VEF komplektācija vērtējama ar pozitīvu zīmi...

No pagājušās sezonas pieciem pamatsastāva spēlētājiem trīs pametuši komandu. Tās ir būtiskas izmaiņas, kas vienības sniegumu nevar neietekmēt. Grūti pieņemt šādu lēmumu no spēlētāju puses, taču basketbols reizē ir arī bizness, pie kam spēlētāji ar to pelna naudu. Lai viņiem veicas, jo ar komandu un vides maiņu nākas saskarties ikvienam. Kas zina – varbūt kāds no šiem spēlētājiem kādreiz atgriezīsies Latvijas basketbola klubā. Šogad komandai pievienojušies trīs leģionāri, kas vairāk vai mazāk noteiks VEF Rīga komandas rezultātus – Antuains Robinsons (iepriekš spēlēja Itālijā), Dī Brauns (no „Turk Telekom”), Tomass Delininkaitis (pagājušo sezonu pavadīja Ukrainā) un Gani Lavals, kas negaidīti pameta komandu un aizlidoja uz ASV. Šis leģionārs pievienojies Filadelfijas „76`ers” komandai. Grūti izprast basketbolista lēmumu, jo diezin vai Lavals izkonkurēs Kvami Braunu, Spenseru Hāvsu un šī gada jauno spēlētāju izvēles 6. nr. – Nerlensu Noelu. No latviešiem šogad pievienojušies – Artūrs Bērziņš, Artūrs Strēlnieks un Viktors Iļjins. VEF komanda aizvadīja teicamu sezonu, tāpēc sastāvam bija jābūt pieklājīgam. Komandas budžets nav krasi mainījies, tāpēc uz jaunu superzvaigzņu pievienošanos komandai nevajadzētu cerēt, taču sportisko mērķu nospraušanu gan vajadzētu paaugstināt.

Patīkami, ka VEF Rīga komanda izcīnīja iespēju kvalificēties Eirolīgai, taču sapnis tika izsapņots jau pirmajā spēlē pret Lietuvas „Rytas”. Šī sleja būs mēraukla, pēc kuras tiks noteikts VEF komandas varējums pašlaik un kas būs nepieciešams, lai startētu sekmīgi turpmāk. Žēl, ka mūsējie zaudēja Lietuvas klubam, jo bija iespēja aizķerties. Komandu pēkšņi pameta pamatsastāva spēlētājs Gani Lavals, taču Kaspars Bērziņš joprojām dziedē savainojumu, ko ieguva Latvijas izlases rindās Eiropas čempionātā. Šeit jāsaka liels paldies VEF komandai, kas ļauj vietējiem basketbolistiem spēlēt nacionālās izlases sastāvā. Kā redzam, tad Bērziņa prombūtne nopietni iedragājusi VEF rotācijas iespējas, kas pārvērtušās rezultātā spēlē pret „Rytas”. Gan Latvijas izlases, gan VEF Rīga komandu starpā ir velkamas paralēles, jo šogad abu komandu komplektācija ir sekojoša – pieredzes un jauno spēlētāju apvienojums, taču izlases sakarā tas ir labāk novērojams. Arī izlasei, līdzīgi kā VEF komandai, bez Kaspara Bērziņa klātos grūti...

Lietuvas „Rytas” komanda uzvarēja likumsakarīgi. VEF Rīga pilnā sastāvā trenējās īsu brīdi, jo vairāki spēlētāji aizstāvēja nacionālo izlašu krāsas. „Rytas” komandā tāds bija tikai viens spēlētājs, tāpēc jāuzsver, ka mūsējie izskatījās negatavāki. Bieži vien pievīla savstarpējā komunikācija un spēles izpratne. Vairākkārt tika pielietota aizsardzība, sedzot pretinieku spēlētāju pa diviem, kas allaž noslēdzās ar sāncenša brīvu metienu. Komanda vēl nav saspēlējusies, taču jāatgādina, ka tas ir laika jautājums, lai šādas likstas beigtos.

