NBA lielā nauda: starp teātri un cirvi...

Pērk klubus, kas zaudē naudu...

Vai nav dīvaini, ka pēdējā pusgada laikā jaunus īpašniekus ieguvuši divi klubi – Wizards tika pārdots par 550 miljoniem, bet Warriors par 450 miljoniem – bet abas minētās komandas, pēc NBA atskaitēm, ne tuvu nav peļņu nesošas. Vai šie jaunie saimnieki ir traki, vai par tādiem izliekas? Iespējams, ka šādiem pirkumiem ir arī stratēģiska nozīme – proti, tagad komandas nīkuļo, bet pēc jaunā kolektīvā līguma, skat – būs nodibināta kārtība, kas saimniekiem ļaus savus tēriņus ne tikai atgūt, bet pat dabūt labu peļņas tiesu. Par ko ir runa? Klubu bosi saka, ka nākošgad noteikti vajadzēs apcirpt spēlētāju algas par kopējo summu 750-800 miljoniem dolāru. Jāvaicā – kas bija tie, kas basketbolistiem šīs algas iedeva? Kurš piedāvāja 84 miljonus Rudijam Gejam, 124 miljonus Džo Džonsonam vai 20 miljonus Marko Miličičam? Šie ir aizvadītās vasaras piemēri, nemaz nerunājot par agrākajiem gadiem... NBA pēdējās finālsērijas TV reitings bijis par 26 procentiem augstāks, nekā iepriekšējais rekords 2004. gadā, bet sākot jauno gadu, ticis radīts tāds NBA mārketinga precedents, kur katrā sētā, kur parādīsies Maiami Heat jaunizceptie varoņi Džeims, Veids un Bošs, nauda tik kārta uz veļas striķiem, lai žāvējas. Neticiet? Lasiet tālāk. Līga esot pazaudējusi vienu no lielākajiem sponsoriem Southwest Airlines, taču viņu vietā uzreiz ieleca banku sektora gigants BBVA, bet jaunus līgumus ar NBA visai ātri pagarināja iepriekšējie donori – kompānijas Anheuser-Busch, Cisco Systems, Coca-Cola Kia Motor and Right Guard. Viņi visi vēlas piedalīties pasākumā, kas bankrotēs? 10 no 30 NBA klubiem pieder miljardieriem... Pašķirstīju finanšu presi, raug, ko sameklēju.

Viss sagriežas divos gados

Pirmajā sezonā pēc Maikla Džordana aiziešanas no NBA (1998/99 - tas bija gadījums, kad viņš patiešām pieņēma lēmumu un neatgriezās), 23 līgas klubi saviem īpašniekiem pasniedza uz paplātes negatīvus peļņas/zaudējumu rādītājus. Saliekot visus vienā maisā, vidēji uz katru komandu sanāca mīnuss 8,6 miljoni dolāru lieli zaudējumi. Taču piesakoties jaunajām zvaigznēm un dinastijām (Lakers no 2000. līdz 2002.), lietas mainījās uz labo pusi – nākamajos piecos gados finanšu rādītāji uzlabojās, kulmināciju sasniedzot 2003/04. gada sezonā. Ap to laiku nerentablas bija palikušas vairs tikai 6 komandas, bet vidējā viena NBA kluba peļņa bija nepilni 14 miljoni dolāru sezonā. Tad sekoja atkal kritums – 2008/09. gadā zaudējumus cieta jau 12 komandas, bet peļņas rādītāji uz vienu komandu bija samazinājušies līdz 6,3 miljoniem dolāru sezonā. Līgas kopējā peļņa togad bija 232 miljoni, bet jau gadu vēlāk tika reģistrēts rekordliels zaudējumu apjoms – mīnuss 380 miljoni. Šogad tik daudz nebūšot, bet savus 340 miljonus viņi gatavojas ierakstīt skurstenī. Kas pēkšņi notika šajās pāris sezonās un, vai tas tomēr nav NBA inspirēts bubulis, lai tagad cīnītos ar pašu radītajām sekām un attaisnotu briestošos nepopulāros lēmumus? Jā, pasaules ekonomiskā krīze var būt tam pamatā, taču NBA nav vienīgā orgaqnizācija uz planētas, kas šo piedzīvo. Turklāt, allaž ir uzsvērta pašas NBA pragmatiskā un tālredzīgā loma, finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Pagaidām jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu.

