Pirms 10 gadiem. Par to, kā latvieši francūžiem atdevās un Olijars paskaidrojumu rakstīja...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 295 (2001. gada 23.–29. jūlijs)

Ir jāzina, kam un kad atdoties, turklāt tas jāmāk izdarīt

Rīgā svaigi bija beidzies 2001. gada Eiropas čempionāts kadetiem, kurā Latvija palika astotajā vietā. Sākumā gan gāja krietni labāk, un ambīcijas auga augumā...

Čempionātu Latvijas izlase iesāka ar trijām uzvarām trijās dienās pēc kārtas. Krita Horvātija, Izraēla un Grieķija. Jau priekšlaicīgi bija nodrošināta vieta ceturtdaļfinālā. Taču, iespējams, tas arī izspēlēja ļaunu joku ar jaunajiem Latvijas basketbolistiem. Pirmajās trīs spēlēs kadeti laukumā rādīja Latvijas basketbolam neraksturīgi stabilu un šim vecumam neatbilstīgu nervu stiprumu, turklāt horvāti un grieķi tika pieskaitīti čempionāta favorītu pulkam. Latvijas izpildījumā redzējām basketbolu, ko Eiropā piekopj jau sen, ne tradicionālo skriešanu un mešanu. Piedevām vienu no retajām reizēm arī "garais gals" izskatījās diezgan iespaidīgs parādītajā spēles kvalitātē. Biedriņš un Bērziņš bija vienkārši neapturami – pret Grieķiju izmisumā tika iedzīts arī 2,06 m garais vēlākais „Baby Shack” Šorcanitis, kurš nopelnīja piecas personiskās piezīmes. Savukārt aizsardzībā viņu „sita” Valaks un Šurkus, bet sodi grieķim nekrita. Uzbrukumā trīs dienas pēc kārtas "spīdēja" centrs Biedriņš, un ne velti viņš ilgu laiku bija čempionāta rezultatīvākais spēlētājs. Trijos mačos viņa vidējais rādītājs bija 26 gūtie punkti, un viņš bija labāko trijniekā cīņā par atlēkušajām bumbām.

Un tad... Atcerēsimies ķibeles Sporta pilī, kur smacīgs gaiss, slidena grīda, slikta ventilācija un sabojājies tablo lika pārvākties uz mazietilpīgo Hanzas vidusskolas sporta zāli. Sekoja neveiksme pret krieviem (Bērziņam ar Biedriņu divatā tikai divpadsmit punktu), un sākās trīspunktnieku kanonāde. Pēdējā kārtā Latvija tikās ar Franciju, un abu izlašu treneri jau savlaicīgi varēja izskaitļot nākamos pretiniekus. Neviens negribēja uztrāpīt uz Lietuvu, bet vēlējās tikties ar Spāniju... Ceļš pretī Spānijai abām izlasēm tika bruģēts caur... zaudējumu. Tad nu abas izlases ar to arī nodarbojās. Gluži savā grozā bumbu nemeta, taču šodien par tādu spēli sāktu interesēties totalizatoru likmju veidotāji. Turklāt spēli tiešraidē translēja televīzijā... Vienubrīd virs abu izlašu galvām tika pakarināts pat diskvalifikācijas paziņojums.

”SA+” atkāpe: Pēdējā laikā mūsējiem sporta spēlēs nevienā sporta veidā īpaši labi šī padošanās nav izdevusies... Varbūt nav lemts? Varbūt neesam tik lieli aktieri? Komandas abas saņēma to, ko ar šādu spēli bija nopelnījušas – zaudējumu ceturtdaļfinālā. Starp citu, „teātris” beidzās Latvijai par sliktu – ar 56:43 Latvija uzvarēja Franciju... Un vēlāk zaudēja arī Lietuvai, vēlreiz Grieķijai un Turcijai, izcīnot 8. vietu.

Olijars pēta procedūru

Kad analīzēs uzrādās aizliegtā viela nandrolons, citiem vārdiem sakot, - dopings, katrs pavediens uz attaisnošanu ir labs. Un barjersprinteris Staņislavs Olijars ķērās pie burta un rakstīja paskaidrojuma vēstuli LVS valdes locekļiem”...

