Ja nu uz letes izliktu...Ozoliņu

Par tiem, kas noteikti paliks, vai – kam jau ir noslēgti līgumi – jau rakstīju. No šī groza lietderību ar pievienoto vērtību var saskatīt vārtsargā Jučerā, kas šogad tiek iespēlēts kā otrais numurus. No aizsargu korpusa ar līgumu ir tikai Cibuļskis, no uzbrucējiem - Džeriņš, Lusenius, Šindels, Bukarts, Podziņš. Ja pieņemam, ka treneris varētu būt tas pats, kas šobrīd, tad pēc baltā zvirbuļa te izskatās Bukarts – Robertam pagaidām nav izdevies pārliecināt Rautakalio par savu attaisnotu klātbūtni pamatsastāvā. Jā, viņš nav nekāds nogurušais veterāns, kas visu jau dzīvē sasniedzis un dzied dziesmu – ņem kāds esmu... Pēc potenciāla vai pazīmēm, kas dominē, Bukartu varētu saukt par pirmo divu maiņu uzbrucēju, vienīgi – Peka prasa vēl konkrētu darbu aizsardzībā, neatkarīgi no talanta lieluma. Tāpat lielais jautājums būs Šindels, kas, kā izskatās – tā īsti pēc sezonas sākumā gūtā savainojuma (visa priekšzobu rinda tika izārdīta), nav tāds darītājs, kāpēc viņu paņēma Sējējs. Tiesa, līguma lielums/mazums ļauj eksperimentēt – ja sanāks, būs labi, ja nē – paldies par kopā pavadīto laiku. Džeriņam šī ir tukšā sezona, jo lauzta roka – tostarp kā centrs viņš tiek lolots un cerēts. Būtu mazliet lielāks niknums un mazāks latvietis uz laukuma – iespējams, izveidotos par labu pamatvērtību, tomēr – ne augstāk par trešo maiņu. Podziņam it kā viss kārtībā ar niknumu, pašatdevi un fizisko gatavību, taču nūjas tehnika un spēles izpratne arī nevelk augstāk par trešo virknējumu. Tomēr – tur viņš iederas bez citām atkāpēm. Savukārt, Luseniusa personā uzzied hokejists – centrs! – kas atgādina Ņiživiju jaunībā. Viņš jau šobrīd lietderībā ir pārspējis gaidīto un paliks tikai labāks – vismaz otrās maiņas uzbrucējs. Lūk, tāda izskatās Sējēja bodīte šobrīd.
Ideja: Šindelu atbrīvojam, Bukartu izīrējam citām komandām.

