Dukurs ir prom. Kas nāks vietā?

Valstij piederošajā Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē Dainis Dukurs savus pienākumus vēl, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aplēsēm, turpinās pildīt līdz februārim vai pat martam. Līdzīgi kā Valdis Dombrovskis vēl šobrīd pilda premjerministra pienākumus, kamēr pēctece vēl tikai riktē valdību. Skaidrs, ka Dukura aiziešana ir atsevišķa raksta vērts gadījums (un Dainim ir, ko pastāstīt), taču šobrīd viņš musināt sporta sabiedrību nevēlas – citi darbi un prioritātes tomēr.

Lai nu kā, kādam trase tomēr būs jāvada pēc viņa. Cilvēku, kas šo darbu uzņemsies, negaida vieglas dienas. Šāda ledus monstra vadīšana nav viegls process, jo, pirmkārt, tas pieprasa zināmas ārkārtīgi specifiskas zināšanas un prasmes, otrkārt – ne visiem piemītošas darba spējas. Trases klientūra ir pieradusi pie zināma komforta līmeņa, kad komandas tiek gluži vai appuišotas – atliek tikai ierasties un, jā – arī samaksāt. Siguldas trases ieguldījums Siguldas novada attīstībā ir ļoti nenovērtējams – ir atsevišķas biznesa nozares, kas tikai trases dēļ vispār radās un kas tikai trases dēļ izdzīvo. Kaut ko salaižot dēlī, līdzi var gadīties paraut vēl kādu. Ar šādu atbildības nastu jaunajam direktoram būs jārēķinās.

Jaunajam trases direktoram noteikti būs jābūt ne tikai veiklam administratoram un izteiktam komandas līderim (jo bez tāda ātri reaģēt nav iespējams), bet arī „ledus cilvēkam”. Tieši pēdējā prasība ļoti, ļoti sašaurina potenciālo kandidātu sarakstu. Kompetentu cilvēku Latvijā nosacīti netrūkst, bet – vai kāds būs gatavs vadīt? Viens jau ir! Līdz SA+ ausīm nonāca informācija, ka kāds vīrietis ar krievisku uzvārdu jau ir ātri reaģējis uz situāciju un ar glīti sarakstītu CV sācis meklēt lodziņu, pie kura pieklauvēt. Tiesa, lai arī CV zināma saistība ar sportu it kā parādoties, tomēr praktisko zināšanu šim itin svešajam uzvārdam, visticamāk, trūkst.

Arī kuluāru informācija par potenciālajiem trases vadītājiem šobrīd ir paskopa. Visticamāk, pie vainas ir salīdzinoši īsais laiks, kas pagājis kopš Dukura paziņojuma par aiziešanu. Taču viens ir skaidrs – būs interesanti. Interesanti kaut vai tāpēc, ka beidzot trasei ir piešķirta zināma naudiņa, ko apsaimniekot...atvainojos, novirzīt trases renovācijai, bet augļus varēs plūkt jau nākamais trases direktors. Līdz ar to var saprast IZM ierēdņus, kas Dukuru jau pēc atlūguma saņemšanas esot aicinājuši tomēr kārtīgi visu apdomāt vēlreiz un savā krēslā palikt. To var tulkot arī šādi: vēl jau it kā nelīst, bet mums nepatīk mākoņi...Galīgi neesmu konspirāciju teoriju piekritējs, taču jau tagad fons kārtojas ļoti interesants: Siguldas trases vadības maiņa līdztekus investīcijām pašā trasē - tas solās būt stāsts, kam pasekot.

Siguldas trase allaž ir bijusi un, ļoti jācer, arī būs mūsu ziemas olimpiskās komandas stūrakmens. Galu galā trases uzturēšana kārtībā tomēr ir komandas, nevis viena cilvēka darbs. Un komanda, kas gadu gaitā ir izveidojusies stabila un monolīta, paliks savās vietās. Tas dod zināmu drošības sajūtu, ka vērtīgais un svarīgais sporta objekts neietrieksies aisbergā. Tieši palikušie arī būs kā indikatori – ja sāks bļaut vai pa vienam nozudīs, tad gribot negribot nāksies secināt, ka kurss būs mainījies...