Tikai fragmenti šoreiz var nedot pilnīgu iespaidu par notikušo. Tāpēc publicējam visu vēstuli ar Lienes Kozlovskas komentāriem.

„LVS valdes locekļiem
Nr. 1
2001. gada 31. maijā, izejot dopingtesta nodošanas procedūru, tika pieļauti šādi, kā es uzskatu, pārkāpumi no organizatoru puses.

1. Nebija iepriekš paziņots un saskaņots ar mani proves ņemšanas laiks un vieta.

2. Mani LOV iemānīja viltus ceļā, aizbildinoties ar jaunu finansiālo noteikumu apspriešanu. Kad es ierados, A. Konrāds paziņoja, ka mēs (sportisti) šeit atrodamies tāpēc, lai izietu dopingtesta procedūru, un izteica nožēlu par to, ka viņiem (LOV) ar šādu viltus paņēmienu nācās mūs (LOV sportistus) iemānīt. Starp klātesošajiem sportistiem bija tikai daļa no LOV pārstāvjiem. Tāpat par šo procedūru nebija paziņots manam ārstam no LOV, kā arī trenerim un menedžerei, kas ir kompetenta ar dopinga kontroli saistītajos jautājumos.
Latvijas Antidopinga komisijas vadītāja Liene Kozlovska: - Sportistiem ir līgumi ar Olimpisko vienību par dopinga noteikumu ievērošanu. Par ievilināšanu var runāt tikai netieši, jo dopinga kontrole pie sportista drīkst ierasties jebkurā laikā. Kaut vai naktī.

3. Nebija piedāvātas atsevišķas pudeles ar ūdeni. Daktere M. Noveičuka norādīja uz ūdens trauku, kurš jau bija atvērts kopējai lietošanai. Tāpat tika piedāvāts augļu koncentrāts un "Isostar", kuri visas procedūras laikā uz sekretāra galda atradās atvērtā veidā. Pēc IAAF rekomendācijas (Procedural Guidelines for Doping Control), dzērieniem ir jābūt aizvērtiem fabrikā (In factory closed containers). Es sev nepieprasīju atsevišķas pudeles, jo, manuprāt, visi sportisti bija vienlīdzīgos apstākļos un es nepieļāvu domu par provokācijas (podlog) iespēju.
L.K.: - Mēs vadāmies pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas noteikumiem, kuros šāda punkta vai norādījumu par aiztaisītām pudelēm nav. Tas ir attiecināms tikai uz dopinga kontroli sacīkšu laikā, kad noteikumi ir striktāki.

4. Procedūras laikā trauks ar ūdeni atradās 2-3 metru attālumā no ieejas durvīm, kuras nebija aizvērtas. Tādējādi tas bija brīvi pieejams nepiederošiem cilvēkiem. Kas patiesībā arī notika - šajā telpā atradās sportisti, LOV darbinieki un cilvēki, kurus es personīgi nepazīstu. Tradicionāli dopingtesta telpā atrodas ārsts un viņa asistents.
L.K.: - Šo situāciju nekomentēšu, jo tad ir jāsasauc visi cilvēki, kas šajā laikā tur atradās, un katrs atsevišķi jānopratina.

5. Analīžu nodošanas procedūras laikā asistēja cilvēki, kuriem, pēc manām domām, nebija tiesību to darīt. Tostarp LOV direktors A. Konrāds. Man asistēja cilvēks, kuru es pirmo reizi redzēju un nezinu, kādu amatu viņš ieņem.
L.K.: - Kā gan varēja būt citādāk, ja vienlaicīgi analīzes nodeva 14 sportistu, no kuriem dažiem līdzi bija atbraukuši arī treneri! Tās ir viņa domas. Dopinga kontroli vadīja kontrolieris, kuram ir tiesības izvēlēties asistentus. Un sportistam šajā sakarā nav nekādas teikšanas. Vai tad, nododot dopinga analīzes starptautiskajās sacīkstēs, viņš pazīst cilvēkus, kas veic šo procedūru?

6. Antidopinga komisijas pārstāve L. Kozlovska visu laiku atradās telpā ar dokumentāciju un traukiem analīžu saņemšanai un kontrolēja tikai šo procedūru.
L.K.: - Protams, kas tad man cits bija jādara! Tā tas ir paredzēts noteikumos, kad vienā telpā sportisti dzer un gaida, otrajā nodod, bet trešajā atdod analīžu paraugus. Es atrados savā vietā, bet ar pārējo nodarbojās cilvēki, kas man palīdzēja un kuriem esmu uzticējusies.

