Lakuča jaunais izaicinājums

Tēmē uz Krievijas izlasi

Šajās dienās Lakučs kravā ceļasomas. Uz Krieviju. "Pamatīgs projekts. Nāksies rauties," - sarunas laikā viņš to it kā pie sevis atkārto vairākkārt, taču bez jebkāda nīgruma vai bažām, drīzāk ar azartu un nepacietību balsī. "Par Krievijas BMX centru izveidojusies Mordovijas republika, un esmu pieņēmis piedāvājumu kļūt par tās galveno treneri. Līdz nedēļas beigām jābūt tur, lai parakstītu līgumu un ķertos pie darba. Biju pie republikas prezidenta, un viņa redzējums bija tāds, ka man jātrenē viņu puikas un jādabū kādu uz Londonas olimpiādi. Tāds šobrīd ir mans galvenais mērķis. BMX Krievijā ir tāds, kāds nu tas ir, un Mordovija grib būt pirmā, kuras pārstāvis brauc olimpiskajās spēlēs." Tas gan ir tikai pirmais solis - ja latvietis turpmākā pusotra gada laikā apliecinās, ka viņa metodes ir efektīvas, viņa rokās tiks nodota visa Krievijas BMX izlase. "Šobrīd man dots tāds kā pārbaudes laiks, un, jā - ja būs rezultāti, krievi grib, lai pārņemu arī šos pienākumus. Kopā ar asistentu no Krievijas tagad sāksim veidot komandu, kas varētu kļūt par bāzi Krievijas izlasei," atklāj Ivo.

Internetā pieejamā informācija mums stāsta, ka Mordovija ir viena no 83 Krievijas republikām - atrodas valsts rietumos (galvaspilsēta Saranska - 650 km no Maskavas), izmēros maķenīt mazāka par pusi Latvijas, iedzīvotāju - nepilns miljons. Diezgan necili rādītāji uz valsts kopējā fona, taču konkurence starp federācijas republikām Krievijā vēsturiski veidojusies sīva visās iespējamajās jomās, un Mordovija (kas zīmīgi - republikas karogu rotā... auseklītis) savu nišu ir saskatījusi BMX riteņbraukšanā. Ieguldot četrapus miljonus dolāru, uzcelts iespaidīgs slēgtais komplekss, kam tagad jākļūst par šī sporta veida asinsrites centrālo orgānu visas valsts mērogā, un sirdspukstu ritms un intensitāte šobrīd uzticēta Lakučam - kā vienam no labākajiem speciālistiem pasaulē. "Tas tiešām ir novērtējums, un vienlaikus iespēja man - strādāt tādos apstākļos. Tagad ziemas vairs nebūs tukšas - jaunais komplekss tur ir varens, trase perfekta. Šo to gan vēl tajā pārtaisīšu," idejas galvā jau rosās. Kad pajautāju par pilnvarām (pārbūvēt jau gatavu daudzmiljonu trasi?!), Ivo nosmej: kā jau Krievijā - ar vērienu. "Īstenībā pilnvaras ir tādas - ņem ko gribi, prasi ko vien vajag, bet šī pusotra gada laikā izdari maksimālo."

Latviešu puikas brauks rādīt piemēru

Ko darīt patiešām būs daudz. Pekinas olimpiskajos BMX mačos milzīgā Krievija nebija pārstāvēta, un pasaules rangā tās braucējiem joprojām nav neviena punkta. "Uz mačiem braukā, taču švakā līmenī tieši tehniskajā ziņā, braukšanā," krievu BMX realitāti īsi diagnosticē Lakučs. "Krievi ar BMX sāka nodarboties vienā laikā ar mums - vienkārši ir stāvējuši uz vietas. Mēs paši esam auguši un pilnveidojuši savas zināšanas kā braucēji, bet krieviem ir treneri tikai pēc grāmatām. Ko gan daudz var saprast un iemācīt tāds, kurš pats nav braucis? Savulaik, kad pats vēl startēju, viens krievs bija diezgan labs, brauca pa astoņnieku Eiropā. Taču viņi nav spējuši tik ātri adaptēties superkrosa trasēm - tur vajag specifiskākas zināšanas. Tās viņi cer iegūt no manis." Ivo neslēpj - ja tiek lolotas cerības par Londonas spēlēm, šis krieviem bija pēdējais brīdis rīkoties, citādi zudis būtu arī šis olimpiskais cikls. Tagad tas kļuvis par izaicinājumu viņam pašam. "Ir viņiem viena laba meitene un kādi 2-3 perspektīvi puikas, ar kuriem šobrīd redzu izaicinājumu pastrādāt nopietnāk. Ja viņi man uzticēsies, tad jau tā lieta aizies."

