Rūdolfs cer uz valsts prēmiju...

Līdz šim no valsts vispār neesam saņēmuši atbalstu. Arī sponsorus ir atrast diezgan grūti. Tāpat – Latvijā faktiski nevar atrast piemērotu vietu treniņiem. Jo viena lieta, ja visas nodarbības jāizvada pie sevis virtuvē, pavisam kas cits – ja būtu moderna infrastruktūru. Sevišķi tas attiecas uz šķēršļiem, kas ir viena no sacensību disciplīnām. Mēs nodarbojamies uz novecojuša inventāra, kas, protams, neveicina sportiskās formas izaugsmi. Vajadzēs pielāgoties apstākļiem, taču – tā nav pirmā reize. Skumji, ka valsts sporta organizācijas ir pagriezušas muguru prusakiem. Faktiski – mēs esam vieni paši ar savu sporta veidu. Taču – nav pirmā reize. Izturēsim. Par panākumu uzskatīšu startu pusfinālā. Rūdolfam tas ir par spēkam, bet veiksmes gadījumā iespējama pat dalība finālā. Sporta veids nav komerciāls, tāpēc runāt par materiālo atdevi ir nenopietni. Varbūt tikai labākie tiek pie reklāmas vai totalizatoru naudām, bet – tas prasa pavisam citu gatavošanās pieeju. Gribētos, lai Latvijā ir lielāka konkurence, taču situācija ir tāda, kāda ir. Vismaz vienu reizi gadā cenšamies aizbraukt uz treniņnometni ārzemēs – palīdz ārzemju tautieši. Izmaksu ziņā šis nav dārgs sporta veids – nu, piemēram, ar basketbolu vai florbolu vispār nav ko salīdzināt. Rūdolfam bija piedāvājumi no Indijas un Pakistānas, taču viņš tos pat neizskatīja. Valsts maiņa nedrīkst būt pašmērķis un – kur tie nodevēji pēc tam ir tikuši?

Pārskatu vēlreiz Latvijas Republikas Ministru Kabineta pēdējo rīkojumu par naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā un saprotu, ka augstāk rakstītās rindas agrāk vai vēlāk var iegūt savu aktualitāti. Nule kā sadalīti kārtējie 250 000 latu, kas tikuši daudziem – katrai no sporta veidu federācijām vai sabiedriskajām organizācijām ir savi argumenti un pārliecība, kāpēc viņējais ir pelnījis būt šajā sarakstā. Tomēr dažas pazīmes rāda, ka šobrīd šis process ir aizgājis dīvainu ceļu. Faktiski – stāsts par prusaka Rūdolfa gaitām, tam sekojošo triumfu aiz jūrām un vēlāko valsts prēmiju sadali, nav nemaz tik utopisks, ja ierēdņi neveiks nolikumā par nopelniem dažas korekcijas vai vēl labāk – totālu reformu. Nerunāšu par tādiem gadījumiem, kad uz viena svara kausa tiek nolikta sieviešu brīvā cīņa un vieglatlētika – konkrēti, Ineta Radeviča par savu uzvaru Eiropas čempionātā tāllēkšanā saņem tik pat lielu materiālo gandarījumu kā Anastasija Grigorjeva. Nav nekas pret Nastju, tikai, atvainojiet, sieviešu brīvā cīņa nav un nekad pat tuvumā nebūs jebkurai no vieglatlētikas disciplīnām – ne pēc popularitātes, ne tradīcijām... Nemaz nerunājot par estētisko baudījumu. Kāpēc izlikties, ka ir savādāk? Sarakstā atrodu arī Latvijas Makšķerēšanas sporta federāciju, kas dabūjusi sev un sportistiem naudiņu par trešo vietu pasaules čempionātā spiningošanā no laivām. Arī treneriem ir ticis... Jauks vaļasprieks. Puikas viņvasar mirka Ķīsītī (Ķīšezerā). Nezinu, kā spiningošanā no laivām ir ar sava laukuma vai šajā gadījumā – ezera priekšrocībām, bet domāju, ka asariem vai kazragiem būtu savs viedoklis par Latvijas trešo vietu. Veči – ja pie saviem krastiem neesat pirmie, tad ko jūs te esat visus iepriekšējos gadus darījuši? Zinu, zinu – tas ir ļoti grūts un sarežģīts sporta veids, bet – vai jūs domājiet, ka trenēt prusaku Rūdolfu ir viegli?

Visbeidzot, atkāpei no tā paša saraksta paņēmu pēdējās rindkopas. Kāds Anrijs Plūme, kas 2006. gadā pasaules junioru čempionātā starp aeroatlētiem bijis trešais, bet gadu vēlāk šajā pašā vecuma grupā komandu vērtējumā izcēlis pirmo vietu, tagad ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu panācis, ka viņam par minētajiem sasniegumiem valsts piešķir attiecīgi – 200 un 300 latus. Kas ir aerosports? Tie ir lidmodeļi un viņu konstruktori. Interesants hobijs. Kad viņus izslēdza no prēmēšanas saraksta, viņi aizgāja pie juristiem. Pēdējiem savukārt vienalga – ar ko klients nodarbojas, ja vien tas netraucē viņus padabūt apakšā MK noteikumiem. Izrādās, tiesai nebija iebildumu un te nu precedents – naudas balva tiek paņemta ar tiesas nolēmumu. Anrijam nav ko pārmest – viņš izmantoja savas likumīgās tiesības. Beigu galā – kur sākas un beidzas izcili sasniegumi sportā?

Vai spējat iztēloties, kas tagad notiks, ja šo prēmēšanas kārtību atstās pa vecam? Nākamais – kāpēc man iedeva tik maz? Brīvās cīņas un vieglatlētikas samērošana jau iezīmē virzienu. Labu gribot, esam nokļuvuši absurda teātrī... Ja neko nemainām noteikumos un normās, tad es daru visu, lai prusaks Rūdolfs piedalītos pasaules čempionātā, bet pēc tam – pie advokātiem...Viņi zinās, kā dabūt naudu no valsts par īpašiem sasniegumiem. Man kā trenerim arī tiks... Konkurenti nesnauž – raug, galda hokejisti tagad ir noformējuši savas tiesības uz vienotu kustību, kas tikai nozīmē – jaunas rīkles pie prēmiju galda par sasniegumiem sportā...