Kas zaudē naudu?

Pie kuru klubu durvīm stāvēs NBA finansisti ar cirvjiem? Pēc viņu aprēķiniem, pēdējos 11 gados vissmagāk ir kājies Portlendai (kopējais mīnuss 313 miljoni dolāru), Dalasai (172 miljoni), Mefisai (117 miljoni), Milvokī (76 miljoni), Ņūdžersijai (59 miljoni), Indianai (39 miljoni), Minesotai (6 miljoni) un Šarlotei (3 miljoni). Bet tas viss – vienpadsmit gados! Portlendai un Dalasai ir laba aizmugure, finansiāli nodrošinātu īpašnieku peronā (Pols Alens unMarks Kjubans) – viņi zaudējumus var atļauties norakstīt, lai gan, kas zīmīgi – abi minētie klubi pagājušajā gadā bija trešā un ceturtā komanda līgā pēc apmeklējuma. Līdz ar krieva miljardiera Mihaila Prohorova iesaistīšanos Ņūdžersijas projektā, tiek lēsts, ka arī bruklinieši spēs ar saviem aktīviem paši apmest kūleni, bez lielām sāpēm. Tāpat kā tam vajagot notikt Šarlotē, kur īpašnieku kārtā ir jauni saimnieki un Maikls Džordans. No visiem nosauktajiem, vissmagākā finanšu situācija ir Memfisai un Milvokiem un ļoti tuvu šiem abiem neveiksminiekiem esot jāliek Minesota un Sakramento. Starp citu, pēdējo mājas zāli sauc par visarhaiskāko sporta būvi mūsdienu profesionālā sporta vēsturē. Arī tas ir stāsts par naudu.

Visneefektīvāk iztērētie dolāri

Pēdējos piecos gados trīs visneefektīvākās NBA komandas bijušas: 1) Ņujorkas Knicks, kam katra izcīnītā uzvara maksājusi 3,5 miljonus spēlētāju algās tajā konkrētajā, laimīgajā vakarā; 2) Minesotas Timberwolves, kas katru panākumu garantējusi ar 2,4 miljoniem algas apjoma; 3) Losandželonas Clippers, kam arī vienu panākumu vidēji nodrošināja vismaz 2,4 miljoni lieli algu tēriņi vienā vakarā. Ja paņemam tikai vienas sezonas ietvaros šo rādītāju, tad pērn viena Ņūdžersijas uzvara viņiem izmaksāja 4,95 miljonus dolāru, rēķinot spēlētāju algu apjomu. Proti, ja saskaita visu basketbolistu kopējos ienākumus tajā vienā vinnētajā spēlē, tad vidēji tas būs bijis tuvu pie pieciem miljoniem par maču. Minesotai pērn katrs panākumi nāca ar 4,17 miljonus lieliem algu izdevumiem, bet Knics attiecīgi tērēja 2,93 miljonus. Pretī jānoliek arī finansiāli visefektīvākās NBA komandas, izmantojot šos pašus rādītājus: Portlendai viena uzvara izmaksāja 1,12 miljoni, Oklahomai – 1,17 miljoni, Atlantai – 1,24 miljoni; Klīvlendai – 1,38 miljoni un piecnieku noslēdz Fīniksa ar Orlando – pa 1,39 miljoniem. Interesanti, ka līgas čempioniem no Losandželosas Lakers pēc šī rādītāja ir tikai 15. vieta (ar 1,6 miljoniem dolāru par uzvarētu spēli). Ja paskatāmies blakus uz mums zināmāko NHL, tad efektivitātes rangā pēc šī paša kritērija visveiksmīgākie ir bijuši Rīgā redzētie Fīniksas Coyotes – viņiem katra uzvara izmaksāja 962 206 dolāru spēlētāju algās – jā, hokejā maksā daudz mazāk nekā basketbolā... Taču, Coyotes ir komanda, kas jau ir bankrotējusi. Zīmīgi, ka Stenlija kausa čempioni no Čikāgas, par savu veiksmes sezonu maksāja 1,16 miljonus par uzvarētu spēli.