7. Plastikāta trauku analīžu nodošanai man rokās iedeva M. Noveičuka. Tradicionāli sportistiem tiek dota iespēja izvēlēties gan plastikāta, gan stikla traukus (IAAF procedural guidelines for doping control "Collecting the sample" 3.13).
L.K.: - Nav komentāru, jo neatceros šādu situāciju. Visiem sportistiem tika dota iespēja izvēlēties. Staņislavs dopinga procedūru ļoti labi zina, un, ja viņam bija kādas pretenzijas, tad viņš varēja ņemt nevis šo trauku, bet gan palūgt citu. Man līdzi bija kaste ar kādiem 100 trauciņiem.

8. Kad es no sportistiem paliku pēdējais, tika apmainīts trauks ar dzeramo ūdeni. Tas tika izdarīts, kad es biju izgājis no telpas. Tā liecinieks (A. Fadejevs) atzīst, ka, iespējams, es biju vienīgais, kas dzēra no šā trauka. Ceru, ka vēl bija liecinieki, tostarp cilvēks, kurš deva komandu nomainīt ūdeni.

Nr. 2
Tāpat lūdzu ņemt vērā manu seno konfliktu ar LOV dakteri M. Noveičuku, kas sākās vēl 1997. gadā.

1. Kad es pie viņas vērsos pēc profesionālas palīdzības (problēmas ar saitēm) viņa atteica, apsūdzot mani, ka šo problēmu iemesls ir anabolisko steroīdu lietošana.

2. 1999. gada augustā es LOV saņēmu preparātu DHEA (dehydroepitestosteron), kurš bija aizliegts IAAF. Konsultējoties ar L. Kozlovsku, viņa paskaidroja, ka šis preparāts ir aizliegts no 1999. gada 1. janvāra, un LOV daktere to nevarēja nezināt. Un uz jautājumu, vai tas izskatās pēc provokācijas (podlog), viņa atbildēja apstiprinoši. Šis fakts apstiprina iespējamu neprofesionālu pieeju darbam un tiešajiem pienākumiem.
L. K.: - Par šo preparātu un konkrētu gadījumu neatceros!

3. 2000. gadā, kad mans dakteris bija izbraucis, es pie Marutas vērsos pēc ekstrēmas profesionālas palīdzības saistībā ar angīnu. Viņa man atteica gan palīdzību, gan zāles un teica, ka man ir savs ārsts.

4. Bieži man tika atteikta čeku par medikamentiem apmaksa, atsaucoties uz ilguma termiņiem.

5. Ne vienu reizi vien 2001. gadā R. Osipenko, kuru norīkoja par manu dakteri, man nodeva draudus no M. Noveičukas par to, ka viņa mani noķers aizliegto preparātu lietošanā.

Nr. 3
Es esmu pasaules klases atlēts un atrodos starp 20 labākajiem pasaules barjeristiem. Es atrodos IAAF Elite Group un pakļaujos IAAF prasībām par dopinga testu iziešanu - gan ārpussacīkšu, gan sacīkšu -, kurus kopš 1999. gada nododu regulāri pēc pirmā IAAF pieprasījuma. Praktiski tas ir gandrīz katru sagatavošanās posma mēnesi. Pievienoju testu kopijas. Analizējot tās, kompetents cilvēks var izslēgt pašu faktu par anabolisko stereoīdu lietošanu.

Man bija iepriekšējs ielūgums uz starptautiskajām sacīkstēm 27. maijā Jūdžinā (ASV), mans menedžeris ar organizatoriem un firmu "Nike" aprunāja piedalīšanās noteikumus, un bija 90% iespējamība, kas es tur startēšu. Pēc pieprasījuma to varēšu pierādīt. Taču sakarā ar dažām veselības problēmām un man tuvu cilvēku nelaimi pēc divdesmitajiem maija datumiem man atļāva tur nestartēt.

