Augstākā vieta – otrā?

ASV izlase uz Londonu nav atvedusi tik spēcīgu sastāvu kā uz Pekinu, taču tāpat no zvaigžņu spožuma var apžilbt. Šoreiz ASV ir iztikuši bez ierastās stīvēšanās un adaptēšanās pirmajās spēlēs, kad ierastā NBA vide ir nomainīta pret FIBA regulēto un auklēto. Mazliet grozi bija jāpiešauj spēles sākumā pret Franciju, kad pa vecai modei ASV tika atļauts daudz uzbrukt no distances, jo bija laiks, kad tas strādāja. Kādreizējais mīnuss nu ir viens no plusiem, jo nav precīzākas komandas olimpiskajā turnīrā par ASV izlasi. 45,8 % - ar tik augstu precizitāti no tālmetienu līnijas priekšsacīktēs grozam ir uzbrukuši ASV basketbolisti, vidēji katrā spēlē realizējot 15(!) tālmetienus. Izsaukuma zīmi gan ir jānoņem, ja ignorējam cirku uz ledus jeb ASV – Nigērijas spēli. Tomēr, par spīti visam, ar metieniem no distances sekmējes, turklāt varoņi mainās. Sākot ar Karmelo Entoniju, beidzot ar Durantu (8/10) un Polu (5/6) pret Argentīnu.

Interesanti ir pavērot, kādus taktiskos risinājumus savai vājākajai pozīcijai – centriem – piemeklē ASV izlases treneru štābs. Taisons Čandlers ir kā akmens un viņa sniegums un pielietojums laukumā nepārsteidz, bet, piemēram, pret Argentīnas duetu Skola un Nočioni pretī stājās Karmelo Entonijs un Lebrons Džeimss. Entonijam pret Skolu bija reālas problēmas, lai arī pretspēle neiznāca ilga, bet Lebrons argentīniešu veterānu Nočioni nosedza teicami. Proti, lielākais trumpis Nočioni ir metieni uzreiz pēc bumbas saņemšanas, bet Džeimss darīja visu, lai piespiestu argentīnieti arī driblēt, bet tur ar veiklību viņš neizcēlās. Argentīna pret ASV kā līdzīgs ar līdzīgu nocīnījās vienu puslaiku, bet, pazūdot precizitātei, pazuda arī iespēja turēt līdzi, jo aizsardzībā variantu kā nebija, tā arī neuzradās. Tiesa, ja Argentīna ¼ finālā uzvarēs Brazīliju, tad pusfinālā, visticamāk, pretī atkal nāks jeņķi. Un tieši tāpēc ar smaidu uz lūpām varēja vērot, kā Argentīnas izlases treneru štābs novadīja spēli, rotēja ar sastāvu – pilnīgi skaidrs, ka tās bija paslēpes, taču – vai ASV to saprata? Un vispār – vai viņiem nav vienalga? Kopumā Argentīna pret spēli izturējās vieglprātīgi, epizodiski parādot – mēs varam!

Vissīvāk ar ASV ir nospēlējuši lietuvieši, kas turēja NBA zvaigznes nepārtrauktā sasprindzinājumā, taču daudzās muļķīgās kļūdas situāciju pavērsa par labu ASV. Pilnīgi visas ASV izlases spēles ir parādījušas būtiskāko trūkumu aizsardzībā – pie brīva tālmetiena var tikt vienmēr un visur, tikai jāprot iespējas realizēt. Lietuvai tas izdevās vissekmīgāk, tāpēc nospēlēja – viscienīgāk. Arī Francija neizskatījās slikti, taču paši nevarēja realizēt tās daudzās iespējas, ko deva ASV ļenganā perimetra aizsardzība.

Kopumā ASV ir nokomplektējuši ļoti labu sastāvu, kas nepazūd arī FIBA turnīrā – tā iepriekšējos turnīros reizēm ir bijusi problēma.Vienīgi – nav īsti skaidrs, kāpēc uz soliņa marinēts tiek Džeimss Hārdens, taču – tādā spēlētāju plejādē kāds vienmēr tiks piemirsts vai ne līdz galam izmantots.

Savādi olimpiskajā turnīrā izskatās un uzvedās Spānijas izlase. Spēle nepārliecinoša, turklāt šķiet, ka zaudējums Brazīlijai bija plānots, lai ar ASV nebūtu jātiekas jau pusfinālā. Tāpat arī pret Lielbritāniju nebija tālu līdz zaudējumam, bet krievi prata ierādīt vietu. Spānija ir visa turnīra lielākais pārsteigums, turklāt negatīvā nozīmē. Tiesa, tikpat labi viņi savu minimālo programmu – finālu – vēl var sasniegt. Vienīgi – jau ceturtdaļfinālā smags pārbaudījums pret Franciju. Tomēr nepamet sajūta – to stiprina sastāva komplektācija -, ka tikai spāņi ir spējīgi finālā vismaz paspēkoties ar ASV, cerot uz Pekinas fināla atkārtojumu arī sižeta ziņā.

Pozitīvi pārsteidz Brazīlija, bet, paskatoties uz sastāvu, jāsecina, ka otrā vieta grupā ir nevis Spānijas dāvināta nejaušība, bet gan adekvāts novērtējums ļoti labi komplektētai un spēlējošai komandai. Pietiekama jauda ir gan zem groza (Nene, Varežao, Spliters), gan ārējā līnijā (Huertass, Barbosa, Mačado). Komanda atraktīva, meistarīga, labā sportiskā formā un pašā briedumā. Ir sakritis tas elementu kopums, kam nākamajās spēlēs nebūs lemts atkārtoties. Ceturtdaļfināls Argentīna – Brazīlija ir labs piemērs tam, ka basketbolu Dienvidamerikā spēlē ne sliktāk kā Eiropā, turklāt tagad – jau divas komandas.

Salīdzinoši klusi savā apakšgrupā uzvarēja Krievija, turklāt – diezgan negaidīti. Par veiksmes trūkumu krieviem it kā nebūtu pamata sūdzēties (Fridzons!), tāpat arī sastāvs ir solīds. Godīgi sakot, patīkami skatīties, cik plānveidīgi un stabili gadu gaitā ir attīstījies šis Krievijas izlases modelis, kas ir pulcināts no labākajiem spēlētājiem, taču – bez Krievijas sportā ierasti nesadalītajām lomām. Andrejs Kiriļenko vēl joprojām ir neapstrīdams līderis, Šveds spēj ļoti solīdi palīdzēt. Lūk, ko nozīmē, kad izlasi izveido ap CSKA kodolu. Krievus atstāt jaņos mēģinās leiši, kas pret ASV parādīja dzīvības pazīmes, taču šis modelis it kā neatstāj uzvarošas komandas iespaidu, bet ar leišiem ir kā bitēm – nekad neko...Nepārliecinoši spēlē abi saspēles vadītāji, komanda kopumā pieļauj ļoti daudz kļūdu, garais gals ne tuvu nav tik jaudīgs kā ierasts. Taču – būs interesanti šā vai tā.

Neatkarīgi no tā, vai ASV uzradīsies konkurenti vai arī ne, tāpat olimpiskais basketbola turnīrs ir gana interesants un kvalitatīvs - pat ja augstākā vieta, par kuru būs cīņa, patiešām būs otrā. Intrigu taču vienmēr var atrast pat tur, kur šķiet, ka tās nemaz nav.