Elvijs Borodovskis: "Vēl viens pārsteigums nesanāca"

"Visiem liels pārsteigums bija jau mūsu iekļūšana finālā. Paši iepriekš arī nemaz cerējām tik tālu tikt, bet sanāca, ka pirmo reizi savā vēsturē "Follo" komanda pabeidza kalendāro gadu ar spēli Norvēģijas kausa finālā. "Haslum" bija fināla favorīts un uzvarēja likumsakarīgi, šī komanda ir galvenā pretendente arī uz čempiones titulu, pirms sezonas uz šo komandu atnāca divi Norvēģijas izlases spēlētāji un vēl divi pārnāca no Kopenhāgenas komandas. Taču mūsu izredzes finālā nebija bezcerīgas," pastāstīja Elvijs Borodovskis. "Puslaiku zaudējām ar 10:11, tad atlaidām pretiniekus līdz 10:15, pietuvojāmies līdz 14:15, bet tad atkal vairākas minūtes neguvām vārtus un tas visu arī izšķīra. Neprotu to izskaidrot, bet "Haslum" mums ir parocīgs pretinieks, mēs arī čempionātamačā viesos zaudējām tai tikai ar 3 vai 4 vārtu starpību. Pats finālā guvu trīs vārtus un piecas reizes trāpīju pa vārtu stabiem... Tas ir par daudz. Pusfinālā pret "Runar" guvu 7 vārtus, tikpat varēju iemest arī šoreiz, iespējas bija, bet... Netrāpīju. Atmosfēra finālā bija lieliska - pilnas tribīnes, TV pārraide... Pietrūka tikai pašu uzvaras. Taču mūsu fani un mēs paši tik un tā esam priecīgi."

- Sezonas sākums tev nebija īpaši sekmīgs, toties pēdējā laikā esi viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem komandā, divos mačos pēc kārtas pat guvi pa 9 vārtiem...
- Mēs ļoti smagi trenējāmies un tikai tagad, kad treniņi kļuva nedaudz vieglāki, spēlē parādījies svaigums. Vismaz tā ir ar mani. Arvien labāk sāku saprasties ar komandas biedriem un viņi sāk labāk iepazīt mani. Mums tomēr ir ļoti jauna komanda - līnijas spēlētājam un saspēles vadītājam ir ap 30 gadiem, bet pārējie ir gandrīz mani vienaudži vai jaunāki - iedomājies, man ir 23 gadi un es esmu piektais vecākais spēlētājs komandā.

- Kā sazinies ar norvēģu treneri un partneriem?
- Treniņi noteik norvēģu valodā, jo bez manis komandā ir vēl tikai viens ārzemnieks - zviedru vārtsargs Filips Okesons, kuram tulks nav vajadzīgs. Man arī gandrīz vairs nav vajadzīgs, ja kaut ko nesaprotu, tad treneris izskaidro angliski, kaut gan par handbola tematu saprotu jau visu. Ar runāšanu vēl labi neiet. Palīdz tas, ka iepriekš spēlēju Zviedrijā, bet zviedru un norvēģu valodas ir līdzīgas.

- Pārcelšanās no Zviedrijas elites līgas uz Norvēģijas elites līgu ir it kā pāreja uz pakāpi zemāku čempionātu. Atšķirība liela?
- Atšķirība ir maza un tikai pirmās trīs zviedru komandas noteikti būtu spēcīgākas par labākajām norvēģu komandām. Pirms sezonas no ārzemēm atgriezās vairāki Norvēģijas izlases spēlētāji, pieci atgriezās no zviedru klubiem, tā ka līga kļuva spēcīgāka. Turklāt lejasgala komandas Norvēģijā ir pat stiprākas nekā Zviedrijā, šeit spēku samērs elites līgā ir līdzīgāks. Treneris man uzticas, spēlēju 45-50 minūtes katrā mačā un nenožēloju, ka pārcēlos no Zviedrijas uz Norvēģiju, tas noteikti nav regress ne trenēšanās, ne spēlēšanas ziņā. Arī sadzīves ziņā vis ir kārtībā. Dzīvoju Ši pilsētiņā, kas ir viena no minicipalitātes septiņām pilsētām Fullu reģionā un atrodas apmēram 25 km attālumā no Oslo. Divreiz nedēļā treniņi ir tieši manā pilsētiņā, bet trīs reizes - lielākā hallē, kur notiek spēles. Tagad ceļ vēl lielāku halli un nākamsezon jau laikam pārcelsimies uz to. Līgums man ir vēl arī uz nākamo sezonu un es labprāt šeit vēl vismaz uz sezonu arī paliktu.

- Jūsu pašreizējā 10. vieta turnīra tabulā ir likumsakarīga?
- Vajadzētu būt divas trīs vietas augstāk un ceru, ka mēs pakāpsimies. Otrajā riņķī ar saviem tuvākajiem konkurentiem spēlējam savā laukumā, ceram tos uzvarēt un tikt uz augšu.

- Zviedrijā drīz sāksies pasaules čempionāts. No "Follo" komandas ir kāds Norvēģijas izlasē?
- Kā trešais numurs izlasē ir kreisās malas spēlētājs Magnuss Jondāls, taču ceram, ka viņš tiks komandā. Izlases treneris par viņu labi izsakās, divos turnīros viņš bija pat rezultatīvākais izlasē. Ar labāku kreiso malu vienā komandā es vēl līdz šim nebiju spēlējis.

- Martā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles būs Latvijas izlasei...
- Ja aicinās - būšu klāt. Klubs nekādus šķēršļus neliks, par to jau ir runāts. Ja mēs nebūtu spēlējuši Norvēģijas kausa finālā, tad es būtu piedalījies arī Rīgas Domes kausa izcīņā.

- Esi nodarbināts tikai ar handbola spēlēšanu un treniņiem?
- Pagaidām jā, bet tagad man piedāvā klubā būt par bērnu trenera palīgu. Norvēģijā tā ir ļoti izplatīta prakse, kad lielās komandas spēlētāji trenē vai palīdz trenēt kluba bērnu un jauniešu komandas. Nezinu tik labi valodu, lai patstāvīgi varētu trenēt, tāpēc sākumā būšu trenera palīgs. Tā būs jauna pieredze un tas man tikai noderēs.
Norvēģijas elites līgas čempionāts atsāksies 6. februārī. "Follo" komanda savā laukumā uzņems "Runar" un mājinieku kreilis ar 11. numuru gribēs atkal sašaut pretinieku vārtus - vismaz tāpat, kā to izdarīja kausa izcīņas pusfinālā.