Par ko vajadzētu pacīnīties?Aizsardzībā noteikti vajadzētu iedot līgumus Sotniekam, Jēkabam un – arī Andersonam. Tie būtu tā sauktie ātrie darbi. Pāris Krišjānis un Galviņš nomināli ir kopā turami, taču abiem atšķirīgi statusi – vecākais no Rēdlihiem ir brīvais aģents, savukārt Guntis ir savā izvēlē ierobežots jeb – Dinamo stingri tur viņa tiesības. Krišam ne tikai būtu jāiedod lielāks kontrakts kā šobrīd, viņš to būtu arī pelnījis pēc spēles – komandā nav labāka aizsarga. To redz arī līgā un zinot, ka viņa aģents ir Pols Teofanuss, var prognozēt, ka šīs sarunas būs argumentētas – atstājot uz brīdi Sējēju ar grūtu sirdi... Neaizmirsīsim arī par Rēdlihu zīmolu KHL ietvaros, ko pacēlis ir jaunākais brālis – arī tas emocionāli krievu klubiem ir kairinātājs. Būs komandas, kas Krišjāni gribēs pie sevis arī ārzemnieka statusā. Vai viņš pats tur vēlas braukt – jau stāsts par karjeras iespējām, kokiem un zīlēm. Galviņš visticamāk paliks ar divu gadu līgumu, kas pēc tā beigām viņam ļauj iet pārbaudīt citu līgas komandu maksātspēju. Reķi, Laviņu un Ozoliņu jaunajā Dinamo versijā īsti neredzu, lai gan Arvīda pieredze allaž ir ļāvusi justies aizsardzībā atviegloti un omulīgi. Teiksim tā – Reķis paliek, divi citi – brīvi. Tostarp Ozoliņa sakarā, iespējams, komandai vajadzētu apsvērt kādu netradicionālu gājienu. Piemēram, atļaušos būt nepopulārs – viņu pārdot vai samainīt. Līdz 15. janvārim, kad notiek pēdējās maiņas. Austrumu konferencē ir vismaz divas liela budžeta komandas, kas vēlētos pastiprināt savu skaitliskā vairākuma izspēli un – tās šādās rokādēs labprāt iesaistītos. Dinamo tas arī būtu izdevīgi, jo komandas kapteinim pie pašreizējā spēles modeļa nav tāda loma, kāda tā bija pirms gada vai diviem. Arī vairākumā viņš spēlē otrajā virknējumā... Krievi par Ozoliņu šobrīd klubam maksātu, jo izskatās, ka citi blakus ieņēmumi no spēlētāju līgumiem Dinamo starpsezonā nespīd. Kā tas bija pērn ar Dārziņu. Protams, var jau rēķināt savādāk – ka Ozoliņš mūsu aizsardzības bildē šobrīd pašiem ir vajadzīgs, noderīgs, ka viņš tomēr ir komandas kapteinis, kas nav mazsvarīgi, ka viņa līgums, kas beigsies pavasarī, tīri tehniski būs komandai atvieglojums un – šo naudiņu varēs tērēt jau citu hokejistu algošanai. Tomēr – ņemot vērā, cik daudzus no pašreizējā sastāva vajadzēs noturēt vai viņiem piedāvāt līgumus, kas noteikti nebūs mazāki par pašreizējo apjomu - Ozoliņa pārdošana vai maiņa, kur rezultātā tiek iegūti vai nu labi aktīvi, vai skaidrā nauda – nav slikts scenārijs. Komanda tāpat piedzīvo pārmaiņas, tās ilgtermiņā nekādā gadījumā nesaistās ar Sanda vārdu un varējumu – kāpēc to nedarīt? Protams, atliek tāds „sīkums” – vai pats spēlētājs to vēlas un – vai klubs atļausies šo soli spert...
Ideja: parakstam ar Sotnieku, Jēkabu, Krišjāni, Andersonu, Galviņu, plus viens ārzemnieks. Reķi – ja paliek nauda.

Kapteiņa tirgošanu uzsveru arī tāpēc, ka tas šobrīd Dinamo ir vienīgais reālais darījums, ja vēlamies redzēt hokeja tirgu kā biznesu. Interese par Miķeli Rēdlihu no citiem klubiem arī ir liela, taču komandas interesēs – tieši šobrīd atvadīties no labākā uzbrucēja būtu daudz sāpīgāk, nekā no aizsarga Ozoliņa. Tāpat vajadzētu jau tagad atmest ilūzijas, ka Miķeli izdosies pēc sezonas noturēt – Dinamo nemaksās viņam 1,5 vai 2 miljonus eiro sezonā, ko šobrīd ir gatavi nolikt uz galda bagātie krievu klubi. Te nav runa – patīk Rīga vai Latvija – runa ir par profesionālu līgu un komandu (-ām), kas atrodas noteiktā tirgus placī, kur pieprasījums un piedāvājums iet roku rokā. Ja Rēdlihs jaunākais nav pārdots šobrīd, kas bija diezgan ticams scenārijs vēl pirms pusotra mēneša, tad tagad jau klubs to noteikti nedarīs – jo viņus nesapratīs līdzjutējs. Arī pirmās maiņas loma Dinamo kopējā spēlē ir milzīga – tas arī nosaka šo izvēli. Pēc sezonas Dinamo par Rēdlihu nedabūs neko, jo viņš ir brīvais aģents – var iet, kur pats vēlas. Saprotams, ka sentiments šobrīd nosaka daudzas rīcības, taču profesionālais sports nav nekas vairāk kā izklaides industrija ar darījumu piegaršu. Ja tas ir izdevīgi – tad jādara. Cita lieta, ka Rīgas Dinamo administratori nav īpašnieki – tāpēc viņus daudzos gadījumos vadā ap arēnu nevis haizivju instinkti, bet gan kaut kas līdzīgs bērnu priekam Lieldienu rītā...
Ideja: samainīt līdz 15. janvārim Ozoliņu – par kompensāciju vai diviem spēlētājiem (aizsargs, uzbrucējs).

