Snaiperis nevis šauj, bet meklē

Neziņa par nākotni diezin vai Aleksandru iepriecina. Viens pēc otra veras ciet spēlētāju pārēju logi, beidzas periodi, kad vēl var pieteikt jaunus futbolistus komandā. Tur, kur logi vēl ir vaļā, klubiem ar katru dienu ir arvien lielāka skaidrība par sastāva aprisēm, un vajadzības to papildināt strauji rūk. Un tas noteikti netuvina Čekulajevu daudz augstāka līmeņa čempionātam nekā Igaunijas meistarlīga. Saprotams, ka tur viņš atgriezties negrib. Vismaz tā viņš atzina sarunā ar SA+, bet diezin vai viņam vairs palikušas plašas izvēles iespējas. Ja runājam par Eiropu, droši vien vēl var turpināt skatīties Polijas, Ungārijas un citu tā reģiona valstu virzienā. Tiesa, runa droši vien būs par tabulas lejasgala klubiem. Nevar izslēgt, ka šobrīd skatiens jau pavērsts uz pavisam citu pusi - Āziju. Azerbaidžāna, Kazahstāna vai varbūt Uzbekistāna?

Lai kur arī Čekulajevs nonāks, domāju, ka ar iznākumu viņš drīzāk būs neapmierināts nekā otrādi. Gluži loģiski, ka pēc iespaidīgā Igaunijas rekorda labojuma viņš gaidīja "siltāku" vietiņu karjeras turpināšanai. Un nevar teikt, ka nebija tādas iespējas. Pats futbolists neslēpa, ka bez liekām pārbaudēm galdā gatavs likt līgumu bija kāds Vācijas 3. bundeslīgas klubs. Jā, trešā līga daudzu acīs droši vien nekotējas, bet patiesībā tas nebūt nav peļams līmenis un tādam futbolistam kā Čekulajevs tas noteikti būtu solis uz priekšu gan finansiālā, gan futbola kvalitātes ziņā, sākot ar infrastruktūru un beidzot ar profesionāli organizētu komandas ikdienas darbu. Tas viss būtu, ja viņa aģents sarunā ar klubu būtu vienojies par finansiālajiem noteikumiem. Tad Aleksandra ikdiena jau tikšķētu pēc vācu pulksteņa, bet nekā.

Futbols ir bizness. Nopelnīt grib visi. Arī aģenti. Cik nopratu pēc sarunas ar Čekulajevu, tas viņam līdz šim bijis diezgan liels klupšanas akmens, lai arī bija gaidīts pretējais, jo horvāts Franjo Vraņkovičs taču esot aģents ar vārdu FIFA sarakstos šo uzvārdu neatradu; acīmredzot kārtējā futbola aģentūra. Teikšu godīgi, aģentu hierarhiju es nepārzinu, bet tad, kad Čekulajevs vienojās ar Vraņkoviču par sadarbību, tika ziņots, ka horvāts sastrādājies ar tādiem meistariem kā Jaja Turē, Gaels Klišī, Emanuels Ebuē, Edens Azārs un Benuā Šeirū.

Taču droši vien arī uz sadarbību ar atzītu aģentu var skatīties dažādi. No vienas puses, tas nozīmē labus kontaktus, un, iespējams, tieši tādēļ Čekulajevam pavērās iespēja atrādīties Vācijas 2. bundeslīgas klubā "Duisburg". Bet, no otras puses, horvātam ir daudz "dārgāki" klienti, par kuriem allaž būs jāparūpējas vispirms. Čekulajevs šajā prioritāšu sarakstā droši vien ir pašā apakšgalā. Varbūt arī pašiem futbolistiem tomēr der padomāt vienu gājienu uz priekšu - kā šahā. Raugi, līgumu ar aģentu parakstīt tikai tad, kad viņš ir atradis darbu. Futbolistam, kura galvenais darbs ir spēlēt, protams, nav viegli bezdarbnieka pozīcijā. No vienas puses, bez aģenta esi kā bez rokām, no otras - tiklīdz esi vienojies, ka viņš būs darba meklētājs, vairs neesi vienīgais situācijas noteicējs.

Skaidrs, ka uz Čekulajeva situāciju ir jāskatās daudz plašāk. Noteikti ir jārunā arī par Igaunijas čempionāta kvalitātēm, par tā prestižu plašākā mērogā. Ne par velti Madrides "Real" galvenais treneris Žozē Morinju tikai pasmējās, kad preses konferencē runāja par "Zelta futbola zābaku", kur tabulā blakus bija pasaules superzvaigzne Krištianu Ronaldu un mūsu Aleksandrs Čekulajevs. Katrs pats sev var uzdot jautājumu - kāpēc Igaunijas čempionāta rezultatīvākais futbolists nevis nopietni gatavojas sezonai kādas komandas sastāvā, bet uztur sevi formā, dzenājot bumbu Rīgas telpu futbola čempionātā?

Pēdējo reizi ar Aleksandru sazinājos pirms divām nedēļām. Toreiz viņš sacīja, ka tikšot pieliktas visas pūles, lai pēc divām nedēļām tomēr tiktu skaidrībā par nākamo darba vietu. Divas nedēļas ir aiztecējušas, tā kā drīz varētu būt zināms, kur Čekulajevs spēlēs (šaus?) šogad!

PS. Čekulajevam var atrast vēl vienu bēdu brāli, kurš pērn spīdēja nacionālajā čempionātā. Tas ir pussargs Oļegs Laizāns, kurš pēdējā laikā atkal figurē FK "Ventspils" apcirkņos. Tas mudina domāt, ka runas par futbola kvalitātes krišanos Baltijas valstīs nav pārspīlētas. Eiropā par to acīmredzot ir līdzīgs viedoklis ar visām no tā izrietošajām sekām...

Bet, lai jums sirds būtu pavisam mierīga, nosaukšu dažus meistarus, kuri šobrīd ir bezdarbnieki līdzīgi kā Čekulajevs. Raugi, tie ir Aleksandrs Gļebs, Franko Kostanco, Mahamadū Diarrā, Guti, Ričards Kingsons, Maniše...