Vecu buku neizmācīsi...

Katram no mums ir savi ieradumi, un tādi ir arī valstsvienības vecākajam trenerim Aleksandram Starkovam. Ja padomju laikā filmas iedalīja labās, sliktās un indiešu, tad viens no treneru iedalījumiem varētu būt šāds – konservatīvi, ļoti konservatīvi un pārējie. Starkovs noteikti minams pie otrajiem. Vai tas ir slikti? Kā to lai ņem.

Šogad izlasei maija beigās un jūnija sākumā sanākušas trīs spēles. Kopsaucēja atrašanai pirms pēdējās no tām (ar Bosniju un Hercegovinu) pašā laikā. Uz pirmo maču pret Kataru, kas nenotika oficiālajā izlašu logā, nevarēja tikt arī daļa pieredzējušo Latvijas izlases spēlētāju. Vēl kādam sanāca logs starp sezonām atpūtai. Tā nu vienīgais nominālais uzbrucējs sanāca 18 gadus vecais Valērijs Šabala, bet bez spēlēm izlasē bija vēl trīs futbolisti. No viņiem laukumā netika tikai vārtsargs Artūrs Vaičulis. Nākamajā mačā pret turkiem Šabala vairs nebija vienīgais uzbrucējs (arī Edgars Gauračs), bet bez viņa no debitantiem sastāvā vēl bija palicis Gabovs. Iznākot otrajā puslaikā uz maiņu, Šabala guva divus vārtus un panāca neizšķirtu pret Turciju, otrajā spēlē izlasē iesitot vairāk golu nekā to visā savā valstsvienības karjerā iespējis Artjoms Rudņevs! Arī nākamajā mačā Latvijas čempionātā Valērijs tika pie diviem gūtajiem vārtiem, ar septiņiem astoņās spēlēs nostājoties Latvijas meistarsacīkšu rezultatīvāko spēlētāju saraksta galvgalī. Kā jūs domājat, kad Šabala aizvadīs nākamo maču izlases rindās? Droši vien pārbaudes spēlē pret Igauniju augustā.

Un kāpēc tas nevarētu notikt jau rīt mačā ar Bosniju un Hercegovinu? Atbildi skatieties pirmajā rindkopā! Starkovs dod priekšroku pieredzei un gadu skaitam, pārējiem atvēlot vietu izlasē pārbaudes spēlēs. Ja nu visi striķi trūkst, pat spēlētāji maina savas ierastās pozīcijas pret citām, bet jaunie labākajā gadījumā sēž uz beņķīša un trenējas kopā ar, Starkovaprāt, labākajiem. Jaunajam ir jābūt divas galvastiesas labākam par veco vai vecajam jānogāž ļoti lieli podi, vai jānotraumējas, lai jaunais tiktu sastāvā.

Var jau saprast arī Starkovu – rezultātu prasīs no viņa un prasīs arī viņa atlūgumu, ja nu kas, bet uz jautājumu, vai jaunais talants nenospēlētu labāk, varētu dzirdēt apmēram tādu atbildi – pierādiet, ka viņš ir labāks! Turklāt Starkovam nav tālu jāmeklē piemēri, kad agra uzaicināšana negarantē labu sniegumu izlasē. Piemēram, 17 gadu vecumā izlasē 2010. gada jūnijā debitēja Deniss Rakels. Toreiz divi mači bez goliem, un vairāk spēļu viņam izlasē šobrīd nav. Artūrs Karašausks debitēja lielajā valstsvienībā 18 gados tāpat kā Šabala, bet tad saslima ar zvaigznīšu ligu... Jā, 19 gados izlasē debitēja Marians Pahars (tad Starkovs vēl bija tikai vecākā trenera palīgs), kurš par stabilu pamatsastāva spēlētāju kļuva gadus divus vēlāk, un arī rītdienas mačam pieteiktais Māris Verpakovskis, kura potenciālu saskatīja gruzīnu speciālists Revazs Dzodzuašvili, debiju Mārim sagādādams oficiālā Eiropas čempionāta atlases mačā Atēnās pret Grieķiju. Dzodzuašvili nekļūdījās, Māris guva vārtus, palīdzot svinēt uzvaru ar 2:1, un šobrīd Verpakovskis ir visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases futbolists.

Šobrīd Latvijas izlase FIFA rangā ieņem zemāko vietu (119.), kādu jelkad ir ieņēmusi. Varētu likties, ka pienācis īstais brīdis eksperimentiem, jo daudz sliktāk būt jau vairs nevar. Kam jānotiek, lai Starkovs jaunu uzbrucēju (piemēram, Šabalu, par kuru šā brīža izlases sastāvā vārtus vairāk guvuši vien pieci futbolisti) sāktu regulāri aicināt uz valstsvienību un uzticētu vietu sastāvā svarīgās spēlēs, kā savulaik Dzodzuašvili uzticējās Verpakovskim, vai jauns spēlētājs iekarotu izlasi?

Pirmkārt, jaunie var tikt sastāvā, ja nav, kas spēlē, kā tas bija mačā ar Kataru.

Otrkārt, pilnā sparā jānotiek paaudžu maiņai, kad labo, veco un pieredzējušo vienkārši vairs nav, ir tikai vecie un pieredzējušie. Paaudžu maiņa šobrīd ir pilnā sparā, un izkarot vietu sastāvā ir nesalīdzināmi vieglāk nekā, piemēram, 2004. gada Eiropas finālturnīra dalībnieces sastāvā.

Treškārt, Šabalas gadījumā jābūt akūtam attiecīgā ampluā spēlētāju trūkumam, kas liek trenerim paskatīties citos apcirkņos.

Ceturtkārt, kamēr futbolists regulāri negūst vārtus vismaz Polijas virslīgā, iespējas tikt izlases vienpadsmitniekā nav spīdošas.

Piektkārt, virs izlases vecākā trenera galvas nav jākarājas Damokla zobenam ar jautājumiem par iespēju zaudēt vecākā trenera amatu, kas oficiālajos mačos atņem jebkādu vēlmi eksperimentēt.

Un visbeidzot izlases vecākā trenera maiņa.

Kas atliek Šabalam&Co Latvijas līgā? Nesaslimt ar zvaigžņu slimību un sist, sist, sist. Vārtos.