Džeimsa teātrī naudu iegūst visi

Taču – uz citām ielām saldējumu tirgo joprojām un ar vērienu. Paņemsim par paraugu NBA pirmo cilvēku pēc mārketinga lieluma Lebronu Džeimsu, kas tagad spēlē Maiami Heat kreklā. Ja komandai viņš izmaksās 20 miljonus sezonā, paskatiet, ko viņi ar šo darījumu dabūs pretī: tiek lēsts, ja floridieši vinnēs NBA čempionātā vismaz vienu reizi nākamo trīs gadu laikā, tad komandas vērtība pieaugs līdz 500 miljoniem, kas viņus ieceļ starp pieciem vērtīgākajiem līgas klubiem. Šobrīd komandas vērtība tirgū ir 364 miljoni jeb 12. vieta starp visām NBA vienībām. Džeims ir atnesis Heat sekojošus ienākumus: lielāks apmeklējums, augstāka biļešu cena, vairāk tiek pārdoti kluba suvenīri, palielinās ieņēmumi no autostāvvietu nomām un ložu tirdzniecības arēnā. Šogad vien tas komandai varot atnest par 60 miljoniem vairāk naudas. Ja pērn Heat spēles savā laukumā bija izpārdotas par 90 procentiem, tad šogad brīvu vietu nav... Pērn viena biļete uz Heat spēli tika pārdota vidēji par 60 dolāriem, šogad cena ir paaugstināta uz 70, kas varētu būt otrais niknākais rādītājs pēc Lakers. Starp citu, Maiami Heat sezonas abonents no pērnajiem 3200 dolāriem sezonā, tagad ir pieaudzis uz 8200 dolāriem. Paredzams, ka no Džeimsa pievienošanās Maiami komandai labumu gūs arī pretinieks: ja ar Heat piedalīšanos pērn tika pārdotas vidēji 93% biļešu, kad komanda atradās viesos, tad šogad arī šim ciparam ir jāsasniedz maģisko sell out (izpārdots) robežu. Ko no visa šī Džeimsa trādirīda paņems viņa vecais klubs Klīvlendā? TV tiesības ir pārdotas uz vairākiem gadiem, tā kā šeit lielu gāzienu neviens neparedz. Cavaliers mājas spēles bija labi apmeklētas un, ja komanda būs veiksmīga, tad arī šis rādītājs (vidēji 20 500 skatītāju spēlē, 2. rādītājs visā līgā) nepiedzīvos dramatisku lejupslīdi. Tajā pašā laikā Klīvlendas sezonas abonents šogad maksā 935 dolārus, kas ir viena trešā daļa no tās summas, kas bija Lebrona laikā... Interesanti, ka Ņujorkas Knics lauvas tiesu no pirmsezonas ieņēmumiem ieguva priekšpārdošanā notirgojot sezonas biļetes – spekulācija par Džeimsa iespējamo pievienošanos Knicks komandai, iepriekšējo 4100 dolāru cenu par vienu vietu, pacēla līdz solīdajiem 5500 dolāriem. Bija, kas satrakojās un nopirka. Tagad cena atkal ir zemē – ap 4500 dolāriem.

Ko no visa tā būs saprast? NBA komisāru sagaida smaga pārliecināšana, ka tieši spēlētāju algas ir komandu finansiālās nevarēšanas pamats. Pazīmes, kas apkārt basketbolam, liecina – NBA dzīvo labi. Jā, pārspīlēti ar izdevumu sadaļu – bet algas taču maksā klubu īpašnieki! – taču citi pieguļošie biznesi ģenerē solīdus ienākumu apjomus. Spēlētāju asociācija, līdzīgi kā tas bija NHL gadījumā, apgalvo, ka līgas vadība un klubi vienkārši manipulē ar skaitļiem – tiekot uzrādīti mākslīgu auditu un grāmatvedības ziņojumi, kas patiesībā esot spekulācija par sūro dzīvi. Basketbolisti ir nolēmuši nepiekāpties, bet to pašu domā darīt arī komisārs Sterns. Ne velti kā vienīgais līdzeklis un sākums visām nelaimēm, tiek sauktas spēlētāju algas. Citi ceļi finanšu atveseļošanai pat netiek meklēti, vai - tiek pieklājīgi noklusēti. Vai tiešām tikai teātris?