Puče par padomju hokeju, Herberta Vasiļjeva kontraktu un dīvaino sporta spēļu rangu

moriss86, 2010-01-05 09:33, vakar, citēt
Sveiks Armand! Kā nesen noskatījos vecā Dinamo spēles 90. gadā pret Amerikas koledžu izlasi. Es saprotu, ka varbūt tas nebija tas spēcīgākais pretinieks, lai tās sastāvā spēlēja dažas nākotnes zvaigznes, bet jautājums pavisam savādāks.
1. Kā jūs domājat, vai mēs vēl kādreiz spēsim vērot tik skaistu hokeju, kā kādreiz spēlēja padomju komandas, jo manuprāt no tā hokeja stila vien tādas atraugas vien palikušas?
2. Vai tgad maz būtu iespējams spēlēt tāda stila hokeju, jo manuprāt (neesmu eksperts, bet parasts vērotājs) ļoti daudz, kas mūsdienās ir atkarīgs no pretinieku spēles izjaukšanas un salīdzinot ar tiem laikiem, laukumā tāda mīcīšanās vien ir? (lai neapvainojas tagadējie hokejisti, tas ir gaumes jautājums)

Rīgas „Dinamo” noteikti nevar ierindot starp tām padomju komandām, kas spēlēja skaisto hokeju. Mums nebija pirmklasīgi izpildītāji, ar ļoti retiem izņēmumiem, tāpat – spēles veids vairāk balstījās uz centību un pašatdevi laukumā, ko uzpotēja Viktors Tihonovs. Uz Ziemeļameriku parasti devās Rīgas „Dinamo” pastiprinātā versija – piemēram, ar Maskavas „Dinamo” vienu piecnieku, vai vairāk. PSRS hokejs nedrīkstēja sevi apkaunot pasaules priekšā. Tajā pašā laikā jāatceras, ka mēs bijām PSRS hokeja sistēmas augļi un, brīdī, kad nonācām pasaules apritē ar savu izlasi, tā patiešām uz citu fona (vāciešu, austriešu utml.) izskatījās labi un skaisti. Vai palikušas atraugas no padomju hokeja? Par atraugām tās nevar saukt, vienkārši – kārtība un sistēma ir mainījusies. Latvijas hokejs noteikt ir attālinājies no padomju mantojuma, jo iespējas neļauj piedāvāt šīs spēles attīstībā tādu pašu finanšu apjomu, savukārt pašu krievu lietas ietekmē brīvais tirgus. Talantu viņiem kā jūra, bet tagad vēl klāt nākušas reģionālās ambīcijas, jo, izrādās – Maskava vairs nav galvenais hokeja centrs valstī. KHL spēlē daudz leģionāru, arī viņi ietekmē hokeja tendences Krievijā, tāpat svarīgi paturēt prātā – līdz astoņdesmito gadu beigām krievu/padomju hokejs faktiski tika koncentrēts slēgtā zonā. Par NHL neviens neuzdrošinājās ne sapņot, ne ierunāties. Tagad jaunie dodas pāri okeānam jau padsmit gadu vecumā – arī tas ietekmē spēles rokrakstu, stilu. Hokejs noteikti ir palicis racionālāks, jo to diktē komercija. Proti, katrs grib uzvarēt, jo ar spalvām var dižoties.

