Dinamo ēdienkartē - flirts ar karalieni...

Jau otro sezonu pēc kārtas Rīgas komanda iekļūst Gagarina kausa izcīņā. Pirms pāris mēnešiem tas vēl bija tikai uzticīgāko līdzjutēju sapnis, bet janvārī mūsu ķirbji pārvērtās par ātrgaitas karietēm un skat – varam jau atviegloti pasmaidīt. Vai komanda ir gatava sarūpēt mums vēl vienu pārsteigumu? Tikt tālāk par pirmo kārtu...

Labā ziņa ir tā, ka situācija turnīra tabulā iepriekšējos mēnešus priekš Dinamo bija kā play off spēles – katrs mačs varēja izrādīties kā izšķirošais un tādā psiholoģiskā režīmā strādājot, komanda apliecināja savu spēku un garu. Tātad – ar galvām un pašapziņu vajadzētu būt kārtībā. Vai pietiks spēka kājām? Olimpiskais turnīrs, lai cik tas dīvaini neizklausītos – komandai devis vairāk labuma, nekā sliktuma. Fons, uz kāda mēs salīdzinājām savu varēšanu, bija tika pateicīgs, ka lielai daļai no hokejistiem aizdzina no zemapziņas pēdējās pašpārliecinātības pazīmēs. Četras spēles, ko var saukt par labu treniņciklu tā sauktā olimpiskā pārtraukuma laikā, daudzām KHL komandām patiesībā pietrūka. Klubi nezināja kur likties un, ja vēlaties izprast tās sajūtas, tad aprunājieties ar mūsu mājās palicējiem, kas gaidīja Latvijas izlasi atgriežamies no Vankūveras. Komandas kapteinis Ozoliņš šajā ziņā ir visai lakonisks: „Tas nav aprakstāms, kā man ir pieriebies šajā sezonas posmā tikai trenēties – es gribu spēlēt!”. Ozoliņa, Sorokina, Jēkaba Rēdliha un leģionāru (bez Hosas) palikšana mājās gaidīšanas režīmā, nebija slikts variants priekš tām pašām kājām – zinot, kādu lomu katrā no maiņām spēlē šie hokejisti, varēja prognozēt, ka ar skriešanu un saspēli viss būs kārtībā, ko apliecināja uzvara pār Omsku. Izskatās, ka arī Šuplers pret sezonas beigām ir ticis skaidrībā par trumpjiem, kurus viņš redz kā komandas pamata vilcējus. Vai tas noticis apzināti – grūti spriest, taču pret Avangard mūsu Dinamo nospēlēja maksimāli racionālākā veidā, lai beigās tiktu pie vajadzīgajiem trīs punktiem. Pat Hosa, kas visas spēles laikā atgādināja to pašu Hosu no Slovakijas olimpiskās izlases – proti, viņš bija laukumā neredzams – vajadzīgajā brīdī tomēr meta precīzi. Tas, starp citu, atšķir Marselu no citiem Rīgas kluba uzbrucējiem – KHL labākais snaiperis met, lai gūtu vārtus, nevis met, lai uzmestu uz vārtiem.

