Balderis un vēl 10 zvaigznes jubilejā

Helmuts Balderis liekams pirmajā rindā starp savas paaudzes pasaules hokeja zvaigznēm. 1977. gada pasaules čempionāta labākais uzbrucējs, trīskārtējais pasaules čempions PSRS izlases rindās un 1980. gada olimpiskais vicečempions (arī 1977. gada PSRS gada labākais hokejists un 1983. gada PSRS čempionāta rezultatīvākais spēlētājs) bija viens no sava laika izcilākajiem uzbrucējiem. Pirmais Latvijas hokejists NHL joprojām ir arī NHL vēsturē, kā vecākais spēlētājs, kurš tika draftēts (37 gadu vecumā) un vecākais debitants, kurš guva vārtus NHL (arī 37 gadu vecumā). Žēl, ka Balderim nebija iespējas aizbraukt uz NHL vismaz desmit gadus agrāk...

Lielākā slavenība viesu komandā ir Aleksandrs Jakuševs, kuru pēc 1972. gada vēsturiskās spēļu sērijas starp Kanādas (NHL) un PSRS izlasēm hokeja dzimtenē iesauca par JAK-15 (15. numurs) un salīdzināja ar leģendāro Filu Espozito. Viņam, tāpat kā Valerijam Harlamovam un Vladislavam Tretjakam, vairāki NHL klubi piedāvāja parakstīt līgumu uz jebkuriem noteikumiem - pašam tikai vajadzēja ierakstīt summu... Tieši septiņkārtējais pasaules un divkārtējais olimpiskais čempions Jakuševs kļuva par PSRS izlases rezultatīvāko spēlētāju tajā slavenajā spēļu sērijā (7+4).

Aleksandrs Jakuševs jeb JAK-15 - viens no 1972. gada slevanās spēļu sērijas Kanāda - PSRS varoņiem

Izcili aizsargi bija trīs Jakuševa laika spēlētāji - Vladimirs Lutčenko (astoņkārtējais pasaules un divkārtējais olimpiskais čempions), Aleksandrs Gusevs (divi pasaules čempiona un viens olimpiskā čempiona tituls) un Jurijs Ļapkins (četri pasaules čempiona un viens olimpiskā čempiona tituls). Lutčenko un Gusevs arī piedalījās 1972. gada vēsturiskajā spēļu sērijā ar kanādiešiem.

Vēl viens izcils tās paaudzes hokejists ir Jurijs Ļebedevs. Viņš arī piedalījās 1972. gada maču sērijā, viņam ir seši pasaules čempiona tituli. 1973./1974. gada sezonā Rīgas "Dinamo" atkal spēlēja PSRS čempionāta augstākajā līgā un tieši tosezon par titula ieguvējiem kļuva Maskavas "Kriļja Sovetov" hokejisti, kur izcili spēlēja uzbrucēju trio Aņisins-Bodunovs-Ļebedevs.

Jau nākamās paaudzes hokejisti (kaut gan diezgan nosacīti, jo paspēja spēlēt arī kopā ar 3-5 gadus vecākiem un arī jaunākiem hokejistiem) ir brāļi Aleksandrs un Vladimirs Goļikovi, kā arī vārtsargs Vladimirs Miškins. Seškārtējais pasaules un 1984. gada olimpiskais čempions Miškins savu zvaigžņu stundu piedzīvoja 1979. gada "Izaicinājuma kausa" (NHL izlase pret PSRS izlasi) trešajā izšķirīgajā mačā. Pirmajā spēlē uzvarēja NHL zvaigznes, otrajā - PSRS izlase un viss izšķīrās trešajā spēlē Ņujorkas "Madison Square Garden" arēnā. PSRS izlases galvenais treneris Viktors Tihonovs daudziem par lielu pārsteigumu lika vārtos nevis Tretjaku, bet gan Miškinu. PSRS izlase uzvarēja ar 6:0! Miškins spēlēja fantastiski, tas bija viņa "mūža mačs". Tajā turnīrā spēlēja arī Balderis un brāļi Goļikovi, tā ka svētdien redzēsim četrus tās neaizmirstamās spēlēs dalībniekus. Brāļi Goļikovi ir divkārtējie pasaules čempioni un olimpiskie vicečempioni, Aleksandrs piedalījās 1974. gada spēļu sērijā ar WHA klubiem, bet Vladimirs spēlēja un uzvarēja ar PSRS izlasi Kanādas kausa izcīņā 1981. gadā.

No jaunākās paaudzes spēlētājiem mūsu viesu rindās lielākā zvaigzne ir Valerijs Kamenskis. Kopā ar Sandi Ozoliņu viņš 1996. gadā Kolorādo "Avalanche" sastāvā kļuva par Stenlija kausa ieguvēju, viņš ir trīskārtējs pasaules un 1988. gada olimpiskais čempions (kopā ar Vitāliju Samoilovu), kā arī 1991. gada pasaules čempionāta labākais uzbrucējs. Maiņa Homutovs-Bikovs-Kamenskis savā laikā bija viena no labākajām pasaulē. Kamenskis ir arī tā sauktā "Triple Gold Club" sastāvā - šajā simboliskajā klubā ir hokejisti, kuri ir kļuvuši par pasaules un olimpiskajiem čempioniem, kā arī ieguvuši Stenlija kausu.

Andrejs Kovaļenko ir 1992. gada olimpiskais čempions komandā bez karoga un himnas - NVS izlasē - un viņš savā karjerā ir guvis divus hokeja arēnu vēsturiskus vārtus - 1996. gadā viņš iemeta pēdējo ripu vārtus slavenajā Monreālas "Forum" arēnā, bet 1999. gadā guva pirmos vārtus "RBC Center" arēnā "Hurricanes" sastāvā.

Latvijas komandas rindās arī būs vismaz triju paaudžu spēlētāji - pirms "Baldera paaudzes" viens no labākajiem aizsargiem Latvijas hokejā bija Kārlis Apsītis, redzēsim ilggadējo (10 gadus!) Rīgas "Dinamo" kapteini un PSRS otrās izlases spēlētāju Vjačeslavu Nazarovu, kurš piedalījās spēlēs pret WHA klubiem, uzbrucēju Juri Repsi, kurš no tā laika (60. gadu otrā puse, bet vēl pirms Viktora Tihonova ierašanās) 2. līgas lejasgala komandas spēja tikt Maskavas "Dinamo" pamatsastāvā, uzbrucējus Mihailu Šostaku un Anatoliju Jemeļjaņenko, kuri arī spēlēja PSRS izlasē, mūsu vienīgo divkārtējo pasaules junioru čempionu un šīs izlases kapteini Vladimiru Golovkovu, kurš spēlēja vienā maiņā ar vēlāk slavenajiem Igoru Larionovu un Vladimiru Krutovu, redzēsim bijušos Latvijas izlases līderus Leonīdu Tambijevu, Aleksandru Semjonovu, Juri Opuļski, Aleksandur Kerču, Sergeju Naumovu, Viktoru Ignatjevu, Andreju Maticinu, Normundu Sējēju... Redzēsim piecus 1988. gada PSRS vicečempionus Rīgas "Dinamo" sastāvā.

Tikai tad, kad tamlīdzīga izlase tiek sastādīta, redzi, cik daudz ļoti labu un pat izcilu hokejistu ir bijis Latvijas hokeja 80. gados. Daudzi no viņiem dažādu iemeslu dēļ uz ledus neies, taču ļoti daudzi svētdien būs klāt.