Lietuviešiem palīdzēja līdzjutēju atbalsts. Jau no spēles sākuma bija vērojamas lielas emocijas. Brīdī, kad pret Delininkaiti tika piešķirta personiskā piezīme, TV kamera tika raidīta virzienā, kur līdzjutēji VEF`iešiem un tiesnešiem rādīja vidējos pirkstus. Skaidrs bija viens – cīņa notiks uz dzīvību un nāvi. Šai kaujai vairāk sagatavojušies izskatījās mājinieki, lai gan mūsējie pirmo ceturtdaļu noslēdza ar +1. Nevar pārmest rīdziniekiem, jo šī bija tikai pirmā sezonas spēle. VEF komanda izskatījās ļoti pasīva, brīžiem nesaprotot, ko paši spēlētāji dara. Ja sadarbības negāja cauri, tad spēlētāji centās individuāli lauzt spēles gaitu, kas nesekmējās. Jāuzsver Butauta teiktais, ka pietrūka viena līdz divas nedēļas, lai komanda būtu pilnībā gatava. Šādas frāzes nācies dzirdēt no vairākiem treneriem, tāpēc māc šaubas, vai vispār komandas sagatavošanās ciklam atvēlētais laiks kādreiz treneriem ir pieticis. Kopumā komanda, salīdzinot ar pagājušo sezonu, ir kļuvusi jaunāka, tāpēc jāuzsver spēlētāju meistarības trūkums. Artūrs Bērziņš izskatījās negatavs, lai gan izšķirošās cīņas vēl priekšā un savu meistarību pierādīt būs laiks. Savus punktus bijušais ventspilnieks savāca. Garais gals pret lietuviešiem bija kā duncis mugurā – centra spēlētāji nebija līmenī. Iļjins izdarīja samocītus metienus, kas lidoja garām grozam, taču Anžejs Pasečņiks vēl nav nobriedis lielajam basketbolam. Grūti gāja VEF centram, uzsitot vairākas nevajadzīgas piezīmes, lai gan tiesnešu darbības brīžiem likās skrupulozas. Jaunais censonis spēli beidza priekšlaicīgi, savācot piecas personiskās piezīmes. Šī ir rīdzinieku vājākā vieta. Pirmajā puslaikā pret „Rytas” VEF komandai bija 10 atlecošo bumbu deficīts (20:30). Jāgaida, kad atveseļosies Kaspars Bērziņš. Cerams, ka Bērzs komandu nepametīs, jo, kā uzsvēra Edgars Jaunups, tad latviešu milzim netiek likti šķēršļi, lai pievienotos kādai citai komandai. Šāds scenārijs drīzāk nenorisēs, taču viss ir iespējams. Otru garā gala spēlētāju VEF komanda varēs atrast pavisam drīz, jo spēlētāju tirgus pēc NBA treniņnometņu beigām palielināsies. Otrpus okeānam sezona sāksies novembra sākumā. Šajā gaidījumā laiks būs rētu dziedētājs...

