Vēl viena talantu laboratorija?

Latvijas sporta panākumu atslēga galvenokārt slēpjas radošumā, nevis sakārtotā sporta sistēmā. Katram sporta veidam sava specifika, līdz ar to – savas vajadzības un savas problēmas. Šoreiz ambicioza projekta pieteicēju lomā ir florbols, viens no masveidīgākajiem sporta veidiem Latvijā.

Uz Latvijas kopējās sporta saimniecības fona florbols vietām pozitīvi izceļas. Ir labi attīstīts klubu princips, zem teju visām virslīgas komandām ir pilnas vai gandrīz pilnas jaunatnes piramīdas. Ir zināmi rezultāti, vieta pasaules florbola hierarhijā un cilvēku interese par visu šo procesu. Un ir arī savi trūkumi.

Florbolam kā sporta veidam Latvijā ir visnotaļ pretrunīga reputācija. Fizioterapeiti un sporta ārsti nereti saķer galvas, kad izdzird vārdu florbols, jo viņu prātos uzreiz ataust šķību stāju ainiņas. Rūkt mēdz arī konkurējošo sporta veidu treneri, kuru treniņgrupas mēdz tukšoties tieši uz florbola rēķina. Galu galā – florbols vēl nav olimpiskais sporta veids, arī bagāts to spēlējot nekļūsi, un tā iemesla dēļ diezgan liela specifiski motivētu vecāku grupa bērnus sūta uz citiem sporta veidiem.

„Latvijas karte tiks sadalīta četros reģionos, katrā reģionā būs sava treneru grupa. Reģionu talantīgākie spēlētāji kopā aizvadīs treniņus,” jauno projektu ieskicē LFS prezidents Ilvis Pētersons. Vecums, ar kādu vismaz iesākumā plānots darboties, ir 1998. – 2001. gadā dzimušie.

Mērķauditorija izvēlēta ar domu par pasaules U-19 čempionātiem, kuriem Latvijas izlases tiks tēstas vairākus gadus. „Mums ir doma izveidot tādu kā U-17 izlasi, kas jau laicīgi trenējas un spēlē kopā, ik pa laikam dodoties uz laba līmeņa turnīriem Zviedrijā un Somijā. Citādi reizēm ir tā, ka mūsu jauniešiem teju vai pirmais ārzemju brauciens ir uz U-19 pasaules čempionātu,” skaidro Pētersons. LFS secinājuši, ka vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir ļoti liels spēlētāju, tostarp – talantīgu, atbirums. LFS cer, ka jaunizveidotā akadēmija ienesīs svaigas vēsmas un ierobežos šo atbirumu. Tiesa, šajā vecumā atbirums būs tik un tā, jo to veicinās dažādi ar sportu nesaistīti apstākļi – piemēram, vīns, kārtis, sievietes...

Lielā tautas apspriede par šo inovāciju plānota nākamnedēļ, bet Pētersons pauž cerību, ka talkā ar savu artavu šajā projektā nāks gan klubi, gan pašvaldības. Florbols nav izvēlējies visus talantus pulcēt vienuviet, bet gan četrās vietās paralēli. Tas nozīmē, ka katrā centrā varētu darboties līdz pat 25 spēlētājiem. Reizinot ar četri, iesaistīto spēlētāju kopskaits rādās liels. „Ja no katra reģiona viens vai divi vēlāk aizķersies lielajā izlasē, tad tas jau būs daudz,” Pētersons iezīmē atlikuma apmēru, ar ko būtu apmierināts.

LFS plānos ir gadā sarīkot vienu vai pat divus turnīrus, kur visas četras akadēmijas izlases skaidrotu attiecības laukumā un atrādītu savu progresu. Turnīros redzētais būtu galvenais atskaites punkts, komplektējot neoficiāli oficiālo U-17 izlasi. Ja notikumu attīstības gaita būs apmierinoša un LFS maciņā nesvilpos vējš, tad nākotnē ir doma arī par U-15 izlases izveidi šādas pašas akadēmijas ietvaros. Vienīgais jauniešu čempionāts, kurā šobrīd izlasēm ir iespēja samērot spēkus, ir pasaules U-19 čempionāts. Pētersons stāsta, ka ir aizsācis sarunas ar atbildīgajiem cilvēkiem par vismaz Eiropas U-17 čempionāta ieviešanu sacensību lokā.

Pētersons cer, ka šādas akadēmijas izveide tuvinās arī trenerus – lai arī katrā vietā būs viens galvenais, cēlais mērķis ir nevienu padomdevēju nedzīt prom, bet tieši otrādi – veicināt viedokļu sadursmi progresa vārdā.

Florbola versija par talantu laboratoriju uz papīra izskatās diezgan interesanti, taču situācija dabā noteikti ieviesīs korekcijas. Jau šobrīd var redzēt ārā lienam divas pumpas. No vienas puses, it kā jau labi, ka projektā iesaistīto spēlētāju skaits būs liels – mazāka iespēja kādam talantam paslīdēt garām. No otras puses, reti un ļoti reti ir tādi gadījumi, kad šāda masveidība nes gaidītos rezultātus. Turklāt bažas rada arī tas, ka visa darbība notiks četrās dažādās vietās, kur katrā būs vēl savs treneru pulciņš. Domāju, teicienu par latviešiem un partijām visi zina... Daudz vieglāka, mierīgāka un kaut kādā ziņā pat paredzamāka dzīve florbola saimei būtu, ja šāda talantu akadēmija tiktu bāzēta vienuviet, spēlētāju skaits būtu neliels, bet pietiekams un procesu vadītu vien pāris treneru. Tagad solisti tiks meklēti, klausoties kori.

Katrā ziņā jebkādi mēģinājumi restrukturizēt sava sporta veida jaunatnes sistēmu ir apsveicami. Tiesa, šis projekts šoreiz attiecas uz tiem jauniešiem, kas florbolu spēlē jau gadiem un tajā kaut kādus rezultātus ir sasnieguši. Ko darīt tiem, kas grauztu grīdas dēļus, ja viņiem būtu tāda iespēja, bet iespējas nav? „Bieži vien trūcīgākie izrādās tie talantīgākie,” uzskata Pētersons. Viņš atklāj, ka nākamais lielais projekts ir florbola internāts. Tiesa, šobrīd viss ir idejas līmenī un gaidīta tiek arī valsts sporta internātu sistēmas koncepcija, kurai pavasara sauli vajadzētu ieraudzīt aprīlī.

Skaidrs ir viens – florbols ir gatavs strādāt citādāk. Vai labāk? To redzēsim ar laiku.