadībā.

Ķieģelis Nr. 4 (27. septembris): Otrā spēle eksperimentu, atvainojos, Čempionu līgā, savā laukumā uzņemot „Basel”. Atkal lērums jauninājumu sastāva izvēlē, ejot soli uz priekšu – Nani, kurš kļuvis par komandas teju vienīgo vilcēju, to apliecinot arī Stokā, tiek atstāts rezervē. Lai arī ātri izdodas izvirzīties vadībā ar 2:0, nākamos vārtus „Manchester United” gūst tikai kompensācijas laikā, kad panāk...izlīdzinājumu – 3:3. Tovakar Old Trafford stadionā nebija dzirdami ne svilpieni, ne sajūsmas saucieni vai nopēlumi – visi bija pamatīgi apmulsuši.
Šīs četras spēles, kas notika 17 dienu laikā, sagrieza kājām gaisā tik izcili iesākto sezonu. Slimības pirmie simptomi bija vērojami tieši šajās 17 dienās, taču netika nokauti saknē. Kas notiek ar apārstētām kaitēm? Tās kļūst hroniskas.

Sagruvusī siena

Sers Alekss Fērgusons 25 darba gadu laikā, ko viņš ir veltījis „Manchester United”, ir saskāries ar ne mazums problēmām, tāpēc maz kas viņu vairs var pārsteigt. Tomēr „Manchester United” šosezon cenšas, pat ļoti. Savā laukumā zaudēt ar 1:6 „Manchester City” ir tas pats, kas Latvijas hokeja izlasei piekāpties Lietuvai – tieši emociju ziņā. Zaudējums tik labi komplektētai komandai nav nekas ārkārtējs, taču ar 1:6 savu skatītāju priekšā! Murgs!
Pamazām sarkanie velni atguvās, nostabilizējot savu sniegumu premjerlīgā. Arvien drudžaināk Fērgusons sāka skatīties Čempionu līgas tabulā, jo tur situācija nebūt nebija rožaina. Lai arī izloze bija pateicīga („Basel”, „Benfica” un „Otelul”), tomēr punkti nekrājās tā, kā cerēts. „Manchester United” nevarība šā turnīra ietvaros savu apogeju sasniedza pēdējā – izšķirošajā - kārtā, kad piekāpās „Basel” un ar lielu blīkšķi izlidoja no Čempionu līgas. Tiek lēsts, ka tuvu 20 miljoniem eiro šādi ir aizgājis gar degunu.

Pēdējās divas kārtas Anglijas premjerlīgā bija sensacionāli neveiksmīgas, radot iespaidu, ka „Manchester United” futbolistiem kāds ir parādījis „Skonto” – „Rabotnicki” spēles ierakstu, un arī viņi tagad vēlas piespiest savu treneri aiziet. Kā citādi lai skaidro zaudējumu pēdējā vietā esošai komandai trenera 70. dzimšanas dienā, spēlējot savā laukumā? Cerams, ka vismaz kaklasaite bija skaista...

Spītība pret spiedienu

Daudzi futbola apskatnieki, kā arī bijušie „Manchester United” futbolisti, norāda, ka visu nelaimju sakne ir sastāva komplektācija. Protams, Fērgusonam pa kājām ir maisījušies daudzie savainojumi. Sezona ir beigusies tādiem spēlētājiem kā kapteinim Vidičam un Flečeram. Jāatzīmē, ka šie divi spēlētāji, it īpaši Flečers, ir Fērgusona mīluļi, kuriem viņš ļoti daudz uzticas. Tāpat lazarete ir likusi Fērgusonam veikt ne mazums interesantu izvēļu taktikā.
Piemēram, laukuma centrs. Šo rindu autors šosezon ir saskaitījis vairāk nekā 10 dažādu variāciju pamatsastāva centra pussargu duetam. Jāatzīmē, ka nomināli šajā pozīcijā bija tikai 4 futbolisti, taču, gods kam gods, par radošuma trūkumu sūdzēties nevar. Dažas variācijas bija pat smieklīgas. Piemēram, Rūnija novietošana laukuma centrā, tāpat kā „tēva un dēla” jeb kreisās malas pussarga Gigsa (38) un aizsarga Džounsa (19) fatālā savstarpējā nesapratne Čempionu līgas izšķirošajā spēlē Bāzelē. Fērgusons bieži ir teicis, ka šāda līmeņa profesionāļiem ir jāprot aizpildīt katra pozīcija laukumā, taču derētu atcerēties, ka katram ir savs pamata ampluā – arī Rodžers Teilors prot spēlēt visus rokmūzikai raksturīgos instrumentus, tomēr visefektīvākais ir pie bungām. Tāpat arī Kerika un Valensijas viesizrādes aizsardzībā pārsvarā beidzās ar zaudētiem punktiem vai pat spēlēm, nevis jauniem džokeriem kāršu kavā.