No leģionāriem katrs iepriecināja kaut nedaudz, lai gan sniegums nebija stabils visas spēles garumā. Patīkami, ka komandā ieradies Tomass Delininkaitis. Lietuvietis ir ļoti pieredzējis spēlētājs. Basketbolists piedalījās savas nacionālās valstsvienības sastāvā Eiropas čempionātā, taču Jonas Kazalausks neuzticējās aizsargam. Spēlē pret „Rytas” izskatījās, ka Delininkaitis ir enerģijas pilns. Lietuvas izlases galvenā trenera neuzticība, kas saniknojusi basketbolistu, ir ļāvusi atvērties mūsu kaimiņam, kļūstot par rezultatīvāko komandas spēlētāju pirmajā oficiālajā spēlē. Izskatījās, ka Delininkaitis ir noilgojies pēc basketbola. Šeit var vilkt paralēles ar Jāni Bērziņu, kas Eiropas čempionāta laikā spēlēja ļoti maz, taču tagad ir apņēmības pilns aizstāvēt komandas godu. Varbūt VEF`am tas ir nostrādājis par labu, lai gan avīžnieku rindās bija redzams, ka Seibutis Slovēnijā uzņemto tempu tikai kāpinājis... Antuains Robinsons pierādīja, ka ir labs Eiropas līmeņa spēlētājs. Spēlē pret „Rytas” amerikānis izcēlās ar neordinārām darbībām laukumā, kuras lika paturēt prātā sāpīgos brīžus, kuros šāds spēlētājs būtu noderējis jau iepriekš. Basketbolists spēles laikā uzņēmās iniciatīvu, cenšoties lauzt spēles gaitu. Iekrita daži svarīgi metieni, taču jau iepriekš amerikānis ar šādām darbībām izcēlies. Vērojot aizvadītās spēles Turcijas līgā un Itālijā, pret līderiem Robinsons ir bijis visai stabils. Cerams, ka Butauts spēs atrast īstos brīžus, kad dot priekšroku Antuainam, nevis kādam citam. Kas priecē, iepriekš Robinsons stabili laukumā ik spēli pavadīja no 25-30 minūtēm, kas liecina par amerikāņa vērtību. Saspēles vadītāja postenis VEF komandai izskatās visai pieklājīgi. Dī Brauns spēlēs pirmo vijoli, izmantodams visas stīgas – spēlē pret „Rytas” amerikānis atdeva vairākas efektīvas piespēles, kā arī demonstrēja savas ātruma īpašības. Spēles gaitā basketbolists iemeta vairākus negaidītus metienus, tāpēc sezonas gaitā varam sagaidīt pēkšņu uzliesmojumu no šī spēlētāja. „Turk Telekom” rindās Brauns vidēji laukumā pavadīja 35 minūtes. Eiropas basketbolā tā ir apbrīnojama uzticība no treneru puses.

No latviešu puses uzslavas pelnījis Jānis Bērziņš. Kā uzsvēra Edgars Jaunups, tad Latvijas jaunais censonis sevi pilnvērtīgi varēs attīstīt šeit pat – Latvijā. No VEF funkcionāra mutes Dieva ausī – Bērziņš no pieaugušo Eiropas čempionāta atbraucis ar jaunām vēsmām un milzīgu centību. Jānis laukumā bija pietiekoši efektīvs sev atvēlētajās minūtēs, nekautrējoties izdarīt pamatotus pustālos metienus. Izskatās, ka Bagatska treniņ metodes un apbružāšanās starptautiskajā arēnā ir devusi vajadzīgo pārliecību U-20 izlases spīdeklim. Šī būs laba pieturvieta Bērziņam, lai attīstītu savas prasmes.

Gatis Jahovičš un Kristaps Janičenoks šo spēli aizvadīja zem savu spēju robežas, taču Artūrs Strēlnieks laukumā neiznāca. Viņu kārta vēl pienāks.

Kopumā VEF Rīga komplektācija neizskatās tik bēdīga, kādu basketbola sekotāji to centās padarīt šajā starpsezonā. Ir palikusi žēluma sajūta pēc zaudētās spēles ar Lietuvas „Rytas” komandu, taču jāatceras pats svarīgākais – VEF Rīga komandas prioritāte šajā sezonā ir Vienotā Basketbola līga (VTB) un Eirokausi. Nedrīkst piemirst, ka Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā rīdzinieki tika fantastisku apstākļu sakritību dēļ, taču no kļūdām mācās. VEF komanda šim procesam ir gājusi cauri jau otro reizi, tāpēc ir cerības uz labvēlīgu iznākumu nākošajā reizē. No sapuvuša ābola iespējams iegūt arī svaigu sulu – paldies Dievam Lavals komandu pameta tagad, nevis sezonas vidū, kad būtu pienākušas svarīgākās un atbildīgākās spēles. No pieredzes mācās – arī VEF organizācija ir dabūjusi negaidītu zibens spērienu gaišā dienas laikā. Turēsim īkšķus par jauniem sasniegumiem, ko Latvijas labākā basketbola komanda ir pelnījusi!