Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleGulbis un komanda
Foto: www.federtennis.it
Ernests Gulbis nedomājot spēlēt martā paredzētajā Deivisa kausa izcīņas mačā ar Ukrainu. Ja Ernests nepārdomās, tad gaidāmas duelis var pārvērsties par formālu...
Ernesta Gulbja dalība Deivisa kausa izcīņā – jau pērn par šo tematu tika runāts un rakstīts daudz. Ernests izlaida sezonas pirmo maču ar Moldovu, tikai pēc ilgiem Tenisa savienības prezidenta Jura Savicka pūliņiem piekrita braukt uz Bulgāriju, un arī pirms izšķirīgā dueļa ar Slovēniju dalību apstiprināja pēc vilcināšanās. Arī šogad prioritātes ir citas, un dueli ar Ukrainu Gulbis sadomājis izlaist (vēl gan ir laiks pierunāt viņu mainīt lēmumu). Iemesls – Deivisa kauss ir no 5. līdz 7. martam, bet, iespējams, jau 9. martā Ernestam jāspēlē "Masters” turnīra kvalifikācijā Indianvelsā (Kalifornijā). Lielākas cerības, ka Gulbis spēlēs pret Ukrainu, būtu gadījumā, ja Ernests uzreiz tiktu Indianvelsas pamatturnīrā (tad pirmā spēle būtu 11. vai 12. martā). Sākotnējā turnīra pieteikumā Gulbis ir ceturtais aiz svītras, un ir itin liela iespējamība, ka kvalifikācijā viņam nevajadzēs spēlēt.
Pērn situācija bija līdzīga – Gulbis neatbrauca spēlēt pret Moldovu, lai labāk sagatavotos Indianvelsas turnīram. Atšķirība tikai tā, ka Gulbim bija garantēta vieta sacensību pamatturnīrā, bet mūsu tenisisti pierādīja, ka konkrētajā gadījumā varēja iztikt bez viņam palīdzības (Latvijas uzvara ar 5:0). Ko Ernestam deva šī mača izlaišana? Neko daudz... Pirmajā kārtā viņš uzvarēja Kevinu Kimu, bet otrajā piekāpās Igoram Andrejevam.
Var saprast, ka tenisistam primārie ir individuālie turnīri, kuros var tikt pie prēmijas un ranga punktiem. Ernestam nav arī nekādu saistību pret Tenisa savienību, jo atšķirībā no, piemēram, Anda Juškas vai Anastasijas Sevastovas viņš materiālu atbalstu no tās nav saņēmis. Izbrīna tikai tas, ka pērn Gulbis bija gatavs gandrīz līdz pulsa zudumam cīnīties ar slovēņiem (trīs dienu laikā viņš nospēlēja 14 setus), lai ievilktu Latvijas izlasi Eiropas-Āfrikas zonas pirmajā grupā, bet pēc tam, kad tas izdevies, ir nolēmis pastāvēt maliņā.
Pieņemsim, ka Deivisa kausa dēļ tiek "ziedots” viens turnīrs, bet vai tas nav tā vērts? Eiropas-Āfrikas zonas pirmā grupa nav nekāda "švaļu” līga – tas ir pēdējais pakāpiens pirms elites. Pirms gada Ernestu varēja saprast – ja komanda bez viņa nevar uzvarēt Moldovu, tad nav jēgas vienatnē to vilkt uz augšu (līdzīgi kā tagad Endijs Marejs atteicies spēlēt Lielbritinānijas izlasē mačā ar Lietuvu), bet šogad ir cits gadījums. Pat ar Ernestu ierindā Ukrainas izredzes uzvarēt tiktu vērtētas ievērojami augstāk, bet bez viņa var nesanākt pat nopietna cīņa... Gulbja nozīme Latvijas izlasē ir nenovērtējama, un cepuri nost viņa priekšā par ieguldījumu tās labā, taču komandai Ernests ir nepieciešams arī tagad un turpmāk! Citādi kritiens atpakaļ uz otro grupu ir neizbēgams.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Zaudējums otrajā kārta Andrejevam tas ir nekas vai ne?
Jo ,kas gan ir Indian Velsas turnīras un ,kas tas vispār par Andrejevu.
+4 [+] [-]
Savukārt kritiskajai attieksmei pret mazo Gulbēnu attiecībā pret Deivisu gan nevaru piekrist. Ernestiņš tenisā visu ir sasniedzis ar saviem un treneru spēkiem un par tētuka naudiņu, no valsts neko neprasot. Tagad ir izšķirošais brīdis kā dāņu prinčelim - būt vai nebūt zvaigznei. Tādi pasaules puskoka špīleri mums jau ir bijuši (lai piedod man jo īpaši Ģirts, viņam vienkārši pietrūka fizisko parametru), bet spīdekļa neviena. Un Dēvisa kausā tāpat mums tuvākajos vismaz desmit gados nekas nespīd, arī pat ne kaut vai iekļūšana visstiprākajā grupā, kas par trumuli cīnās arī nē. Jāizvēlas tie augstākie mērķi - par to, ja Latvija Deivisā sasitīs hoholus, neviens te sajūsmā īpaši pa zemi nevāļāsies. Bet, ja Ernestiņam kādā no Lielajiem Šļemiem izdosies aizsisties kaut līdz pusfinālam, par to gan, to vēl pārdesmit gadus visi sporta izdevumi pieminēs.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]