Šo pašu iemeslu dēļ es atcēlu treniņnometni un sacīkstes Grieķijā 2. jūnijā. Pirmais starts man bija 9. jūnijā Turīnā (Itālija), kur uzvarēju, Eiropas kausā 22. jūnijā, 29. jūnijā Romā, nemaz nenojaušot, ka 31. maijā Rīgā bija izdarīta provokācija (padlog), un es riskēju tikt testēts IAAF.

Pēc pēdējiem rādītājiem, daudzi sportisti ir cietuši no ēdienu piedevām, kas satur nandrolonu. Es no savas ēdienkartes esmu izslēdzis visas ēdienu piedevas. Turklāt, ņemot vērā iepriekšminētos faktus, ir jābūt absolūtam idiotam, lai lietotu nandrolonu maijā. Tāpēc es ar 100% pārliecību paziņoju, ka līdz tai minūtei, kad ienācu LOV mītnē, manā organismā augstākminētā preparāta nebija.

Un pēdējais, kas varbūt jūs pārliecinās par manu nevainību. Ja es apzinātos kādu grēku vai pat šaubītos, tad es būtu varējis piezvanīt trenerim un palūgt viņu piedalīties dopinga testā. Vai arī nemaz neparakstītu papīrus un aizietu, nenodevis dopinga testu. Riskējot zaudēt tikai LOV finansējumu.

Nr. 4
Manuprāt, pēc 31. maija dopinga kontroles LOV tika pieļauti šādi procedūras pārkāpumi.

1. Ne federācijai, ne sportistam, ne trenerim netika paziņots par analīžu rezultātiem.

2. Dakterim Osipenko tika liegta iespēja iepazīties ar laboratorijas rādītājiem.

3. Informācijai ir jābūt konfidenciālai līdz tam brīdim, kamēr federācija sportistu nav atzinusi par vainīgu.

4. Vieglatlētikas savienībai par analīžu rezultātiem netika ziņots noteiktajā laikā un tik ātri, cik vien tas bija iespējams (IAAF G-L for doping control. Communication of results 2.50).

5. Paša dopinga testa procedūru veica ārsts, uz kuru krīt dopinga ēna.
L.K.: - Nekomentēšu. Es vadīju dopinga kontroli. Maruta Noveičuka kaut kur koridorā runājās ar sportistiem, un viņai tiešas saistības ar pašu analīžu nodošanu nav. Tāpēc, ka, pirmkārt, sportists pats urinē trauciņā, otrkārt, pats visu salej pa pudelītēm. Tāpēc starp analīžu rezultātiem un kādu cilvēku no malas saistības nevar būt.”

”SA+” atkāpe: Ir reti tie gadījumi, kad sportists tiešām nav vainīgs dopinga lietošanā. No otras puses, ja ir priekšā uzrakstīta procedūra, kā jānotiek analīžu nodošanai, grēks ir to neievērot...

Otersons par čempionātu un Biedriņu

Patīkamus mirkļus sagādājušās Latvijas basketbola kadetu izlases galvenais treneris Raivo Otersons dienu pirms ceturtdaļfināla mača ar Lietuvu, kurā latvieši zaudēja, dalījās pārdomās par veiksmīgā snieguma iemesliem.

„- Ir ieguldīts ļoti liels darbs, sevišķi jau psiholoģiskajā aspektā, veidojot mikroklimatu komandā. .. Sākumā bija dažādi pārkāpumi, kuri tika piedoti, un pēc tam bija pārrunas ar katru individuāli un arī ar visu komandu kopā. .. Daudz palīdzēja tas, ka nebija daudz lieku spēļu pirms turnīra, kur varēja izšķērdēt spēkus. Mēs gaidījām labu spēli, jo puikas tai bija gatavi, taču tāpat viss izdevās daudz veiksmīgāk nekā cerēts. Varbūt arī gaidījām, ka pretinieki būs mazliet spēcīgāki, jo viņi tomēr dažās spēlēs "noplīsa" un, iespējams, pret mums neaizvadīja savas labākās spēles. .. Mani pārsteidza puiku spēja koncentrēties un tas, ka gan sākumsastāva spēlētāji, gan rezervisti par vismaz desmit procentiem pārsniedza savas spējas. .. Es domāju, ka "garais gals" spēja stāvēt pretī spēcīgajiem sāncenšiem tikai, pateicoties pagājušajai sezonai starp vīriem. Tajā pašā laikā nākamajā gadā tādam Biedriņam nemaz nebūtu jāspēlē LBAAL, jo viņš it kā ir pacēlies, panācis lēcienu savā meistarībā un tagad lielāku uzmanību vajadzētu pievērst muguras un stājas uzlabošanai. ..

