Handbolistiem kārtējā iespēja
Nedaudz mazāk par četriem mēnešiem vēl ir līdz 2013. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra sākumam handbolā vīriešiem. Eiropas kvalifikācijas grupu izloze notika jūlija pirmajā svētdienā un handbola aprindās tas bija knapi ievērots pasākums. Latvijas izlasei izloze bija veiksmīga - proti, nav bezcerīgi ieņemt pirmo vietu grupā, iekļūt izslēgšanas spēļu turnīrā un, iespējams, nākamā gada jūnijā atvest uz Latviju kādu ja ne pasaules handbola grandu, tad vismaz augsta līmeņa komandu. Vajag tikai to ļoti gribēt un mērķtiecīgi tam gatavoties.
Latvijas izlase ielozēta 3. grupā kopā ar Melnkalni un Beļģiju. Ar beļģiem pēdējo divu gadu laikā divreiz spēlēts Rīgā un divreiz uzvarēts (30:25 un 34:29), kaut gan Latvijas izlase nebūt nebija savā labākajā sastāvā. Katram pretiniekam ir trumpji, katru pretinieku jāciena un pret kātru jāspēlē nopietni, katram pretiniekam var atrast kaut ko labāku nekā mums pašiem, taču ja ar to vien nodarbojas, tad nav vērts vispār piedalīties kvalifikācijas turnīrā. Tieši ar spēlēm pret Beļģiju novembra sākumā Latvijas izlase arī sāks kvalifikācijas turnīru un nedrīkst pat pieļaut domu, ka mums nebūs četru punktu. Pavisam cits, bet nebūt ne neuzvarams pretinieks, ir Melnkalnes izlase, ar kuru spēlēsim nākamā gada janvāra vidū.
2008. gadā melnkalnieši spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā, grupu turnīra pirmajā kārtā atstāja aiz sevis Krieviju (25:25 savstarpējā mačā, pa vienam punktam abām komandām, bet melnkalniešiem bija labāka vārtu starpība) un no tā virknējuma aizvadītajā Eiropas 2012. gada čempionāta kvalifikācijas turnīrā viņiem spēlēja 8 handbolisti, bet vēl trīs bija no bijušajiem rezervistiem. Melnkalnee izlases rindās ir šā gada EHF kausa ieguvējs Vācijas kluba "Frisch auf Goppingen" sastāvā Draško Mrvaljevičs, ir spēcīgu Slovēnijas, Serbijas un Ungārijas klubu spēlētāji, ir pāris spāņu ASOBAL čempionāta dalībnieki - pavisam nesenajā kvalifikācijas turnīrā melnkalniešu rindās bija 8 handbolisti no ārzemju klubiem, bet pārējie no vietējām komandām. Kāda būs pašmāju klubu un ārzemju komandu proporcija melnkalniešiem jaunajā sezonā un kādos ārzemju klubos spēlēs viņu līderi, tas tagad nav zināms, taču tas nemaina lietas būtību. Bijušās Dienvidslāvijas rokasbumbas skola turpina dzīvot un ražot produkciju, taču Melnkalnes izlase - tā ne tuvu nav Horvātija, Serbija vai Slovēnija. Arī Maķedonijas izlase, šķiet, pašreiz ir spēcīgāka. Jau pieminētajā Eiropas 2012. gada čempionāta kvalifikācijas turnīrā melnalnieši bija vienā grpā ar Zviedriju, Slovakiju un Izraēlu. Bilance - tikai viena uzvara (savā laukumā pār Izraēlu; tiesa, tikai 27:30 Zviedrijā pēc uzvarēta pirmā puslaika). Savukārt iepriekšējā pasaules čempionāta kvalifikācijā melnkalnieši iekļuva izslēgšanas turnīrā, kur divu spēļu summā piekāpās Grieķijai. Melnkalnes izlase ir apmēram Austrijas izlases līmenī, ar kuru nesen jau spēlējām. Kāpēc lai mēs šo komandu nevarētu atstāt aiz sevis? Varam, ko pierādīja nesenās spēles ar Īslandi un Vāciju (kaut ne visās spēles garumā), kurās turklāt Latvijas izlasei nebija visu labāko spēlētāju. Ir tikai viens nosacījums - ja pienācīgi gatavosimies un ja tāds būs mērķis, ja jau tagad sāksim sevi uz to (pilnvērtīgu gatavošanos un mērķa sasniegšanu) noskaņot . Nepilni četri mēneši paskries ātri, kārtējā iespēja drīz būs klāt, bet vai būsim gatavi to izmantot?