iziii, 01:36, pirms 6 stundām, citēt
Sveiki Armand, ar prieku lasu Jūsu komentārus un vēlējos noskaidrot jūsu viedoklis sekojošajos jautājumos:
1.Kā Jūs vērtējat Ozoliņa lomu Dinamo? - ok OZO ir kapteinicis(un kapteiņa pienākumas man liekas veic labi ), bet vai no viņa tiešām vajadzētu prasīt lielu rezultivitāti? Vai tomeēr OZO viarāk, komandā ir kā - Klavīša vārdiem sakot - Stabilitātes garants? Un kā Jums liekas vai nav bīšķi pa daudz soda min?
2.Kā Jūs komentētu runas, par to ka Herberts Vasiļevs nākošgad varētu spēlēt Dinamo? Nu ja tomēr nē tad kāpēc? Un kad Herberts varētu pievienoties , jo ja paskatās tad no 7 leģionārime mums ir 4 centra uzbrucēji(Arnasons,Petrovickis,Karija,Iguldens), tātad pāšmāju centri ir vāji, tad kapēc DINAMO necīnās par vienu no Labākajiem centriem, kas nu mūsu hokeja "pasaulītē " ir? Vai tiešām Vasiļevs ir dārgāks par Arnasonu?
3 Par trenera maiņu Dinamo? Kādā no rakstiem Kreipāns vai Matulis (īsti neaceros) izteicās ka, Šuplers nākamgad nebūs pie DINAMO stūres. Daudzviet var lasīt, ka viņa vietā nāktu Znaroks/Vītoliņs cik tālu tādas runas ir nopietnas? Vai/cik ilgi Znarokam/Vītoliņam ir līgums ar MVD?
4. Un ja tiešām ar Šūpleru nākamgad nepagarina līgumu, cik lielas iespējas ir Ābolam kļūt par galveno trneneri? Un ka Jus vērtējat vai Ābols vispār tam jau ir gatavs?

1. Ozoliņa loma komandā ir lielāka nekā mēs redzam. Paši hokejisti to varēs labāk izstāstīt, jo Sandis ir atvedis ne tikai savu vārdu, bet arī pieredzi. Daudziem no dinamiešiem nākas atklāt līdz šim nezināmas hokeja nianses - tās atļaujas slīpēt līgā, kur pulcējas pasaules labākie hokejisti. Ozoliņš ir NHL produkts, ar visām no tā izrietošajām sekām. Kā uzbrūkošais aizsargs viņš tur pildīja konkrētus uzdevumus – kā prefekta skrūvīte, perfektā modelī. Varbūt tāpēc no viņa prasīt tādu pašu rezultativitāti kā NHL laikos, nav prātīgi – apkārt jābūt citām skrūvītēm ar līdzīgu spēles izpratni, talantu un domāšanu. Sandis nevis uztiepj savas iegribas, bet mēģina pielāgoties. Manuprāt, labāk nekā domājām.
2. Vasiļjevs ir Eiropas klases centrs. Jā, viņš patiešām saņem Vācijā vairāk nekā Rīgā pelna Arnasons. Vai Dinamo viņu var atļauties? Var, bet tad ir jāprasa komandas vadībai – kādi ir mērķi, kāds budžets utml. Vai viņš piekristu? Herberts ir profesionālis – hokejs ir viņa darbs.
3. Znarokam/Vītoliņam līgums ar MVD ir vēl uz vienu sezonu. Protams, ka līgumus mēdz ne tikai pagarināt, bet arī lauzt... Šupleram šī ir otrā un, visticamāk, pēdējā sezona kopā ar Dinamo. Komandā notiek procesi, kas neļauj iztēloties slovaku pie stūres vēl vienu gadu. Viņa vietā var nākt jebkurš, bet tas noteikti nebūs Artis Ābols.
4. Artis tagad gūst labu pieredzi un ilgtermiņā viņā redzu perfektu Latvijas izlases galveno treneri. Pagaidām – vajadzētu vēl pamīcīties pa klubu sistēmām.

vitamins69, 10:50, pirms 14 minūtēm, citēt
Sveiks, gribētu pajautāt, ko Tu darītu, tobiš varbūt Tev ir kāda laba koncepcija galvā, ja pēkšņi būtu LHF prezidents, lai sakārtotu lietas jauniešu hokejā un padarītu intriģējošāku un skatītājiem bagātāku vietējo čempionātu hokejā?
Jau iepriekš paldies par atbildi!