Pirms spēles ar Franciju bija plānots, ka Biedriņa minūtes laukumā tiks samazinātas, bet tas bija tikai viens cilvēks, jo pārējie bija gatavi spēlēt. Mēs viennozīmīgi gājām spēlēt par uzvaru. Loģiski, man zemapziņā nebija domas viņus maksimāli aktivizēt un likt visiem spēkiem cīnīties par uzvaru, taču, tā kā mēs apzinājāmies, ka tā tomēr bija spēle savā laukumā, turklāt tika translēta televīzijā, puikas arī spēlēja. Varbūt bija mazliet vairāk maiņu, jo pēc pirmajām četrām spēlēm mazliet vairāk nekā pārējie bija saguruši Gailītis un Šlesers, viņi vairs nebija tik ātri kā sākumā, taču francūžu darbība... .. Pirms spēles es to nebiju iedomājies un arī mums pašiem nebija domas atdot spēli. .. Bet tāda francūžu darbība izjauca visu spēli, bērni apjuka un minūtes pārtraukumos sāka prasīt, vai pretinieks tagad nesāks mest iekšā savā grozā. .. Sākumā .. francūži aizsardzībā it kā skraidīja, taču uzbrukumā viņi sešas minūtes meta autā bumbas, pat nemeta pa grozu. Tajā brīdī puikas arī saprata un apstājās. Nezinu, varbūt man vajadzēja viņus aktivizēt un sagādāt viņiem sagrāvi. ..

- Ko tev un Francijas trenerim teica tiesnesis, kad viņš jūs izsauca uz pārrunām?
- Viņš teica, ka jāspēlē, jo tā ir necieņa pret tiesnešiem un skatītājiem. Teorētiski par šādu gadījumu ir iespējams kaut kāds sods, bet tajā pašā laikā sports ir sports un, ja tu esi vinnējis, tad nav svarīgi, kādā veidā. Vienīgi žēl, ka tas viss tika rādīts televīzijā. Mēs pirms šā turnīra bijām daudz runājuši ar spēlētājiem, gatavojuši viņus dažādām spēlēs situācijām, prognozējuši notikumu gaitu, bet šāds gadījums mums nebija plānots un mēs tam nebijām gatavi. .. Pretinieku treneris pēc spēles man apmierināts piemiedza ar aci, likdams manīt, ka ir mani "apčakarējis". .. Man pirms tam preses konferencēs pārmeta, kad laukumā nav palaists šis, maz minūšu ir Šurkum un maz minūšu ir tam, bet tagad, kad es viņus palaižu vienīgajā spēlē, kurā neko nevajag, atkal pārmet, ka gribēju atdot uzvaru.”

Nevarēja Otersonam neuzdot jautājumu arī par komandas centra spēlētāju Andri Biedriņu.
„- Jā, šajā čempionātā daudzi aģenti viņu noskatīja. .. Biedriņš līdz šim ir attīstījies ļoti strauji, un, piemēram, viņš īsā laikā ir izaudzis par sešiem septiņiem centimetriem. Taču .. viņam vēl ir ļoti daudz jāstrādā. .. Ja viņš pats izmantos iespējas un izdarīs nākotnē visu, kas jāizdara, sevišķi jau turpmākajos divos trijos gados, tad Andris varētu tikt augstu. Bet Biedriņš vēl ir jauns, jo viņam pirms diviem mēnešiem palika tikai 15 gadu, un priekšā ir meiteņu un alkohola laiks. .. Vēl jau priekšā agresīvāks aģentu laiks, un šobrīd mēs aģentus pie viņa nelaidām, taču nākotnē viss jau būs Andra ziņā.”

”SA+” atkāpe: Pat nav, ko daudz piebilst. Sporta skolās nemāca, kas jādara, kad pretinieki „atdodas”. Un arī Biedriņam viss vēl bija priekšā...