Iespējams, ir tikai viens cilvēks pasaulē, kas uzskata, ka „Manchester United” sastāvs ir cēls un neaizskarams kā Ļeņina mauzolejs. Par nelaimi reformu partijām un reformātoriem dziļi dvēselē, šis cilvēks ir Fērgusons pats. Tiesa, nevar pilnībā ticēt šiem publiskajiem izteikumiem, jo tikpat labi frāzi „janvārī jaunu spēlētāju nebūs” var tulkot kā „Malkolm, iesaiņo man 40 miljonus”.

Zīmīgi, ka kāri uz padomu došanu ir bijušie kluba spēlētāji. Piemēram, Bekhems uzskata, ka jāpērk ir Snaiders, Inss uzskata, ka jātēmē uz Injestu un Modriču, bet Bats – jāpastiprina visas pozīcijas, diplomātiski piebilstot, ka gan jau Sers Alekss tiks galā pats. Tikmēr Gerijs Nevils, kurš ievingrina balsi komentētāja darbā (ļoti prasmīgs, starp citu), publiskajā telpā meklē skabargas acīs viesiem tiešajiem konkurentiem, baļķus sava kluba acīs it kā neredzot. Katrs palīdz kā var.

Viens papildinājums gan ir noticis. Pols Skoulzs ir uz brīdi nolicis malā alu un čipsus, lai atkal dotos laukumā. Tie, kas puslīdz bieži ir šosezon vērojuši premjerlīgas spēles, kas risinās Old Trafford stadionā, noteikti būs pamanījuši, cik nemierīgi savās goda vietās sēž Vecajo padome. Nu ir iespēja nākt talkā. Atgriešanās gan nebija viennozīmīga. Lai arī tikko komanda kausa izcīņā viesos uzvarēja „Manchester City”, tieši Skoulzs bija atbildīgs par to, ka spēles beigas nācās aizvadīt tik nervozi. Tiesa, uzbrukumā viņš bumbu pieturēja izcili prasmīgi, jo meistarību jau nodzert nevar – tikai inventāru.

Šī sezona „Manchester United” komandai ir īpaša, turklāt – ne sevišķi pozitīvā gaismā. Pets Krīrends, ilggadējs kluba darbinieks, kurš darbībā ir redzējis pat Meta Bazbija eņģeļus, pēdējās kārtas Anglijas premjerlīgā izceļ kā, maigi izsakoties, īpaši neveiksmīgas, kas tiešām skan spēcīgi – it īpaši no cilvēka, kura zināšanas un pieredze šajā klubā ir ieguvušas hrestomātijas veidolu.

Tomēr „Manchester United” šosezon norakstīt ir stipri pāragri, jo konkurenti neizskatās labāk, kas vedina uz jautājumiem par Anglijas premjerlīgas līmeņa krišanos (bet par to - citu reizi), kā arī kluba lielākā zvaigzne un galvenais trumpis, kā viņš pats mīl to uzsvērt, vēl joprojām ir tieši Sers Alekss Fērgusons. Lai cik karstasinīgs būtu dažs labs līdzjutējs, vēsture uzskatāmi ir parādījusi, ka šī trenera krēsla kājas ir iebetonētas, tāpēc viņš aizies, kad gribēs, jo ir no to treneru kategorijas, kurus iznesīs ar zārku, nevis atlaidīs. Pats viņš gatavojas trenēt vēl vismaz 3 sezonas, taču ar līdzīgu paziņojumu viņš klajā nāca arī 2006. gadā. Slavenais angļu futbola apskatnieks Džims Vaits uzskata, ka atlikusī sezona ir labs veids, kā Fērgusonam kārtējo reizi apliecināt sevi kā visu laiku labāko futbola treneri. Atliek tikai vērot.