Mums kaut kā dīvaini sanācis, ka esam nepārtrauktā eksperimentu procesā. Tas nav slikti, jo esam izņēmušies ap visādām idejām, kuras it kā kopējot, tomēr vairumā gadījumā nav izrādījušās dzīvotspējīgas. Tomēr – tā ir informācija, kas paliek mūsu rīcībā, lai neizdarītu vēl kādu kļūdu nākotnē. Piramīdas virsotne ir Latvijas izlase un Rīgas Dinamo. Pamatā viss sistēmas resurss tiek virzīts jaunatnes un junioru hokeja attīstībai. Vecuma grupas jānosaka pa gadu kopām (piem. 8-10; 11-13; 14-16; -18).
Pieaugušo čempionāts – labākajā gadījumā, līdz 6 klubiem, taču tā nav federācijas prioritāte. Klubi var vienoties un veidot profesionālu līgu, ja nesanāk – lai būtu šajā vidē tukšums. Federācijai jāpanāk, lai valsts sniegtu atbalstu ekspluatācijas izmaksu sakarā ledus hallēm (energoresursi, gāze, ūdens), jo mākslīgais ledus ir dārgs prieks. Visam hokeja procesam jānotiek ap hallēm, kur tās ir izveidotas. Reģionu loma – nozīmīga. Latvija nav tik liela, lai mēs tikai Rīgu padarītu par hokeja ūdensgalvu, tādejādi tiktu loģiski sekots līdzi talantu resursiem.
Pagaidām liela loma ir Lipmana personiskajām iniciatīvām, kas nav slikti. Taču hokeja federācija tomēr ir klubu/organizāciju kopums, kur ikvienam ir iespēja iesaistīties tās darbā. Federācija – tas nav tikai Lipmans. Federācija ir visa hokeja sabiedrība. Pilnīgi noteikti – LHF ir jākļūst par RD akcionāru.

noslēpumainais, 09:45, pirms 3 stundām, citēt
Matulis jau izteica savas domas par Galviņa iespējām spēlēt/nespēlēt NHL. Kādas ir Tavas domas, vai ar sniegumu, ko Galviņš rāda pēdējo 2 mēnešu laikā (it sevišķi vakar), viņam ir cerības nonākt NHL skautu redzeslokā?

Katrs, kurš spēlē KHL un ir jaunāks par 25 gadiem, nonāk NHL skautu redzeslokā. To viņi ir sapratuši – daudzi krievi nemaz nelien ārā no savām migām, viņiem Krievijā ir labi, bet, uz ledus šie rāda brīnumus. Tad nu izlūki cenšas tikt pie šī medus poda. KHL varbūt organizatoriski vēl varētu pilnveidoties un pilnveidoties, arī no biznesa viedokļa raugoties – te vēl ir kur strādāt, taču sportiskajā ziņā tā ir nozīmīgs pasaules hokeja resurss. Līdz ar to – Galviņš ir pamanīts, šaubu nav. Vai viņš šobrīd var spēlēt NHL? Nevar. Vēl ir daudz jātrenējas un jāmācās šī spēle. Var redzēt, ka Guntis tīri labi vāc rezultativitātes punktus, kas atbilstoši viņu ieceltu uzbrūkošo aizsargu kārtā. Taču, ja mēs pavērojam, kā Galviņš veido vai piedalās uzbrukumā, tad te runa nav par aizsarga pieslēgšanos, bet gan – par uzbrukumu šī vārda klasiskajā izpratnē. Guntis burtiski raujas uz vārtiem, kas atsevišķos gadījumos nav slikti. Gribētos šajos reidos saskatīt kaut kādu mērķtiecību un izpratni par notiekošo laukumā, jo pārsvarā tās ir avantūras. Bet, ja tā padomā – Ozoliņš jau arī spēka gados bija riktīgs avantūrists. Tikai atšķirībā no Galviņa, vecajam vilkam bija vēl talants pielipis pie rokām, savukārt Guntim saspēļu izjūta jāslīpē. Ātras kājas vajadzētu papildināt ar domāšanas ātrumu.

