Jāzina sava vieta. Un jātiecas uz augšu!

Izšķirīgās spēles Latvijas izlasei bija ar Slovakijas un Vācijas izlasēm un tāpēc ar šīm komandām arī salīdzināsim. Ņemsim nevis visu triju izlašu sastāvus, kas tām bija jau pasaules čempionātā Ufā, bet gan tā sauktos paplašinātos sastāvus, kuros daudz labāk var redzēt treneru izvēles iespējas (kāds taču var netikt uz pasaules čempionātu - kā, piemēram, Zemgus Girgensons - objektīvu iemeslu dēļ, kādam turnīra priekšvakarā var gadīties trauma u.tt.).

Latvijas izlases paplašinātajā sarakstā bija 17 spēlētāji no MHL, 5 hokejisti no "Liepājas metalurga" jeb no Baltkrievijas atklātā čempionāta, pa trim - no Šveices un WHL komandām, pa vienam no Somijas, NCAA, Austrijas un QMJHL klubiem. Tātad pamatā - MHL spēlētāji no HK "Rīga" plus labākie no ārzemēs spēlējošajiemun liepājnieki. Ļoti līdzīga principā, taču reizē ar dažām atšķirīgām niansēm bija Vācijas un Slovakijas izlašu treneru izvēle.
Vācijai no vietējiem klubiem bija 21 kandidāts, bet slovakiem no pašmāju komandām bija pat 32 izlases kandidāti. Vāciešiem vēl bija 4 hokejisti no OHL, pa vienam no QMJHL, WHL, USHL un NAHL klubiem, bet slovakiem vēl bija divi spēlētāji no KHL, kā arī pa vienam no MHL, OHL, USHL, QMJHL un Somijas klubiem. Vai tas nozīmē, ka Slovakijas un Vācijas līgas, kurās spēlē jaunie hokejisti ir spēcīgākas par MHL? Viennozīmīgi neatbildēsi, taču visticamāk tomēr diezin vai, jo pati piederība tai vai citai līgai vai līgas klubam vēl neko nenozīmē. Svarīgi ir tas, kas tu esi šajā līgā... Slovakijā, piemēram, jau kopš 2007./2008. gada sezonas Ekstralīgā spēlē U20 izlase ("Orange 20 Bratislava"), bet tie divi spēlētāji, kas nāk no KHL kluba Bratislavas "Slovan" nebūt nav rezervistu soliņa deldētāji - gan Juraja Mikuša jaunākais brālis Tomašs, gan savulaik pazīstamā slovaku uzbrucēja (četri pasaules čempionāti Elites grupā un divas olimpiskās spēles izlases rindās) Jozefa Danjo dēls Marko ir stabili pamatsastāva spēlētāji. Viņi, starp citu, bija arī starp labākajiem Slovakijas U20 izlasē - Mikušam 2+2, bet Danjo pat 4+5. Kurus Latvijas U20 spēlētājus pašreiz varētu paaicināt uz Rīgas "Dinamo"? Pārējie slovaku līderi nāk tieši no "Orange 20" komandas, kas spēlē Slovakijas Ekstralīgā - Andrejam Birešam 4+2, Matušam Matišam 3+2, Bruno Mražam 2+3 un Rihardam Mražam 2+2.
Vācijas izlasē abi izteiktie līderi ir no Ziemeļamerikas junioru līgām - savulaik pazīstamā Vācijas izlases uzbrucēja Petera Draizaitla dēls Leons (2+4) spēlē QMJHL, bet Tobiass Rīdels (3+2) pārstāv OHL komandu (pērn viņš bija rezultatīvākais, labākais vārtu guvējs un labākais piespēļu dalītājs U20 pasaules čempionāta 1. divīzijas A grupā, kur tagad spēlēs Latvijas izlase un interesanti būs redzēt, kurš no mūsu spēlētājiem vai cik no mūsu spēlētājiem tur būs starp labākajiem).
No pieminētajiem slovaku un vācu labākajiem hokejistiem tika viens bija NHL draftā - Rīderu ar kopējo 114. numuru 2011. gadā izvēlējās Ņujorkas "Rangers".

Kas bija līderi Latvijas izlasē? Statistika rāda, ka tie bija Edgars Siksna no LM, Ņikita Jevpalovs no QMJHL komandas, Artūrs Kuzmenkovs no LM, Krišs Lipsbergs un Nikolajs Jeļisejevs no HK "Rīga", kaut gan Lipsbergs un Siksna, piemēram, neguva nevienus vārtus (attiecīgi 0+4 un 0+3). Skaidrs, ka cipari vien tā vai cita spēlētāja devumu objektīvi var arī neatainot, hokejā un jebkurā citā komandu spēlē ir daudz svarīgu lietu, kas statistikas ailītēs nemaz neparādās, bet tomēr - galvenais bija un būs gūtie vārti, rezultatīvas piespēles, atvairīto metienu procents u.tt. Kur tad pārējie mūsu leģionāri un - pats galvenais - kur ir mūsu MHL komandas spēlētāji? Tur, kur tiem jābūt. Apskataties MHL Rietumu konferences turnīra tabulu, apskataties labāko līgas spēlētāju statistikas rādītājus - kur tajos ir mūsējie? MHL ir ļoti laba līmeņa hokeja līga un tas ir ļoti labi, ka mūsu komandām (MHL A un B līgās) ir iespēja tajā spēlēt. Cita lieta, ka ar spēlēšanu vien ir par maz. Jauniešu un junioru izlasēm raksturīgi, ka katru gadu tās nav vienlīdz spēcgas vai vājas, taču tieši par šo Latvijas U20 izlasi pirms pasaules čempionāta runāja un rakstīja kā par vienu no talantīgākajām šā vecuma izlasēm... Atklāti sakot, jau abas pēdējās pārbaudes spēles pret Sanktpēterburgas SKA-1946, kas Rietumu konferencē atrodas 6. vietā, radīja bažas. Kāds pamats mums ir cerēt uz kaut ko vairāk par vietas saglabāšanu Elites divīzijā, ja ar izlasi nevaram pārspēt nebūt ne vienu no MHL čempionāta līderiem? Tas tikai lielu reizi apliecina, ka MHL līmenis patiešām ir pietiekami augsts, bet mēs paši... Nepatīkami, bet patiesība vien ir.

Traģēdija nav notikusi. Ir tikai ļoti laba iespēja daudziem sākt saprast, kāpēc es vispār spēlēju hokeju, kas es tajā esmu un ko es gribu tajā sasniegt. Ko varu sasniegt... Tas attiecas ne tikai uz pašiem spēlētājiem (kaut gan uz viņiem pirmām kārtām), bet arī uz viņu treneriem, vecākiem un tuvāko cilvēku loku, jo arī tas ļoti būtiski veido attieksmi un spēju objektīvi paskatīties uz lietām. Lai rīt un parīt jau izdotos labāk vai gluži pretēji - lai ir iespēja secināt, ka strauji kaut kas jāmaina pirmām kārtām sevī.
Uz katru lietu var paskatīties vismaz no divām pusēm un arī negatīvā rezultātā var sameklēt pozitīvo. Šajā gadījumā pozitīvais ir tieši iespēja padomāt un pārdomāt...