Pret ko spēlēt pirmajā kārtā? Manuprāt, izcils tomēr būtu variants pret Sanktpēterburgas SKA. Neaizmirsīsim, ka tieši pret šo komandu Rīgas Dinamo sezonas vidū mainīja savus jēlos ieradumus, kas līdz noteiktam brīdim iecēla mūs bezcerīgo gadījumu kārtā. Tāpat vajag atcerēties, ka pēdējā no mačiem mēs pret viņiem zaudējām ar graujošo 1:8... SKA ir pārliecinošs sezonas līderis, nu gluži tāds pat kā pērn bija Salavats Julajevs. Vai jums atgādināt, kas notika ar Ufas komandu play off izcīņas pirmajā kārtā pagājušajā gadā? Tieši favorītu statuss un tas, ka viņiem atšķirībā no Dinamo būs ko zaudēt – nostāda SKA komandu pret Dinamo neizdevīgākā stāvoklī. Rīga savu sezonas uzdevumu jau ir izpildījusi, taču tā kā daudziem hokejistiem beidzas līgumi, katram no Dinamo spēlētājiem tieši Gagarina kausa izcīņas laikā būs iespēja pasvītrot jauno kontraktu svarīgākos argumentus. SKA spēks ir gan zināms, gan pārredzams, turklāt – treneris Berijs Smits visas sezonas laikā nav slēpis savus taktiskos risinājumus, kas tiek veidoti ar esošā sastāva komplektāciju. Viņš SKA būvējis kā tipisku Ziemeļamerikas hokeja kluba modeli, kur izteikti spēcīga ir pirmā maiņa, vismaz vieni spēj neitralizēt pretinieku labākos spēkus un vēl – spēle skaitliskā vairākumā un mazākumā. Sergejs Zubovs – viņš var ieviest vajadzīgos izslēgšanas spēles uzsvarus, lai gan mēs tik pat labi pretī varam likt savu Ozoliņu. Vēl paliek vārtsargs – Roberts Ešs, kuru nevar saukt par tipisku play off vārtsargu. Pērn viņš SKA nepavilka pirmajā kārtā, tiesa – komandas spēks arī tad bija mazliet cits. No agrākiem gadiem Ešam bijis viens izcils pavasaris, kad viņš bija varen manīgs Filadelfijas Flyers sastāvā (2004. gads) – 11 uzvaras, 7 zaudējumi, ar vidēji spēlē zaudētiem 2,32 vārtiem. Starp citu, uz Eša ķiveres vienā no zīmējumiem esot attēlota amerikāņu rok grupa Kid Rock, kas ir arī Sanda Ozoliņa iecienīti mākslinieki (tas humoram).

Ja nu tiešām SKA nāk pret Rīgas Dinamo, tad tīri emocionāli vajadzētu Berijam Smitam atgādināt tās reizes, kad viņš ir vadījis jeb bijis treneris ļoti labām komandām, bet tās play off turnīra pirmajā kārtā ir palikušas kā zemē iemietas. Pietiks, ja nosauksim Detroitas Red Wings 1994. gada sezonas modeli, kas bija ārprātīgi labs, regulārā čempionāta laikā labojot visus iespējams rekordus. Pirmajā kārtā viņi zaudēja konferences pēdējais komandai no Sanhosē, kuras sastāvā tolaik spēlēja Dinamo pašreizējais kapteinis... Šo Red Wings zaudējumu joprojām uzskata kā vienu no lielākajiem pēcsezonas pārsteigumiem (sarūgtinājumiem) pasaules hokeja vēsturē un spējat iztēloties, cik līdzīgs noskaņu scenārijs varētu atkārtoties SKA un Rīgas Dinamo šīs sezonas iespējamajā duelī. Tam ir visi priekšnoteikumi. Ja reiz vienu brīnumu sezonas laikā mūsu komanda paveica, kāpēc netiekties pēc vēl viena? Kāpēc nebūtu labi spēlēt pret Znaroka vadīto MVD? Tāpēc, ka visās sezonas spēlēs viņš Šupleru ir apspēlējis kā treneris un arī tāpēc, ka viņam šie Dinamo hokejisti ir vismazākais noslēpums. Vēl viens arguments – Znaroks, atšķirībā no Smita, patiešām apzinās, ka Rīgas Dinamo spēles rokraksts ir neprognozējamība, turklāt, tam bieži ir visai mazs sakars ar spēles plānu... Bet vēl krieviem ir tāds teiciens – ja zagt, tad miljonu, ja ar kādu flirtēt (pieklājības robežās meklēju labāko vārdu), tad - lai tā būtu karaliene! SKA atbilst šai ēdienkartei...