Pārējās tēmas

Futbols. Futbola klubs "Ventspils" aizvada vienu no savām veiksmīgākajām sezonām Latvijas čempionātā, gūstot piekto uzvaru pēc kārtas! Toties "Skonto" futbolisti Čempionu līgas kvalifikācijas pirmās kārtas atbildes mačā pēc uzvaras viesos ar 6:1 (komandas rekords Eirokausos viesos) savā laukumā „uzdāvināja” Luksemburgas "F'91 Dudelange" vīriem pirmo uzvaru Eiropas kausos (1:0)...

Basketbols. Latvijas vīriešu izlase, gatavojoties Eiropas čempionāta finālturnīram, pārbaudes turnīrā Ēģiptē četrreiz uzvarēja un zaudēja Ukrainas izlasei. Tikmēr Rīgā palikušais saspēles vadītājs Raimonds Miglinieks parakstījis līgumu ar Maskavas CSKA. „SA” noslēdza Ainara Bagatska bakalaura darba fragmentu publicēšanu ar šādiem Latvijas izlases galvenā trenera secinājumiem: kā mīnuss ir, viņaprāt, pārliekie spēka treniņi; ASV jaunieši vairāk trenējas un mazāk spēlē nekā Eiropā; ASV ir vēla specializācija, izvēli par labu konkrētam sporta veidam bērns parasti izdara 12-15 gadu vecumā, Francijā un Latvijā – apmēram 10 gadu vecumā (tāpēc diezgan daudz spēlētāju jauniešu vecumā pārtrauc treniņus); materiālo apstākļu un valodas zināšanu trūkuma dēļ treneriem nav iespēju sekot līdzi jaunākajiem zinātnes sasniegumiem basketbolā, kā arī piedalīties basketbola klīnikās ārzemēs; Latvijā pienācīga vērība netiek piegriezta psiholoģiskajai sagatavotībai un Latvijā nav individualizācijas principa, izstrādājot speciālas programmas katram jaunietim ar vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības vingrinājumiem, kā arī basketbola tehnikas elementiem un ieteikumiem attīstībai. Kaspars Kambala pēc tam, kad viņu neviena no komandām neizvēlējās NBA draftā, mērķējot uz Memfisas „Grizlies” vienību, piedalījās kluba treniņnometnē (11 vidū no 18 iekļuva nākamajā kārtā), tad no 25 dalībnieku vidus īpašā debitantu treniņnometnē septiņu skaitā, kas izcīnīja tiesības piedalīties „Grizlies” sastāvā Dienvidkalifornijas profesionālajā vasaras līgā Longbīčā. Sekmes? Sešās spēlēs 59 punkti un 31 atlēkusī bumba.

Citi sporta veidi. Kanoe airētājs Jefimijs Klementjevs Eiropas čempionātā 1000 m distancē izcīnīja ceturto vietu, tostarp viņa jaunais kolēģis limbažnieks Vladimirs Sičevskis Pasaules kausa kopvērtējumā sasniedzis augsto piekto rezultātu. Atis Vaisjūns un Jānis Karlivāns grib pierādīt, ka Latvijas vieglatlētikā atdzimst desmitcīņas tradīcijas - Eiropas junioru čempionātā izcīnīja attiecīgi trešo un ceturto vietu. Kontinenta meistarsacīkšu sudrabu un bronzu nopelnījuši mūsu vienīgie trekisti - Ainārs Ķiksis un Viesturs Bērziņš, kuri par to parūpējās sprinta daudzcīņā. Septiņpadsmit gadu vecais golfa spēlētājs Kārlis Cīrulis kļuvis par pirmo Latvijā dzimušo golferi, kas 18 bedrītes (Jaunmārupes golfa laukumā) veicis ar 70 sitieniem (rekords!). Serģis un Rasmanis kārtējā pasaules čempionāta posmā motokrosā Čehijā pārliecinoši uzvarējuši abos braucienos. Modernās pieccīņas meistare Jeļena Rubļevska, kura pēc trim disciplīnām pasaules čempionātā bija otrā, niķīga zirga dēļ samierinājās ar devīto vietu. Vieglatlētei Jeļenai Prokopčukai slimības dēļ (hronisks bronhīts) jāizlaiž pasaules vieglatlētikas čempionāts tāpat kā barjeristam Staņislavam Olijaram, "pateicoties" iekļūšanai dopinga skandālā.