Kur būs vajadzīgs zvērīgs sakodiens (ar to domāju arī naudu)? Karsumam būs jāmaksā vairāk nekā Sējējs jau šodien domā – ne velti šonedēļ, caurskrienot, bija Rīgā ieradies Mārtiņa un Kriša Rēdliha aģents, jau pieminētais Teofanuss. Pārmijot ar viņu teikumus, ir skaidrs, ka viņš KHL lietu un drēbi kož gana labi – bez ilūzijām, ko var Rīga, ko nevar Minska, vai – kas ir Ufas kabatā. Runājot par savu klientu interesēm – Pols spiedīs labāko. Tāpat viņš gana skaidri novērtē KHL specifiku un gaidāmo NHL lokautu. Ja pēdējais notiks, tad spēlētāju it kā tirgū būs vairāk – bet, tas nenotiks ātrāk par 2012. gada oktobri, kad KHL sezonas jau būs aizvadījusi mēnesi. Tātad, šo komandu komplektācija notiks kā allaž – līdz maija beigām, vēlākais – jūnijam, ar atsevišķiem izņēmumiem vasaras otrajā pusē. Ko vajadzētu paturēt no esošā sastāva? Tos uzbrucējus, kam šobrīd Rautakalio uzticas. Attiecīgi, nez vai Štāls te būtu, lai gan Jura attieksme treniņos un fiziskā kondīcija ir labs sparings jebkuram no Dinamo pamatsastāva. No ārzemniekiem ir vērts pacīnīties par Varja darba ētiku, citiem – paldies par darbu. Šajās dienās Sējējs meklē tirgū vēl vienu agresīvu centra spēlētāju un vienīgais, uz kuru pusi šobrīd skatīties – tā ir Ziemeļamerika – a’la Daugaviņam līdzīgie, bet, kas nav tikuši savos NHL klubos. Zināms, ka interese bijusi par Troteru, bet pats hokejists īpaši neraujoties... Tas nozīmē, ka vismaz vēl divus labus ārzemju uzbrucējus jaunajā sezonā vajadzēs. Plus – līgums ar Holtu, kas pēc vecuma KHL ietvaros tālāk par Rīgu nemaz nevar skatīties. Vai vajag?
Ideja: līgumi ar Ņiživiju, Cipuli, Meiju, Varju, plus vēl klāt jaunie – Upītis un Vilkoits. Ārzemnieku sadaļā jāizvēlas divus uzbrucējus, no kuriem vismaz viens ir centrs. Ja var atļauties – piedāvāt Spruktam, bet – necīnīties.

Ja saliek visu kopā, tad provizoriski 2012. gada sezona sastāvs izskatās šādi:
pirmā maiņa – Karsums, leģionārs, leģionārs, otrā maiņa – Ņiživijs – Luseniuss – leģionārs, trešā maiņa – Meija – Varjs – Cipulis; ceturtā maiņa – Podziņš – Džeriņš – Upītis/Vilkoits; Aizsargi: Krišjānis – Galviņš, Sotnieks – Jēkabs, Cibuļskis -Andersons un viens leģionārs. Vārtsargi: Jučers un meklēt izteiktu pirmo numuru. Nosacījums – kopējais algu budžets netiek palielināts. Prognozējot NHL lokautu, Rīgas sastāvā sezonas laikā iespējama Daugaviņa, Bārtuļa un arī Kuldas parādīšanās. Tomēr – tas nevar notikt ātrāk par oktobri.