NobodyIsPerfect, 15:31, pirms 12 minūtēm, citēt
Armand, Armand, Armand.. Biju domājis, ka tu esi daudz objektīvāks, bet izskatās, ka esmu kļūdijies. Es to saku saistībā ar tavu rakstu par populārākajiem sportistiem. Kā var pateikt, ka hokejs ir populārākais? Jo uz PČ brauc savi 4k atbalstītāji, jo uz Dinamo spēlēm nāk 10k līdzjutēji? Tie tiešām nav iemesli! Paskaties uz EČ basī. Mēs vienmēr esam kūļājušies pa sliktām vietām, mūsu izlasē ir skandāli, mēs nespējam uzvarēt praktiski nevienus, atskaitot lietuviešus un uz EČ aizbrauc savi 5k fani.. Nu, tas pats, kas hokejā, kur mums jau sen ir tradīcijas! Basketbols ir daudz populārāks un tas pats futbols varētu būt pat vienā līmenī ar hokeju.. Pieļauju, ka LMT Virslīgu apmeklē kādi 10% varbūt pat vēl mazāk īstie futbola fani. Un viņi tā vietā izvēlas citu valstu čempionātus. Es par šo interesi par ārvalstu līgām minu tādā sakarā, ka tu saki, ka motosports ir 3. populārākais Latvijā.Jautājums Tev - Vai patieso sporta veidu popularitāti neataino līgu apmeklētība???

Es nekad neesmu bijis objektīvs – tāds nevaru būt, jo rādu vai stāstu to, ko atļauj mans zināšanu, pieredzes un izpratnes kopums. Manas izvēles pamatā bija arī televīzijas reitings un reklāmas tirgus, bet – kas attiecas uz hokeju. Kamēr nebija „Dinamo” – basketbola līdzjutēji teica, ka hokejs ir tikai vienu reizi gadā. Tagad izrādās, ka hokejs tomēr ir biežāk. Atļaušos atgādināt, ka hokeja līdzjušanas „senās tradīcijas” mūslaiku Latvijā sākās tikai kopš 1997. gada pasaules čempionāta ("Dinamo" senās dienas atstāsim mierā). Savukārt basketbolā visus deviņdesmitos bija diezgan stabila un kvalitatīva līdzjutēju bāze, kas tagad diemžēl ir noplicināta. Vai kāds var man atgādināt, kad Arēnā Rīga basketbola dēļ bija izpārdotas visas biļetes? Latvijā patieso sporta veida popularitāti patiešām neattaino līgu apmeklētība, jo tajā pašā basketbolā pilnās tribīnes vairumā gadījumos nozīmē 500 cilvēku kopu, bet motokrosā tik daudz ļaužu stāv vienā trases līkumā (katru nedēļas nogali!). Tāpat kā reklāmas tirgus, kas arī seko līdzi auditorijas apjomiem – tur basketbols ar lielu piespiešanos var sevi iezīmēt, hokeju pārdot ir nesalīdzināmi vieglāk. Populārākais manā izpratnē vēl nenozīmē – cik tajā vakarā atnāca cilvēku uz sporta zāli vai arēnu.

rainmaker: Par rakstu "Hokejs – Nr1, Basketbols – kā šestjorka, Futbols – nekad..."
Vēstule saņemta 06.01.2010 15:34.
Labdien Armand!
Labs raksts par un ap sporta veidiem, bet bija nepatīkami lasīt dažas lietas. Pirmais, kas iekrita acīs bija par tenisu. Žēl, ka Jūs uzskatat, ka tikai un vienīgi Gulbja dēļ teniss turas starp populārākajiem. Liekas ka tenisā vienmēr pārākas bijušas dāmas-savulaika Neilande, bet tagad ļoti labu sniegumu rāda Sevastova. Vai nepastāv iespēja, ka Sevastova var pat tenisu padarīt populārāku kā Gulbis? Pat attceroties, ka Sevastova nenāk no naudas pārpilnas ģimenes un faktiski visu ir sasniegusi bez naudas maisa palīdzibas(iet runa par sākumposmu).
Otra lieta ir par basketbolu. Jūs tur salidzinājāt attalumu no hokeja par 70 metriem. Rodas jautājums tad par sieviešu izlases spēlēm! Vai tiešām ari viņu panākums nav pielīdzināms kaut kam augstākam? Olimpiskās spēles,4 vieta eiropas čempionātā un fantastiski pilnās tribīnes čempionātā tepat Latvijā.

