Ir iespēja spēlēt ar Franciju? Pat neizskatīsim...

Droši vien, ka ne Francija, ne Krievija, ne Ukraina nebūtu braukušas spēlēt uz Rīgu un ar tām Latvijas izlase būtu spēlējusi kādā neitrālā laukumā (iespējams, ka pat kādā no Eiropas čempionāta rīkotājvalstīm), kas gan notikuma svarīgumu nemazina. Taču varbūt, piemēram, Francijas izlase arī būtu atbraukusi - to mēs nevaram zināt un nezināsim, jo iespēja spēlēt ar vienu no Eiropas futbola grandiem, ar bijušo Pasaules kausa ieguvēju un Eiropas čempioni nemaz netika izskatīta.
Citēju no preses relīzes precizējuma: "LFF tiešās pārraunas ar attiecīgo federāciju pārstāvjiem nav veikusi, bet gan tika saņemti vairāku FIFA licencēto futbola spēļu aģentu piedāvājumi par iespēju jūnijā vienoties par draudzības spēli pret kādu no šīm komandām, tomēr konkrētas sarunas par spēlēm nenotika. Jānis Mežeckis piebilda, ka šādi piedāvājumi regulāri tiek iesūtīti visām futbola federācijām un Latvijas Futbola federācija nav izņēmums."

Negribas piekrist - vienā ziņā LFF tomēr ir izņēmums, jo ir jābūt izcili tuvredzīgam, lai tamlīdzīgus piedāvājumus pat neizskatītu. Ko mums kaut kāda Francija, par Krieviju vai Ukrainu nemaz nerunājot... Baltijas kausa izcīņa - lūk, tas ir turnīrs, kas tikai sekmēs futbola popularitāti un ar piedalīšanos kurā Igaunijā mēs tikai popularizēsim savu spēli, nerunājot jau par to pieredzi, kādu šajā turnīrā iegūs mūsu labākie futbolisti. Kāpēc LFF nav veikusi kaut vai pārrunas ar attiecīgo federāciju pārstāvjiem? Laikam jau mums katru sezonu un vairākas reizes uzbāžas ar pārbaudes spēlēm Francija un Itālija, Vācija un Anglija, Spānija un Nīderlande... Apnicis jau. Veselais saprāts nespēj aptvert, kāpēc LFF kaut vai nepainteresējās, uz kādiem noteikumiem ir iespēja spēlēt ar Franciju, Krieviju vai Ukrainu. Izdevīgums no sportiskā viedokļa nav pat apspriežams, taču, ja reiz iniciatīva jeb piedāvājums nāk no Francijas, Krievijas un Ukrainas puses (viņiem vajag un viņi "pasūta mūziku"!), tad droši vien ir iespējams ne tikai sportiskais izdevīgums. Par prestižu tikties ar Eiropas čempionāta finālturnīra dalībniecēm (īpaši jau ar Franciju) sacensību priekšvakarā vispār ir lieki runāt, par tikšanos ar šādām komandām mūsu futbolisti var tikai sapņot, taču šādi piedāvājumi nemaz netika izskatīti. Kam mums liekas rūpes...

Kā viens no argumentiem tiek minēta Baltijas kausa izcīņa, kas jūnija sākumā notiks Igaunijā. Vai atceraties, kad šajā turnīrā kaut viena no Baltijas valstu izlasēm spēlētu optimālajā sastāvā? Kopš triju Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas tas nav noticis nevienu reizi un šovasar situācija būs līdzīga, jo jūnija sākumā savākt optimālo sastāvu uz tamlīdzīgu turnīru gandrīz nav iespējams un tas arī nekad nav bijis pašmērķis - Baltijas kausam ir savs prestižs, tomēr ne jau uzvara tajā par katru cenu ir Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas izlašu pašmērķis. Kas traucētu, piemēram, ar labāko sastāvu (kāds tas būtu notikums katram Latvijas izlases spēlētājam!) spēlēt, teiksim, pret Franciju vai iepriekšējā Eiropas čempionāta bronzas medaļu ieguvēju Krieviju, vai 2006. gada Pasaules kausa izcīņas ceturtdaļfinālisti un vienu no Eiropas čempionāta saimniecēm Ukrainu, bet Baltijas kausa izcīņā lai spēlē tuvākie izlases kandidāti? Lai spēlē tie, kurus iesaka pamēģināt izlasē masu mediji, tie, kas izcēlušies Latvijas virslīgas čempionātā, tie, kas pārsteiguši varbūt tikai dažās spēlēs, tie, kas ir līderi U21 izlasē u.tt. Lai iet cīņā pret Lietuvu un Igauniju (kaimiņiem Baltijas kausa izcīņā arī diezin vai būs optimālie sastāvi) bez izlases rindās jau rūdītu futbolistu atbalsta un palīdzības, lai pierāda, kas ir kas. Vai tas arī nebūtu ieguvums? Pietiktu mums spēlētāju, lai varētu ar labāko sastāvu spēlēt pret Franciju, Krieviju vai Ukrainu un lai otrais, eksperimentālais sastāvs vai vienalga, kā mēs to nosauktu, neizgāztos Baltijas kausa izcīņā. Tik tālu neviens neaizdomājās, jo nebija tādas vajadzības - piedāvājumi spēlēt no Francijas, Krievijas un Ukrainas taču nemaz netika izskatīti... Nebrīnīsimies, ja turpmāk mums tamlīdzīgu piedāvājumu vairs nebūs. Skumji.