Gribu spēlēt izlasē. Un spēlēšu...

Latvijas izlasei šoziem daudz labu ziņu nav iekrājies - lielākā daļa pagājušā gada komandas līderu dažādu apstākļu dēļ neaizvada savu labāko sezonu, pārliecības nav arī par iespējamo papildinājumu, nepasaudzēja izloze. Jāpriecājas par katru gaišo punktu uz kartes, un viens tāds neapšaubāmi atrodas Basku zemē Spānijā - Bilbao pilsētas komandā, kur savu trešo sezonu aizvada Jānis Blūms. "Bizkaia Basket" ACB līgas tabulā pēc svētdienas uzvaras ieņem piekto vietu, un, ko tas nozīmē, viegli var novērtēt apskatoties, kas atrodas virs Bilbao - četri klubi, kas šobrīd turpina cīņu Eirolīgas astoņniekā. "Esam apmēram tur, kur pirms sezonas plānojām, ka būsim. Domāju, 5.-6. vieta objektīvi arī ir mūsējā," Blūms šeit pārsteigumus nesaskata, un atzīst, ka komanda koncentrējas tikai vienam - jānopelna droša ceļazīme uz nākamās sezonas Eirokausiem.

Nervozitāti šajā jautājumā var saprast. Ieguvis 3. vietas divās iepriekšējās ULEB Eiropas kausa sezonās, Bilbao paļāvās uz ielūguma saņemšanu arī pagājušajā rudenī, tomēr turki kā ULEB lielākie sponsori nokārtoja, ka uz sportiskajiem principiem šoreiz piever acis - pēdējā vakance tika nevis spāņiem, bet "Galatasaray" (ceturtdaļfinālā neiekļuva). Bilbao palika aiz borta... "Patiesībā ir ļoti grūti - komanda tika veidota ar domu par Eirokausiem, ieguldīta liela nauda, bet tagad sanāk tikai viena spēle nedēļā. Grieķu treneris [Kacikaris] nekādas atlaides nedod - 11-12 treniņi nedēļā. Nomočījies visus tos treniņus, un beigās ir tikai viena spēle - viena iespēja, kurā jāparāda rezultāts. Ja komanda zaudē un vēl pašam nav izdevusies laba spēle, tad visu nedēļu nav diezko forši," Blūms atzīst, ka šī nav viskomfortablākā situācija. "Esmu diezgan drošs - ja nedēļā būtu divas spēles, mēs spēlētu atbrīvotāk un būtu vēl augstāk. Mazāk treniņu, vairāk spēļu un iespēju sajust un izbaudīt pašu basketbolu - jūtams, ka tā šobrīd mazliet pietrūkst."

Jānis stāsta, ka brīvdienu spēlētāji var nopelnīt tikai vienā veidā - izcīnot uzvaru. Pats gan pie šāda ritma pieradis un pat priecīgs, ka fiasko sezonas plānos nav sekojis atslābums - jāstrādā bez atlaidēm, un pat vēl vairāk. Statistika rāda, ka latviešu aizsargs šosezon sācis spēlēt agresīvāk - vairāk izprovocētu piezīmju, vairāk soda metienu, atlēkušo bumbu un arī piespēļu. "Pretinieks ielāgojis, ka varu iemest no tālienes, ja atļauj - skautings strādā, un paļauties, ka mierīgi varēs tāpat turpināt, būtu muļķīgi. Tāpēc cenšos spēlēt agresīvāk, kā to prasa arī treneris," apstiprina Blūms. Spēlējot uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, pašam iespēju ar bumbu ir mazāk - te daudz atkarīgs no saspēles vadītāja. "Šogad nākas strādāt smagāk. Abi pirmie numuri komandā ir mellie, un bieži sanāk, ka pozīciju metienam man neizveido saspēles vadītājs, bet tas pilnībā jādara pašam. Pagājušogad mums bija Salgado un Rodrigess, un es zināju, ka piespēle mani atradīs - ja būšu savā vietā, dabūšu bumbu salīdzinoši brīvam metienam. Šogad varu izdarīt visu, taču pārliecības, ka beigās dabūšu bumbu, tik un tā nav. Un, ja arī dabūšu, tad jau mirkli par vēlu un man jau būs klāt klāt aizsargs - būs palikušas pāris sekundes un tad vai nu kaut kas steigā jāizveido pašam, vai jāmet zilais..."

Daudz trenējies, taču maz dabūjis spēlēt un izbaudīt basketbolu - izklausās pēc situācijas, kurai risinājums uzprasās pats. Latvijas izlase! "Gribu spēlēt un domāju, ka arī spēlēšu," kad pavaicāju par izlasi, Jānis atbild bez vilcināšanās un dažādiem ja un bet. "Situācija izvērtās tāda, ka vienu gadu nācās izlaist, bet tas nenozīmē, ka man būtu kādas problēmas vai pretenzijas. Bagatska zvans? Nē, neesam runājuši. Taču galvenais, ka pats gribu spēlēt. Ja aicinās, būšu klāt." Blūms nesūkstās par izlozes bardzību, bet tieši pretēji - uzskata, ka tā pat labāk. "Mums pašiem jāparāda, ka varam labi spēlēt. Jāatgūst fanu uzticība. Hokejs šobrīd aizskrējis pa priekšu, bet basketbols vienmēr ir bijis numur viens, tā ka jādara viss, lai atgūtu pozīcijas!"