Daļēji piekrītu par Sevastovas lomu tenisa popularizēšanā. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka, tāpat kā sieviešu teniss visā pasaulē, arī Latvijā tas neizraisa dižu ažiotāžu un - tas rada daudz mazāku interesi par tā paša Gulbja pirmās kārtas zaudējumiem. Sevastova tenisu Latvijā nevar padarīt populārāku kā to jau šobrīd spējis Ernests. Vienīgais „bet” – ja viņa pasaules rangā nokļūst pirmajā sešiniekā. Neilande Latvijas tenisā faktiski nebija - viņa tikai šeit ieprecējās, bet uz spēles attīstību kopumā viņas veiksmes stāsts neatstāja nekādu iespaidu, lai gan atzīstu – karjera spoža.
Par basketbolu - jā, sieviešu izlase izdarīja visu, kā nākas, varētu pat teikt - arī par večiem. Runa ir par sporta veidu kopumā – basketbols diemžēl šobrīd pārdzīvo bēdīgu posmu. Nesaku, ka mans rangs ir objektīvs, bet – tā es redzu pašreizējo Latvijas sporta mozaīku.

sermulis, 19:44, pirms 34 minūtēm, citēt
vai Dinamo nevajadzētu padomāt par savas hokeja skolas izveidi? pieaicināt labākos Latvijas jaunatnes trenerus, kādu ārzemju speciālistu, kas pārraudzītu visu sporta skolu, palīdzētu ar padomu(basketbolā šāda prakse pašlaik ir, konkrētāk BS Rīga,) izveidot mazās hokeja grupiņas, tādejādi reāli audzinot savas nākotnes zvaigznes(protams, ja Dinamo vēl nākotnē būs, bet tas jau ir cits stāsts). Varianti un sistēmas ir daudz un dažādi, taču k-kas ir jādara. varu iedomāties ar kādu prieku bērni rautos trenēties dinamo hokeja skolā, jo varētu justies piederīgi Latvijas labākajam profesionālajam klubam. katrā ziņā viens ir skaidrs, ja Dinamo grib būt nopietns klubs, tad apakšā ir jābūt bērniem, piramīdai. Jā, Latvijā ir bezsistēma, bet varbūt tad lai Dinamo sāk to k-kā mainīt.

„Dinamo” stāstā nav runa tikai par vienu klubu – faktiski, tas ir Latvijas hokejs, par kura nākotni vajadzētu iespringt. Sporta skola – tas ir labi, taču nedomāju, ka tā būtu speciāli jāizveido. Vienkārši – jāvienojas jau ar kādu no esošajām par sadarbības formu. Ideāls būtu variants, ja „Dinamo” savus centrus izveidotu visā Latvijā – Vidzemē (piemēram, Cēsīs), Zemgalē (Ozolniekos), Latgalē (Daugavpils) un Kurzemē (Brocēnos) – turpat varētu veidoties arī kluba fanu atbalsta punkti. Vēl ideālāk, ja jaunatnes hokeja sistēma kopumā būtu kā „Dinamo” sistēmas būtiska sastāvdaļa. Kā jau minēju mazliet augstāk – tādā gadījumā federācijai noteikti jākļūst par „Dinamo” akcionāru. Tik mazā tirgū būtu neloģiski saimniekot fragmentāri vai savrup. Ja reiz mūsu hokeja piramīdā parādās vismaz daži elementi - virsotne, pamats utml. – tad vajadzētu arī pārējo būvēt apkārt. Lai arī tas šobrīd izskatās, it kā mēs māju sāktu būvēt no jumta, bet – vismaz liekam tos kaulus kopā.