"Bet kas tagad būs ar Latvijas BMX jauno talantu audzināšanu?!" satraukts vaicās Latvijas līdzjutējs. Jautājums vietā, taču, ja godīgi - nevienā brīdī neklausītu mēle kaut ko pārmest Ivo pat tad, ja viņam atbilde uz to būtu atstāta otrajā plānā, koncentrējoties uz profesionālo izaicinājumu un iespējām, ko piedāvā Krievijas puse. Tomēr tas nav jādara - Lakuča Krievijas iekarošanas plānos latviešu sportistiem atvēlēta svarīga loma: puikas, kurus līdz šim trenējis Latvijā, viņš pamest negatavojas, un beigu beigās no trenera jaunā amata ieguvēji būs arī viņi. "Vismaz pagaidām, kamēr pašiem nav rezultātu, krievi ir ar mieru, ka latviešu puikas brauc un trenējas pie viņiem. Saprot, ka augstāka līmeņa treniņpratneri ir vajadzīgi, lai būtu, no kā mācīties," Lakučs jau sarēķinājis - ja reiz Muhameds nenāk pie kalna (lasi, slēgtā kompleksa Latvijā joprojām nav), tad kalnam jādodas pie Muhameda! "Man piešķirts pietiekami liels dzīvoklis - dzīvot varēs pie manis. Arī trase, par ko citādi būtu jāmaksā nežēlīgas summas, sanāks par brīvu - vienkārši izkārtoju tā, ka trenēsimies kopā ar krieviem. Būs labi gan viņiem, gan mums - vismaz dabūsim latviešus iekšā labos apstākļos!"

Izaicinājums, ko Latvija nespēj dot

Ja krievu braucēju līmenis augs, kā iecerēts, turpmāk uzturēt konkurentus viņi visticamāk negribēs, taču par to šobrīd galva nav jālauza - jāizmanto visas iespējas, kamēr tās ir! Par krievu bāzes vietu Eiropā kļūs Latvija - principiāla vienošanās panākta jau arī par to. "Tā ka viņi dzīvos un tērēs naudu arī šeit..." nosmaida Ivo, un stingri noteic - ja nebūtu iespēja saglabāt visus aizsāktos darbiņus, noteikti nebūtu piekritis. Jaunajā projektā pastarpināti iesaistīsies arī Māris Štrombergs. "Iespējams, taisīsim kādas treniņnometnes arī Amerikā, kopā ar Māri. Savukārt nākamvasar pasaules čempionātam Kopenhāgenā viņš gatavosies šeit Latvijā - tad izmantosim arī šīs trīs nedēļas kopā." Taču tas pagaidām domu lidojums - šobrīd jākoncentrējas uz aktuālākajām lietām, darbus uzsākot. "Gribas pēc iespējas ātrāk ķerties klāt. Lai pirmos trīs mēnešus varētu pastrādāt tā kārtīgi, no sirds."

Daļa no sirds gan paliks mājās, jo ģimene - sieva Līga un nule kā pirmo dzimšanas dienu nosvinējusī meitiņa Emīlija - Ivo šoreiz līdzi nedosies. Taču arī te viss jau esot kārtīgi saplānots, un visas domas var koncentrēt jaunajam darbam. Labāk tā, nekā visu ziemu sēdēt mājās pie loga un skaitīt sniegpārslas. "Tur jau tā lieta! Pēc Pekinas kādu laiku man bija pamatīgs nogurums un psiholoģiskais atslābums - besis konkrētākais... Bija vajadzīgs kāds gads, lai saņemtos, taču tagad esmu gatavs tā nopietnāk atkal ķerties kaut kam klāt," Lakučs atzīst - ir izsalcis pēc jauna izaicinājuma. Latvijā par šādām iespējām un vērienu, diemžēl, runāt joprojām nav pamata. "Man nav nekas pret Latviju, taču tāda ir objektīvā realitāte. Nekur augstāk par jau sasniegto Latvijā šobrīd nav iespējams tikt. Jāpadomā arī bišķi par sevi - nevar visu mūžu lauzties aizslēgtās durvīs... Nemūžam nebūtu piekritis, ja neredzētu iespēju, kā to visu apvienot - ja būtu jāstrādā tikai ar krieviem. Taču tagad būs labi abām pusēm, un arī pašam jauns izaicinājums un gandarījums."